Smadzenes kustībā: kā fiziskās aktivitātes palīdz bērniem labāk mācīties
Kustība kā smadzeņu “palaišanas poga”
Neirozinātniski pētījumi arvien pārliecinošāk pierāda, ka regulāra kustēšanās un spēja koncentrēties ir cieši saistīti procesi. Zinātnieki novērojuši, ka pat īsas vingrošanas pauzes starp mācību aktivitātēm aktivizē prefrontālo smadzeņu garozu – zonu, kas atbild par uzmanības noturēšanu, plānošanu un racionālo domāšanu. Citiem vārdiem sakot – bērns, kurš regulāri kustas, ne tikai “iztērē enerģiju”, bet arī spēj labāk fokusēties, ātrāk apstrādāt informāciju un ilgāk saglabāt uzmanību.
Kā apvienot kustību un mācīšanos?
Skolas kontekstā tas rada praktisku jautājumu – kā kustību iekļaut mācību procesā? Tradicionāli vingrošana tiek nodalīta kā atsevišķa nodarbība, taču tā sauktā kustībā balstītā mācību pieeja parāda pretējo: kustība nav traucēklis domāšanai, bet gan tās priekšnoteikums. Pētījumos aprakstīti dažādi risinājumi – piemēram, valodas vai matemātikas uzdevumus apvieno ar kustību: bērni skaita reizinājumus, vienlaikus sperot noteiktu soļu skaitu, vai atkārto zilbes ritmiskās kustībās. Šāda pieeja vienlaicīgi aktivizē smadzeņu motoros, vizuālos un valodas apstrādes centrus, tādējādi veidojot vairāk neironu savienojumu un padziļinot mācīšanās rezultātu.
15 minūtes – un smadzenes strādā citādi
Līdzīgi kā aprakstīts rakstā “Kad ķermenis runā bērna vietā: psihosomatiskie signāli un vingrinājumi sevis mierināšanai”, arī šeit redzam, ka bērna ķermenis ir cieši saistīts ar viņa psiholoģiskajiem procesiem. “Kad bērns vingro, tā nav tikai enerģijas izlāde – tas ir arī nervu sistēmas līdzsvarošanas mehānisms,” skaidro fizioterapeits Gustavs Mellenbergs. “Uzmanības noturēšana nav mehānisks slēdzis, ko var ieslēgt un izslēgt. Tā ir prasme, kas jātrenē – gluži tāpat kā muskulis.” Vācijā veiktā pilotpētījumā atklāts, ka 15 minūšu dinamiskas kustības pirms mācību stundas uzlabo skolēnu uzmanības spējas par 20–25%, salīdzinot ar bērniem, kuri kustību pauzes neveica. Tas nozīmē, ka pat vienkāršas, īsas aktivitātes spēj būtiski mainīt smadzeņu darbības kvalitāti un mācīšanās rezultātus.
Kustība uzlabo uzmanību, uzmanība veicina dziļāku mācīšanos
Fizioterapijas un pedagoģijas jomā (īpaši ārzemēs) arvien plašāk tiek izmantoti sensomotorie vingrinājumi – kustības, kas prasa gan koordināciju, gan līdzsvaru. Pētījumi rāda, ka bērniem, kuri piedalījušies trīs mēnešus ilgos līdzsvara un koordinācijas treniņos, ievērojami uzlabojās spējas noturēt uzmanību, lasīšanas ātrums un arī sociālā integrēšanās klasē. No fizioloģijas viedokļa kustība aktivizē dopamīna un noradrenalīna izdalīšanos – hormonus, kas uzlabo spēju koncentrēties. Šie endokrīnie procesi nereti ir traucēti bērniem ar uzmanības deficīta traucējumiem (plašāk lasi rakstā “Vingrojumi, kas palīdz bērniem ar hiperaktivitāti – kā samazināt nemieru caur kustībām?”). Tāpēc regulāra fiziskā aktivitāte teorētiski var būt tikpat efektīvs atbalsts kā psiholoģiskas vai uzvedības korekcijas intervences. Kustība, uzmanība un mācīšanās veido noslēgtu loku: kustība uzlabo uzmanību, uzmanība veicina dziļāku mācīšanos, un mācīšanās pati rosina kustēties. Pieaugušo uzdevums ir palīdzēt šo loku uzturēt dzīvu – nevis to lauzt ar nosodījumu par nespēju noturēt uzmanību. Jo smadzenes, līdzīgi kā bērni, ir radītas kustībai.
