Vai vecāki paši var mācīt bērnam peldēt?

Līdz ar siltāka laika iestāšanos, aktuāls kļūst jautājums par peldēšanos. Bērniem tas ir liels prieks, taču vecākiem tas var sagādāt raizes – gan domājot par bērna drošību, gan to, kā iemācīt mazajam peldēt.
 

Kārlis Birmanis, sertificēts fitnesa treneris un “Rimi Bērniem” fiziskās sagatavotības eksperts, norāda – jā, arī vecāki var būt tie, kas apmāca bērnu peldēšanā, tikai tam ir vairāki priekšnoteikumi, lai šāda pieredze izvērstos pozitīva.

Peldēšanas apmācības soļiem jābūt ļoti lēniem un nepiespiestiem. Vecākiem bieži šķiet, ka mācīšana peldēt sākas ar bērna turēšanu ūdenī pilnā augumā un peldināšanu, bet bērnam uzreiz sākt ar kaut ko tādu ir pārāk strauji. Jo mazāki un vairāki ir šie soļi, kas noved bērnu līdz ūdenim, jo mierīgāka būs peldētprasmes apgūšana. To noteikti nevajag sasteigt, jo nejauši izraisītas bailes par šo procesu var to kavēt par nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem. Jāatceras – jo lielāks būs spiediens no vecāku puses bērnam peldēt vai būt ūdenī, jo lielāka būs bērna pretreakcija!

Kā bērnam ar ūdens vidi veidot pozitīvas attiecības un veicināt peldētprasmi?

1.Drošības sajūta

Lai bērna saskarsme ar ūdeni būtu pozitīva (un vēlāk arī peldētapmācība noritētu veiksmīgi), bērnam vecāku rokās jājūtas droši – tas ir viens no būtiskākajiem noteikumiem. Bērns var apgūt jaunas lietas un ir atvērts kaut ko mācīties tikai tad, ja viņam ir gan emocionāla, gan fiziska drošības sajūta. Pretējā gadījumā bērnam tiek bloķēta jaunas informācijas uzņemšana, līdz ar to viņš nav atvērts apgūt ko jaunu. Lai peldēšanas apmācība būtu veiksmīga, svarīgi, lai tās laikā netiktu iedarbināts izdzīvošanas instinkts, jo tas uzreiz izraisa bailes.

2. Pieradināšana pie ūdens

Bērna attiecības ar ūdeni veidojas jau zīdaiņa vecumā. Viens no pirmajiem soļiem ir radīt pozitīvu pieredzi vannojoties. Plunčāšanās, brīvas kustības ūdenī, būšana ūdenī (šeit nerunājam par zemūdens peldināšanu) nostiprinās bērnā pārliecību – ūdens vide var būt aizraujoša. Ja bērns jūtas brīvi vannā, piemēram, guļot uz vēdera ar paceltu galvu, tā ir zīme, ka mazais ūdenī jūtas labi un droši.

3. Izstāsti bērnam, kas notiks

Sakot bērnam, ka šodien jūs mācīsieties peldēt, visticamāk, bērnam nemaz nebūs izpratnes par to, kas tas ir un kā tas notiek. Tāpēc svarīgi, lai bērnam pirms reālas peldētapmācības būtu izpratne un vizualizācija par to, kā tas notiek. Var bērnam parādīt video, kā izskatās peldēšanās. Ja mācības notiek baseinā, parādīt, kāds izskatās baseins.

4. Pakāpeniska iešana dziļāk ūdenī

Nonākot jau pie ūdenstilpes, jārespektē bērna izjūtas. Iespējams, ka pāris gadu vecumā mazais negribēs iet dziļāk par potītēm un gribēs rotaļāties tikai ūdens krastā. Ar to arī parasti sāk – sākumā ar kāju ielikšanu ūdenī, pabradāšanu, spēlēm krastā, dziļumā ejot pamazām un iepazīstot sajūtas, kas rodas.

