Sanita Mitenberga
Bērnu veselības eksperte

Kas vecākiem jāzina par bērna pārkaršanu saulē?

Veselība • 29. Jūnijs, 2018
Par silto laiku priecājamies dažādi – kāds guļot siltās pludmales smiltīs, cits baudot aktīvo atpūtu. Gadalaikā, kad daudz laika pavadām ārā, ir vērts atgādināt, kā pasargāt sevi un īpaši jau bērnus no pārkaršanas. Par to stāsta pediatre, “Rimi Bērniem” eksperte Sanita Mitenberga.


Galvenie profilakses nosacījumi
Reizēm vecākiem šķiet, ka ārā nav nemaz tik karsts, tomēr augsta gaisa temperatūra apvienojumā ar augstu gaisa mitruma līmeni var veicināt pārkaršanu. Sviedri no ādas virsmas neiztvaiko, jo gaisā ir daudz ūdens tvaiku, līdz ar to tiek apgrūtināta siltuma atdeve. Ja bērns pietiekami daudz nepadzeras, arī tad siltuma atdeve caur sviedriem mazinās un pastāv risks pārkarst. Maziem bērniem tas ir pat bīstami dzīvībai. Tāpēc būtiski, ka saulainā laikā, dodoties pat nelielā pastaigā, tiek ievēroti vairāki piesardzības pasākumi.
Pirmkārt, pirms došanās saulē bērna āda ir jānoklāj ar saules aizsargkrēmu (ieteicams, ar saules aizsargfaktoru SPF 50). Otrkārt, galva jāpasargā no tiešiem saules stariem un saules dūriena, izmantojot galvassegu. Taču cepurei vai lakatam jābūt ļoti plānam un no “elpojoša” materiāla, ne sintētikas. Treškārt, ja mazulis tiek atstāts guļam ratiņos, tie jānovieto ēnā, neaizklājot ratu kulbu ar lakatu vai segu, jo tas veicina ratu uzkaršanu, turklāt bērnam kļūst grūti elpot. Ceļojot ar automašīnu, nepieciešams sekot līdzi temperatūrai un gaisa cirkulācijai mašīnā. Slikti vēdinātā spēkratā bērni, īpaši zīdaiņi, ātri pārkarst.

Ceļojot ar automašīnu, nepieciešams sekot līdzi temperatūrai un gaisa cirkulācijai mašīnā. Slikti vēdinātā spēkratā bērni, īpaši zīdaiņi, ātri pārkarst.


Kādi ir pārkaršanas simptomi
Maziem bērniem termoregulācija vēl nav nobriedusi, tāpēc viņi nespēj pietiekami regulēt ķermeņa iekšējo temperatūru. Visaugstākais pārkaršanas risks ir bērniem līdz piecu gadu vecumam. Pārkarstot organisms zaudē šķidrumu, notiek organisma atūdeņošanās. Var novērot tādus simptomus kā nogurums, slāpes, sausas lūpas un mēle, enerģijas trūkums. Bērnam var paaugstināties arī ķermeņa temperatūra virs 39 grādiem, taču svīšanas nav. Āda ir karsta, sarkana un sausa. Sirdsdarbība paātrināta, var būt vemšana vai slikta dūša, galvassāpes vai galvas reibonis. Bērns var kļūt miegains, apātisks, grūti pamodināms vai dažreiz tieši otrādi – pārlieku uzbudināts. Reizēm brīdī, kad simptomi jau ir pamanāmi, situācija var būt bīstama veselībai. Bērns par slāpēm var sūdzēties tikai tad, kad viņa organisms būs dehidratējies, un drīz vien var sekot jau nopietnākas šķidruma zaudēšanas sekas – muskuļu krampji un vājums.

Bērns par slāpēm var sūdzēties tikai tad, kad viņa organisms būs dehidratējies, un drīz vien var sekot jau nopietnākas šķidruma zaudēšanas sekas – muskuļu krampji un vājums.



Pirmā palīdzība
Ja bērns ir pārkarsis, viņš nekavējoties jānogādā ēnainā un vēsākā vietā. Jāsamazina ķermeņa temperatūra, viņu atbrīvojoties no apģērba, un uz pieres, kakla un krūtīm labi uzklāt vēsas kompreses (piemēram, vēsā ūdenī samērcētu dvieli). Bērnam jādod dzert vēsu ūdeni. Ja pārkarsis ir zīdainis, kurš tiek barots ar mātes pienu, viņš jāliek pie krūts, lai šādi uzņemtu trūkstošo šķidrumu. Labi izveidot vēdekli, kaut vai no žurnāla, un ar to radīt vēsu gaisa plūsmu pie bērna sejas.
Pārkaršana var izraisīt veselības problēmas un būt dzīvībai bīstama. Ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 41 grāda, augstas temperatūras ietekmē tiek bojātas olbaltumvielas, kas organismā veic svarīgas funkcijas. Laikus nesniedzot medicīnisko palīdzību, var iestāties bezsamaņa, koma vai pat nāve. Tāpēc nepieciešams būt īpaši rūpīgiem gan pret savām atvasēm, gan sevi.

Pārkaršana var izraisīt veselības problēmas un būt dzīvībai bīstama.


Kad jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība:
• ja bērns ir grūti pamodināms vai nav pamodināms;
• ja bērns ir apjucis (dezorientēts), neskaidri runā;
• ja bērnam ir krampji;
• ja mazuļa ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 39,5 grādiem;
• ja bērna āda ir bāla, vēsa vai pat pelēka;
• ja parādās nepārtraukta vemšana, kā dēļ nav iespējams uzņemt šķidrumu;
• ja drudzis vai galvas reiboņi saglabājas ilgāk par divām stundām pēc šķidruma uzņemšanas;
• ja bērns neurinē pēdējo 6–8 stundu laikā;
• ja bērns izskatās ļoti slims un šķiet, ka viņa dzīvība ir apdraudēta.

Kā izvairīties no pārkaršanas
• Neatstājiet bērnu automašīnā vai slēgtās telpās, kur ir slikta gaisa cirkulācija (arī teltī).
• Nepārklājiet ratus ar auduma gabalu, jo tad gaiss tajos sliktāk cirkulē un temperatūra nevis samazinās, bet paaugstinās, līdz ar to mazulim ir grūti elpot.
• Regulāri dodiet bērnam padzerties. Atcerieties, ka vasarā šķidrums jāuzņem vairāk nekā citos gadalaikos. Jāsaka nē saldinātiem dzērieniem.
• Galvā jāliek galvassega un jāvelk atbilstošs apģērbs, ka arī jāizmanto saules aizsargkrēms.
• Neuzturieties tiešos saules staros no pulksten 11 līdz 15.


Populārākie raksti