Vingrinājumi, kas palīdz labāk mācīties
Lai noturētu uzmanību, smadzenēm ir nepieciešama kustība. Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs piedāvā fiziskās aktivitātes, ko var veikt pat skolas solā!
1. Galva + vēders – divi uzdevumi vienlaikus
Uzdevums: ar vienu roku viegli sit pa galvas virspusi, savukārt ar otru roku veic apļošanu pa vēderu. Pēc brīža rokas samaini.
Ieguvums: vingrinājums trenē spēju vienlaikus veikt divas kustības – tas aktivizē abus smadzeņu puslodes centrus un palīdz uzlabot koncentrēšanos un reakciju.
2. OK un uzvara – pirkstu reakciju spēle
Uzdevums: ar vienas rokas pirkstiem rāda OK zīmi, bet ar otras rokas pirkstiem – uzvaras zīmi (divi pirksti kā V burts). Pēc tam kombinācijas pamīšus un veikli maina.
Ieguvums: attīsta koordināciju, precizitāti un uzmanības noturēšanu. Smadzenes “pamostas”, jo jādomā un jākustas vienlaikus.
3. Pretējie apļi – roku koordinācijas treniņš
Uzdevums: abas rokas izstiep uz priekšu un veic lielus apļus – viena roka griežas vienā virzienā, otra – pretējā. Pēc brīža kustību virzienu samaini.
Ieguvums: uzlabo abu smadzeņu pusložu sadarbību, kustību kontroli un telpisko domāšanu – tas noder gan rakstīšanā, gan rēķināšanā.
4. Elkonis satiek celi
Uzdevums: vienu kāju saliec celī un ar pretējās rokas elkoni tam pieskaries. Kustību veic ritmiski un pamīšus maini puses.
Ieguvums: aktivizē visu ķermeni, uzlabo līdzsvaru un koordināciju. Šādas kustības palīdz „pamodināt” uzmanību un smadzeņu darbību.
5. Līdzsvara varonis
Uzdevums: vienu kāju saliec un ar roku noturi aiz pēdas, viegli velkot to atpakaļ. Pretējo roku pacel augšup. Tad puses nomaini.
Ieguvums: stiepj kāju un ķermeņa diagonāles muskuļus, uzlabo līdzsvaru un palīdz ķermenim atslābināties pēc ilgstošas sēdēšanas.
Izmantotā literatūra
- Hillman CH, Erickson KI, Kramer AF. Be smart, exercise your heart: exercise effects on brain and cognition. Nature Reviews Neuroscience. 2008;9(1):58–65.
- Pontifex MB, McGowan AL, Chandler MC et al. A primer on investigating the after effects of acute bouts of physical activity on cognition. Psychology of Sport and Exercise. 2019;40:1–11.
- Egger F, Benzing V, Conzelmann A, Schmidt M. Physical activity breaks and children's attention: A randomized controlled trial. Journal of Educational Psychology. 2020;112(5):1053–1064.
- Józsa K, Kiss M. The impact of balance and coordination exercises on attention and school readiness. Early Child Development and Care. 2021;191(4):607–620.
- Hannaford, C. (1995). “Smart Moves: Why Learning Is Not All in Your Head.”
- Dennison, P., & Dennison, G. (1989). “Brain Gym: Simple Activities for Whole Brain Learning.”
06. Janvāris, 2026