Bērniem patīk vizināties ragavās. Vai arī zīdaini var vest elpot svaigu gaisu un iepazīt ziemas sajūtas, iesēdinot viņu ragavās? Kas jāņem vērā, baudot ziemu ragavās, stāsta “Rimi Bērniem” eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Apjausmai, kad mazuli varētu sēdināt ragavās, nozīme ir bērna spējām noturēt stabilitāti, emocionālajam briedumam un ķermeņa fizioloģijai.
Pirmkārt, ir jāizvērtē bērna spēja noturēt līdzsvaru, stabili sēdēt un noturēties ragavās. Otrs svarīgs faktors ir termoregulācija. Jo mazāks bērns, jo sliktāka tā ir, bet, sēžot tuvāk zemei, kā tas ir zemās ragavās, nosalt var ātrāk.
Pirmais dzīves gads nav tas laiks, kad sēdināt zīdaini ragaviņās, uzsver fizioterapeite. Pat gadu vecs mazulis, kas iemācījies sēdēt, nav pietiekami stabils, lai droši tajās vizinātos.
Zīdainim vismaz līdz gada vecumam labākā izvēle tomēr ir rati, kuros ir gan drošāk, gan siltāk, gan ērtāk.
Kad bērns jau spēj stabili sēdēt un turēties pie ragavas malām, spēj novērtēt apkārt notiekošo, pirmais ziemas braucamrīks jāizvēlas tāds, kam ir drošs un stabils muguras atbalsts un ir rokturi, pie kuriem mazais pats var pieturēties.
Tāpat mazulim jābūt piemērotam apģērbam, kas pasargā gan no nosalšanas, gan ļauj pietiekami brīvi kustēties, lai ar ķermeņa kustībām noturētu līdzsvaru. Emocionāli bērnam jābūt pietiekami drošam, lai, izkrītot no ragavām, nenobītos. Nestabili sēdošam mazulim ragavās vajadzētu būt arī fiksācijas jostām.
ŅEM VĒRĀ!
Velkot bērnu ragavās, mamma vai tētis parasti ir priekšā, mazais ragavās aizmugurē. Tas neļauj pilnībā pārvaldīt situāciju. Ik pa laikam pārliecinies, vai aizmugurē viss ir kārtībā.
Braukšanai no kalniņa kā ērti līdzi paņemamu ierīci izmanto padibeni. Tomēr, ar to braucot no kalna, jārēķinās ar paaugstinātu traumu risku. Ja slīdkalniņš ir nelīdzens, var traumēt gan muguru, gan citas delikātas ķermeņa daļas. Šādas traumas nespēj novērst pat biezs apģērbs. Padibeņi nav izmantojami bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem.
Savukārt tik iecienītās ragavas, uz kurām mazais var sēdēt jāteniski, piemēram, sniega mocis u.tml., derēs jau lielākiem bērniem. Tādus ziemas braucamrīkus var lietot 5–6 gadus veci bērni, kas spēj ar kājām turēties uz šāda braucamā, prot stūrēt un pats mainīt virzienu, ja rodas šāda nepieciešamība.
Nepiemērots un nedrošs braukšanai ir pūslis, ar ko no kalniņa vizinās lielie bērni. Statistiski ir uzskaitīts, ka kameršļūkšana salīdzinoši ir pat bīstamāka par snovbordu un kalnu slēpošanu, jo pūslis visbiežāk paceļas uz augšu, kam seko kritiens no augšas, tādējādi sasitas visi, kas ir iesēdušies vizināties.
Tiklīdz drēbes, baudot ziemas priekus, kļūst mitras, tās ir jānomaina. Mitrs apģērbs aukstā laikā palielina apsaldēšanās risku.
Īpaši svarīgi!
- Novērtē, vai bērns nav apģērbts tā, ka ir plīvojoša šalle vai kādi striķīši un šņorītes, ar kurām var aizķerties aiz kāda šķēršļa un nožņaugties.
- Ejot ar bērnu ragavās pa ietvi gar lielām ielām un šķērsojot brauktuves, jāuzmanās, lai mazais neizšļūktu uz braucamās daļas.
- Noteikti nekādā gadījumā ragaviņas vai citu šļūcamo līdzekli nedrīkst piekabināt motorizētam braucamajam līdzeklim – tas var beigties ļoti bēdīgi!