Acu slimības maziem bērniem – miežgrauds un konjunktivīts

Kas ir miežgrauds

Miežgrauds ir apsārtis, sāpīgs un norobežots pietūkums plakstiņa malā. Process sākas ar jutīga punkta rašanos uz plakstiņa malas, kam vēlāk pievienojas lokāls pietūkums, un 2–3 dienu laikā parādās dzeltens “gals”. Miežgraudu pilda strutas, kas aptuveni nedēļas laikā izlaužas uz āru. Plakstiņa tūska var skart pat visu plakstu un būt diezgan izteikta, tūska var skart arī acs gļotādu jeb konjunktīvu. Miežgraudi var būt arī vairāki reizē, saplūst vienā un arī atjaunoties vairākas reizes. Parasti to izraisa bakteriāla infekcija.

Kā ārstēt?

Agrīnā stadijā iesaka skartajai vietai vairākas reizes dienā likt klāt sausu siltumu, turēt ap 5–10 minūtēm. Tas palīdz asins šūnām nonākt pie iekaisuma perēkļa un cīnīties ar iekaisuma izraisītājiem un arī mazina simptomus. Ģimenes ārsts vai pediatrs var izrakstīt acu ziedi vai pilienus, kas satur antibiotikas. Ja gadījumā miežgrauds pats nedrenējas un tik un tā saglabājas veidojums, tad iesaka vērsties pie acu ārsta, lai izlemtu par turpmāko ārstēšanas gaitu. Citreiz nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, bet par to jau lemj acu ārsts.

Svarīgi!

Paši nekādā gadījumā miežgraudu nedrīkst izspiest, jo tas var sekmēt infekcijas procesa izplatību apkārtējos audos un radīt nopietnas komplikācijas.

Miežgraudi biežāk rodas gadījumos, kad cilvēkam ir novājināta imunitāte, ilgstoši lietoti medikamenti vai ja organisms ir novārdzis vai nav spējīgs cīnīties pret ārējās vides mikroorganismiem.

Konjunktivīts

Konjunktivīts ir acu gļotādas iekaisums. Tā ir visbiežāk sastopamā acu slimība. Akūts konjunktivīts sākas pēkšņi, rodas sūdzības par acs apsārtumu, graušanu, svešķermeņa sajūtu acī, izdalījumiem no acs, asarošanu un plakstiņu tūsku. Parasti tas ilgst no 3–4 dienām līdz 2 nedēļām. Sākotnēji tas skar vienu aci, taču dažu dienu laikā parasti pāriet arī uz otru.

Akūti konjunktivīti var būt gan vīrusu izraisīti, gan bakteriāli vai alerģiski.

To, kura veida konjunktivīts ir bērnam, nosaka ārsts, nozīmējot attiecīgo ārstēšanu. Ja nekļūst labāk, acu ārsts izvēlas nepieciešamos papildu izmeklējumus.

Akūti bakteriāli vai vīrusa dabas konjunktivīti ir lipīgi, tāpēc svarīgi neaplipināt apkārtējos bērnus. Ar akūtu konjunktivītu bērnu nevar vest uz bērnudārzu, un, ja audzinātāja novēro apsārtušas, iekaisušas acis, labāk zvanīt vecākiem un lūgt bērnu vest mājās un parādīt pediatram.

Ar akūtu konjunktivītu bērnu nevar vest uz bērnudārzu, un, ja audzinātāja novēro apsārtušas, iekaisušas acis, labāk zvanīt vecākiem un lūgt bērnu vest mājās un parādīt pediatram.

Svarīgākie personiskās higiēnas noteikumi:

• ar nemazgātām rokām nepieskarties acīm;
• pēc acu aizskaršanas rokas obligāti jāmazgā;
• regulāri jāvēdina telpas;
• regulāri jāveic telpu uzkopšana, īpaši akcentējot durvju rokturu un krēslu atzveltņu tīrīšanu;
• aci nedrīkst aizsiet, jo mikrobi siltā, mitrā un noslēgtā vidē vairojas aktīvāk;
• izdalījumi no acs regulāri jānotīra ar novārītā ūdenī samērcētu vates gabaliņu virzienā no acs ārējās malas uz degunu, katrai acij izvēloties citu vates gabaliņu;
• terapijas laikā ieteicams bērnam lietot savu dvieli un to katru dienu mainīt.

Parādoties akūta konjunktivīta simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai precizētu diagnozi un noteiktu ārstēšanu – parasti dezinficējošus pilienus vai ziedes. Pacientam jāņem vērā, ka bieži vien, neraugoties uz uzsākto terapiju, slimība iet savu gaitu un otrajā un trešajā slimības dienā simptomi ir izteiktāki nekā pirmajā. Terapija jāmaina un jāveic papildu izmeklējumi, ja izrakstītie medikamenti nedod uzlabošanos pēc trim četrām dienām.

Lai izvairītos no saslimšanas ar konjunktivītu:

• ieteicams vienmēr mazgāt rokas pirms un pēc pieskaršanās acij;
• nedrīkst berzēt acis;
• nelietot citu cilvēku spilvenus, dvieļus, kosmētikas piederumus;
• jāizvairās no kontakta ar akūta konjunktivīta slimniekiem.

Alerģiskais konjunktivīts

Alerģiskais konjunktivīts ir viens no visbiežāk sastopamajiem konjunktivīta veidiem, kas tiek ārstēts gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bieži to sauc par “rozā aci”. Alerģiskais konjunktivīts ir acs konjunktīvas jeb gļotādas iekaisums.

Alerģisku konjunktivītu gadījumos ārstēšanu izvēlas pediatrs vai acu ārsts, alergologs.

Acs gļotādas iekaisuma gadījumā raksturīgākās sūdzības ir niezošas acis, plakstiņu pietūkums, asarošana, fotofobija, ūdeņaini vai gļotaini izdalījumi un svešķermeņa sajūta. Nieze ir tipiskākais acu alerģijas simptoms, ar kuru saskaras vairāk nekā 75 % alerģiskā konjunktivīta pacientu. Alerģiskais konjunktivīts nav lipīgs.

Alergēni, kas izraisa konjunktivītu, var atrasties gan iekštelpās, gan arī ārpus tām. Mājas putekļi, putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalvas un blaugznas ir visizplatītākie iekštelpu alergēni. Iekštelpu alergēni var radīt simptomus visa gada garumā, kā rezultātā rodas pastāvīgais alerģiskais konjunktivīts. Visbiežāk sastopamie ārā esošie alergēni ir zāle, koki un nezāļu ziedputekšņi.

Alerģisku konjunktivītu gadījumos ārstēšanu izvēlas pediatrs vai acu ārsts, alergologs.