5. Izmēģiniet peldēšanu gaisā

Tradicionālā peldēšanas poza, kad pieaugušais mazuli tur rokās un bērns ar rokām un kājām vicinās, ir pašsaprotama pieaugušajam, bet kaut kas nezināms bērnam. Lai bērns labāk saprastu, kas no viņa tiek sagaidīts, ir vērts izmēģināt šo pozu gaisā pirms došanās ūdenī. Svarīgi arī bērnam dot skaidras norādes, piemēram, es tevi turēšu rokās kā lidmašīnu, tu izplet rokas kā spārnus, skaties uz priekšu un kustini rokas un kājas.

Ko nekādā gadījumā nedarīt:

  • nespiest bērnu iet ūdenī dziļāk, nekā viņš jūtas droši;
  • negrūst bērnu ūdenī. Ir bērni, kas, nemākot peldēt un nonākot ūdenī, kaut kā izpeld laukā, bet tas noteikti nav humānākais veids, kā bērnam mācīt peldēt. Tas grauj uzticību pieaugušajiem un rada bailes bērnam;
  • nesteidzināt bērnu šajā procesā.

Praktiskie padomi vecākiem:

  • vecākam, kas māca bērnu peldēt, jābūt mierīgam un racionālam;
  • apmācības norises temps nav paātrināms;
  • bērnu var mācīt ne obligāti tas vecāks, kurš ir labākais peldētājs, bet gan tas, kurš bērnam iedveš mieru un drošību. Sākumā peldēšana nozīmē uzticēšanos, ne tik daudz tehniskas prasmes;
  • nesteidzināt un ļaut bērnam kļūdīties! Ir jābūt brīžiem, kad bērns saslapina galvu. Šīs sajūtas ir kā atgādinājums par to, kāds ir ūdens. Bērnam ir jābūt piedzīvojušam situāciju, kad, plunčājoties ūdenī, viņš ir ielējis ūdeni sev acī vai ausī. Pretējā gadījumā mazais, atklātā ūdenstilpē pirmo reizi to piedzīvojot, var ļoti izbīties.

Uzroči un peldēšanas riņķi – jā vai nē?

Šie ir labi rīki, kas palīdz bērnam noturēties virs ūdens, taču tās ir lietas, kas vecākiem var dot šķietamu drošību, taču neatbrīvo no atbildības. Tos var lietot, taču jāapzinās, ka no ikviena riņķa bērns var izslīdēt, arī ar vesti bērns var apgāzties otrādi – ar galvu uz leju. Tāpēc, lietojot šos rīkus, drošībai jāpievērš tikpat liela izmanība. Ieteikums būtu šīs palīgierīces izmantot tad, kad bērns jau ir apguvis peldēšanu.

Īpaši svarīgi

Kad bērns jau ir apguvis peldēšanu, īpaši svarīgi ir rūpēties par drošību. Bērnam ir skaidri jāzina robežas, cik tālu ūdenī viņš drīkst iet. Iedrošinot bērnu iet ūdenī, viņam tiek doti arī plašāki apvāršņi. Labi ir izmantot konsekventu vārdu: “Stop!”, ar ko bērns sapratīs, ka tālāk iet nedrīkst. Sevišķi uzmanīgiem jābūt, peldoties upēs, kur, upes straumei plūstot, gultnes dziļums var ļoti ātri mainīties, līdz ar to bērns var pazaudēt pamatu zem kājām. Tāpēc vajadzētu bērniem mācīt iet ne dziļāk par krūtīm vai vēdera vidu – saglabāt stāvokli, kad zem ūdens ir ne vairāk kā puse no auguma. Bērniem šī robeža ir zemāka nekā pieaugušajiem, jo viņiem smaguma centrs atrodas augstāk, bet, ejot dziļāk ūdenī, bērns kļūst vieglāk, un ūdens straume var viegli viņu paraut un aiznest prom no krasta.

Sports

03. Jūnijs, 2021


Lasi vairāk