Padomi

Pavasara sagurums bērniem: ko darīt un ko likt šķīvī (+ 2 receptes)

Pavasaris ir laiks, kad daba mostas un saules stari sāk sildīt arvien siltāk taču nereti vecāki savās atvasēs novēro pavisam pretēju ainu. Bērni kļūst gurdeni, kašķīgi un šķietami zaudējuši spēkus. Tas ir pazīstams kā pavasara sagurums. Kā saprast, kas notiek ar bērna organismu, un kā ar vienkāršiem uztura un ikdienas paradumiem atgriezt tajā enerģiju?

Sertificēta uztura speciāliste un Rimi Bērniem eksperte Viktorija Jansone skaidro, ka bērniem šis pārejas posms visbiežāk izpaužas kā miegainība, enerģijas trūkums un grūtības koncentrēties. Tāpat var būt novērojamas garastāvokļa svārstības un izmaiņas apetītē – bērnam var pastiprināti kāroties dažādi našķi un saldumi.

Kāpēc pavasaris atnes nogurumu?

Kā uzsver Viktorija Jansone, šāda organisma reakcija, pārejot no viena gadalaika uz otru, ir pilnīgi dabiska. Mainoties gaisa temperatūrai un gaismas apjomam, mainās arī cilvēka iekšējais ritms un hormonu darbība. “Piemēram, melatonīns var īslaicīgi radīt izteiktu miegainību un pat veicināt apetītes pieaugumu,” atklāj uztura speciāliste.

Papildu slodzi rada fakts, ka ziemas laikā mēdz izsīkt uzturvielu rezerves. Ja tumšajā laikā nav papildus lietoti vitamīni, piemēram, D vitamīns, uz pavasara pusi tā trūkums var kļūt ļoti izteikts. Ziemas mēnešos mēs dabiski patērējam mazāk svaigu dārzeņu, augļu un ogu, tādējādi samazinās uzņemto vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu daudzums. Visbiežāk organismam sāk trūkt C un B grupas vitamīnu, kā arī dzelzs un magnija. Nedrīkst aizmirst arī par imūnsistēmu, kas ziemā ir smagi strādājusi. Dažādi vīrusi, temperatūras svārstības un pavasara alergēni, piemēram, ziedputekšņi, prasa milzīgu enerģiju. Tas ir īpaši izteikti bērniem, kuriem ir nosliece uz alerģiskām reakcijām.

Uztura nozīme: “šķīvja princips” un vērtīgas uzturvielas

Lai palīdzētu bērna organismam atjaunoties, pats pamats, pie kura atgriezties, ir veselīga un sabalansēta maltīte. Rimi Bērniem eksperte atgādina par klasiskā “šķīvja principa” nozīmi ikdienas ēdienkartē:

Puse šķīvja: šeit vieta ir dārzeņiem, augļiem un ogām. Pavasarī eksperte iesaka izmantot sezonālos produktus, pievienot maltītēm zaļumus un dīgstus. Ja bērns atsakās no dārzeņiem, droši var pievienot augļus vai izmantot saldētu produkciju, lai palīdzētu atjaunot izsīkušās rezerves.
Ceturtdaļa šķīvja: olbaltumvielas, kas atrodamas olās, biezpienā, zivīs, gaļā un pākšaugos. Olbaltumvielas ir vitāli svarīgas gan imūnsistēmas stiprināšanai, gan dzelzs deficīta mazināšanai, kas bieži piemeklē tieši pavasarī.
Ceturtdaļa šķīvja: saliktie ogļhidrāti. Tā var būt maize, dažādi graudaugi, tortiljas vai pilngraudu makaroni. Graudaugi un pākšaugi ir arī lielisks un dabisks B grupas vitamīnu avots, kas sniegs bērnam nepieciešamo enerģiju.

Lai maltīte būtu pilnīga, tai vērts pievienot labos taukus – olīveļļu, riekstus vai sēklas. “Tas būs viens no svarīgākajiem pamatiem, kā mēs to enerģiju varam saglabāt,” iedrošina uztura speciāliste.

Enerģijas uzturēšana: režīms, gudras uzkodas un ūdens

Dienām kļūstot garākām un laikam siltākam, mainās arī bērnu dienas ritms un aktivitātes līmenis – viņi vairāk laika pavada ārā. Tas var novest pie tā, ka ēdienreižu starplaiki izstiepjas pārāk gari un pamatēdienreize tiek izlaista, kas savukārt izraisa vēlmi pēc pastiprinātas našķēšanās. Eksperte iesaka sekot līdzi tam, lai starp maltītēm nebūtu vairāk par 4–5 stundām, ievērojot ritmu: trīs pamatēdienreizes un viena vai divas uzkodas dienā. Tā kā fiziskās aktivitātes ārā pieaug, saliktie ogļhidrāti palīdzēs kompensēt iztērēto enerģiju un novērsīs milzīgu nogurumu.

Vēl viens būtisks aspekts ir šķidruma uzņemšana. Bērni paši bieži vien nesaprot un nejūt, cik daudz ūdens dienas laikā izdzēruši. Lai to kontrolētu, speciāliste iesaka dot ūdeni no konkrētas pudeles vai krūzes. Optimālais šķidruma daudzums ir aptuveni 35 mililitri uz vienu svara kilogramu (ja ir liekais svars, jārēķina 25 ml uz vēlamo kilogramu). Taču ūdens patēriņu nevajadzētu palielināt strauji – to ieteicams darīt pakāpeniski, par 300 līdz 500 mililitriem nedēļā. Šķidrums nav tikai ūdens; tā var būt arī tēja, nesaldināti dzērieni, minerālūdens bez garšas vai ūdens, kam garšai pievienotas ogas.

Kad bērnam gribas našķēties, ir svarīgi, lai uzkodas būtu pārdomātas un “organizētas”. Rimi Bērniem eksperte uzsver, ka uzkoda nedrīkst sastāvēt tikai no vienkāršiem ogļhidrātiem – cepuma, konfektes vai vienkārša enerģijas batoniņa. “Ja mēs izvēlamies tikai ogļhidrātus, tas var veicināt strauju enerģijas kāpumu, kuram seko tikpat straujš kritums, padarot nogurumu vēl izteiktāku,” skaidro Rimi Bērniem eksperte. Tā vietā ogļhidrātiem (piemēram, auglim) vajadzētu pievienot taukus un ideālā gadījumā arī olbaltumvielas. Lieliska izvēle būs auglis kopā ar riekstiem, olbaltumvielu bāzes batoniņš vai jogurts ar ogām un sēklām.

Dziedinošais spēks – saule un svaigs gaiss

Nogurums pavasarī uz īsu brīdi ir pilnīgi normāla parādība, taču vecākiem jāseko līdzi, lai tas neieilgtu. Bez pilnvērtīga uztura neaizvietojams sabiedrotais cīņā ar šo sagurumu ir došanās ārā – svaigs gaiss un saules gaisma palīdzēs iegūt tik ļoti nepieciešamo enerģiju. “Ja katru dienu izdodas kopā ar bērnu iziet vismaz 30 minūšu ilgā pastaigā, tas vispār ir ideāli,” rezumē uztura speciāliste.