Kā sports var palīdzēt bērnam tikt galā ar dusmām

Varētu šķist, ka dusmas vislabāk izreaģēt palīdz tik aktīvi un dinamiski sporta veidi kā, piemēram, bokss, atstājot visas negācijas boksa maisā. Tomēr šis priekšstats ir maldīgs – ar dusmām, bailēm un satraukumu var palīdzēt tikt galā elpošanas tehniku apgūšana, kā arī regulāru fizisko aktivitāšu iekļaušana ikdienā.

Vai bokss var būt labs līdzeklis, lai izreaģētu dusmas? “Rimi bērniem” fiziskās sagatavotības eksperts, sertificēts sporta treneris Kārlis Birmanis skaidro, ka sports ir instruments, kas ilgtermiņā var palīdzēt izreaģēt dusmas, bet fiziskas aktivitātes nevajag izmantot, lai izreaģētu tikko pieredzēto. “Bērns, kurš trīs reizes nedēļā apmeklē boksa nodarbības, bet emocijas piedzīvo katru dienu, negaidīs tieši boksa nodarbību, lai izreaģētu savas dusmas. Tik vienkārša šī sakarība nav. Sports ir daļa no dzīvesveida, kas palielina potenciālu būt noturīgākam pret kairinājumiem,” viņš norāda.

Mazliet anatomijas – kas notiek, kad satraucamies

Cilvēka veģetatīvā nervu sistēma iedalās divās daļās: ir simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma.

Simpātiskā nervu sistēma atbild jeb reaģē uz kairinājumu un sagatavo cilvēku aktīvai darbībai. Piemēram, tieši simpātiskā nervu sistēma ir tā, kas liek mums atraut roku no karstas krāsns, ja pieduramies tai. Tā pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt briesmas, trauksmi, paaugstinot adrenalīna līmeni, dodot enerģiju, možumu, asumu – sagatavo bēgšanai.

Parasimpātiskā nervu sistēma atbild par mieru un organisma atpūtu, palēnina sirdsdarbību, elpošanu, samazina muskuļu saspringumu un spēku.

Satraukuma atbloķēšana

Simpātiskā nervu sistēma pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu. To aktivizē ne tikai fiziskas briesmas, bet arī psiholoģiskie aspekti. Piemēram, ja bērns satraucas, tas var paralizēt loģisko domāšanu.

Ja ir bloķēta loģiskā domāšana, grūti pieņemt saprātīgu lēmumu vai pastāstīt par savu satraukumu – ir tikai ļoti sakāpinātas emocijas.

Ja bērnam ir bail vai ir liels uztraukums, viņš parasti to pauž raudot, kliedzot. Līdz ar to var rasties situācija, ka bērns it kā ir “ieķēries” simpātiskās nervu sistēmas darbībā, nespējot izreaģēt emocijas. Tad nepieciešams pāriet miera stadijā, atgriezties pie parasimpātiskās nervu sistēmas. Bet kā?

Pirmā no tehnikām – elpošana

Adrenalīns, kas rodas, darbojoties simpātiskai nervu sistēmai, dod mums enerģiju, lai atrisinātu kādu situāciju. Savukārt pāriešanu parasimpātiskajā fāzē sekmē mierīga un dziļa elpošana.

“Kad satraucamies, elpa kļūst seklāka un straujāka. Elpošana ir tā, kas regulē nervu sistēmu, un nervu sistēma ir tā, kas ir saistīta ar mūsu emocijām.

Dusmas un sāpes vajag izteikt un izraudāt, bet tad, kad vajag nomierināties un izkļūt no pārāk spēcīgām emocijām, palīdzēs elpošanas tehnika,” atklāj Kārlis Birmanis.

Viņš iesaka, kad ir labvēlīgs brīdis un nav nekādu briesmu vai uztraukuma, bērnam ierādīt elpošanas tehniku – ar muti ciet caur degunu ievilkt gaisu un mierīgi caur muti izelpot.

Bērniem nervu sistēma ļoti ātri var pārslēgties no viena režīma uz otru, atzīst eksperts. Ja bērns zinās, ko nozīmē elpot, lai nomierinātos, un ja blakus ir pieaugušais, kas to atgādina, viņam būs ļoti viegli atgriezt savu nervu sistēmu miera režīmā, mazinot dusmas, satraukumu. Dažas elpas, un bērns būs atguvis loģisko domāšanu un varēs pastāstīt, kas viņu bija satraucis.

Svarīgi!

Šī metode nav domāta, lai ignorētu bērna emocijas! Bērnam ir jāļauj raudāt, par bērna pārdzīvojumu ir jārunā, bet, lai mazais atgūtu spēju runāt un komunicēt, nepieciešams viņu atgriezt parasimpātiskās nervu sistēmas ietekmē.

Sports kā stresa mazinātājs

Fiziskās aktivitātes iesaista elpošanu, attīsta sirdi un elpošanas mehānismu, līdz ar to bērns, kas sporto, labāk spēj kontrolēt savu elpu. “Jo labāka organismā ir skābekļa apgāde, jo augstāka veidojas noturība pret stresu un kairinājumu. Jo augstāka ir fiziskā sagatavotība – jo sevišķi aerobā izturība –, jo augstāka noturība pret stresa izraisītājiem. Tas nozīmē – jo fiziski attīstītāks cilvēks, jo labāk spēj tolerēt stresu.

Fiziski trenētam cilvēkam vien ar dažiem elpas vilcieniem būs iespējams sevi nomierināt,” fizisko aktivitāšu nozīmi stresa pārvarēšanā uzsver eksperts, skaidrojot, ka emociju izreaģēšana nenotiek tikai brīdī, kad skrienam vai sitam boksa maisu.

Tāpat viņš uzsver fizisko aktivitāšu iedarbību uz spēju sabalansēt fizisko un mentālo nogurumu. Cilvēka ķermenim, piedzīvojot tikai mentālo nogurumu, var būs diezgan nospiedoša sajūta, tāpēc organismam ir vajadzīgs arī fiziskais nogurums. Turklāt aktivitātes, ko veicam, var būt ļoti dažādas – lai izreaģētu dusmas un citas emocijas, nav obligāti jānodarbojas ar it kā agresīvākām aktivitātēm.

Sports

18. Augusts, 2022


Lasi vairāk

Good to know

Information on the 30-day lowest selling price for non-perishable goods listed in the booklet is available at the point of sale (at the price tag of the product).