Gaļa

Veselīgs dzīvesveids • 25. Marts, 2019
Viena no cilvēka uztura galvenajām sastāvdaļām ir gaļa. Gaļu cilvēki ir lietojuši jau gadu tūkstošiem ilgi – vārījuši, cepuši, sutinājuši, sālījuši un žāvējuši, lai saglabātu pēc iespējas ilgāk. 

Kas tik vērtīgs atrodams gaļā, kāpēc mūsdienās tā joprojām ir neaizstājama uzturā, un kādu gaļu labāk iekļaut ēdienkartē?

Galvenais gaļas elements ir olbaltumvielas. Tas ir ķīmisks savienojums, no kura cilvēka organisms sintezē jaunas un atjauno jau esošās šūnas. Citiem vārdiem, olbaltumvielas ir galvenais organisma būvelements. Olbaltumvielas sastāv no divdesmit aminoskābēm, kuras cilvēka organisms spēj sintezēt tikai daļēji. Dabā sastopamās astoņas neaizvietojamās aminoskābes, kuras mūsu organisms pats sintezēt nespēj, ir jāuzņem ar pārtiku.

Jebkura gaļa – gan sarkanā, gan baltā, kā arī citi dzīvnieku valsts izcelsmes produkti satur visas astoņas neaizvietojamās aminoskābes. Tas nozīmē, ka, lietojot uzturā gaļu, organisms uzņem visus nepieciešamos būvelementus normālai organisma darbībai. 100 gramos gaļas vidēji ir 18–20 grami olbaltumvielu. Gaļa ir labs mikroelementu avots: tā satur B12 vitamīnu, kas sastopams tikai dzīvnieku valsts produktos, dzelzi, cinku, selēnu, magniju, kāliju un citus mikroelementus, kas nodrošina normālu organisma darbību. Gaļā praktiski nav ogļhidrātu, toties tā satur taukus, kuru daudzums katrā gaļā ir atšķirīgs.

Sarkanā gaļa satur mioglobīnu – īpašu olbaltumvielu, kas atbild par skābekļa pārvietošanu organismā. Tieši mioglobīns piešķir gaļai sarkano toni. Sarkanajā gaļā ir vairāk dzelzs, cinka, fosfora un B grupas vitamīnu. Taču sarkanā gaļa lielākoties ir treknāka par balto, tāpēc to nav ieteicams lietot biežāk kā divreiz nedēļā. Baltā gaļa ir liesāka, un olbaltumvielu koncentrācija tajā ir nedaudz augstāka nekā sarkanajā gaļā; baltajā gaļā ir vairāk kālija, toties mazāk mioglobīna un arī nedaudz zemāka dzelzs koncentrācija.

Lai uzņemtu pilnvērtīgu uzturvielu klāstu, ieteicams lietot uzturā gan sarkano, gan balto gaļu. Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām labāk izvēlēties liesāku gaļu – vistu, tītaru, trusi. Savukārt tiem, kuri cieš no dzelzs deficīta anēmijas, biežāk jāēd liellopa gaļa, liesa cūkgaļa un jērs. Lai uzlabotu dzelzs un citu mikroelementu uzsūkšanos, nepieciešams C vitamīns, tāpēc pasniedziet gaļas ēdienus kopā ar svaigiem zaļajiem salātiem.

Veselības ministrija rekomendē nedēļā apēst ap 300-600 gramu liesas gaļas. No tādiem gaļas izstrādājumiem kā cīsiņi, sardeles, desas, speķis un kūpinājumi gan labāk atturēties. Lai gan tie daudziem garšo, šajos produktos ir augsts tauku saturs, kā arī pārtikas piedevas, piemēram, nitrītsāls, un toksiskas vielas, kas rodas koksnes nepilnas sadegšanas procesā, gaļu kūpinot. Šīs vielas var veicināt sirds un asinsvadu slimību risku, aptaukošanos, onkoloģiskās un citas saslimšanas. Ja tomēr neesat gatavi pilnībā atteikties no gaļas produktiem, kas apstrādāti ar dūmiem vai pagatavoti atklātā liesmā – piemēram, grilēti, pirms ēšanas ieteicams atbrīvoties no to virsējās kārtas, kur koncentrējušās kaitīgās vielas. Šādus produktus ieteicams apēst ātri: jo ilgāk tos uzglabā, jo lielāka iespēja, ka tajos iesūksies toksiskās vielas.

Rimi Labākai dzīvei atzīme gaļas produktiem tiek piešķirta:

  • Svaigai gaļai, ja tauki sastāvā ir ne vairāk kā 10 g / 100 g;
  • Marinētai gaļai, ja tauki sastāvā ir ne vairāk kā 10 g / 100 g, cukuri ne vairāk kā 3 g / 100 g, sāls ne vairāk kā 1 g / 100 g;
  • Pārstrādātas gaļas produkti satur ne mazāk kā 70% gaļas, un ja tauki sastāvā ir ne vairāk kā 10 g / 100 g, cukuri ne vairāk kā 3 g / 100 g, sāls ne vairāk kā 1.25 g / 100 g;
  • Desām ir pieļaujams tikai dabīgs apvalks.

 


Populārākie raksti

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.