Mazuļa ēdināšanas ceļvedis - apetītes rosināšana

Dažreiz, vērojot savas atvases, vecākiem rodas jautājums, no kā pārtiek viņu bērns, jo liekas, ka viņš neko neēd un, ja apēd, tad pavisam minimāli.

Un vecākiem rodas absolūti loģisks jautājums – vai bērns ēd pietiekami, varbūt vecākiem tikai liekas, ka bērns ēd nepietiekami, un gadījumā ja bērns neēd tik, cik viņam būtu jāēd, tad kādā veidā var stimulēt apetīti? Un pats svarīgākais jautājums – vai vispār ir jāstimulē apetīte?

Pirmkārt, pirms satraukties par sava bērna slikto apetīti, ir jāizdara viena lieta – jāizveido uztura dienasgrāmata un vismaz trīs dienas jāpieraksta viss, ko bērns ēd un dzer pamata ēdienreizēs un starplaikos. It īpaši pievērst uzmanību visam tam, kas tiek apēsts starp ēdienreizēm, jo tieši tas var atstāt būtiskas sekas uz bērna gremošanas trakta darbību un apetīti. Ja jūs pamanāt, ka bērns daudz dzer ūdeni, sulu vai pienu starp ēdienreizēm, – pārtrauciet to. Ja bērns našķējas ar augļiem, dārzeņiem, siera šķēlēm vai sliktākajā gadījumā pārtiek no našķiem – cepumiem, konfektēm, tad, izslēdzot našķēšanos, jūs pamanīsiet, kā pieaug apēstā ēdiena daudzums pamata ēdienreizēs. Svarīgi atcerēties, ka šāda haotiska uzkodu ēšana var mazināt bērna izsalkuma sajūtu, tādējādi bērns nav izsalcis uz to brīdi, kad ir laiks ēst
zupu vai citu pamatmaltīti, tāpēc vecākiem var likties, ka bērns neko neēd un viņam ir slikta apetīte. Haotiska, īsi pirms ēdienreizes šķidruma uzņemšana arī mazinās izsalkuma sajūtu, savukārt piena un sulas dzeršana nodrošinās bērna organismu ar ātro enerģiju, taču mazinās citu vērtīgu uzturvielu uzņemšanu. Izejot no iepriekš minētā, bērni ar sliktu apetīti nedrīkst uzņemt lieko šķidrumu īsi pirms
maltītes – ierobežojiet šķidruma uzņemšanu aptuveni 30 minūtes pirms ēšanas, neļaujiet našķēties starplaikos, ievērojiet trīs četru stundu pārtraukumu starp ēdienreizēm.

Vēl ieteiktu pasekot līdzi bērna vēdera izejas biežumam. Ja bērnam ir lēna zarnu peristaltika, reti iztukšojas zarnas un ir nosliece uz aizcietējumiem, tad tas arī var pasliktināt bērna apetīti, un, lai veicinātu apetīti, būtu svarīgi sakārtot gremošanas trakta darbību. Vēl viens moments, kam vajadzētu pievērst uzmanību sliktas apetītes gadījumā, ir augšējā gremošanas trakta darbības traucējumi, piemēram, gastroezofageāls reflukss jeb atvilnis, gastropātija. Tas var radīt bērnam sāpes, dedzināšanu, un tādējādi bērns var izvairīties no ēšanas.

Nākamais, kam vajadzētu pievērst uzmanību, – ar šķiedrvielām pārmērīgi bagāts uzturs. Jāsaka
godīgi, nav pārāk izplatīts iemesls sliktai apetītei, bet tas var gadīties bērniem veģetāriešiem, vegāniem, kuri uzturā daudz lieto pākšaugus, dārzeņus, jo šiem produktiem ir augsts šķiedrvielu saturs un tāpēc var veicināt ātrāku sāta sajūtu, tādējādi bērns jūtas paēdis ātrāk, nekā ir apēdis viņam nepieciešamo uzturvielu
daudzumu.

Lai stimulētu bērna apetīti, atcerieties par ikdienas fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Fiziskās aktivitātes stimulēs apetīti, tāpēc ir svarīgi likt bērnam kustēties, it īpaši svaigā gaisā. Kā arī ir ļoti svarīgi organizēt mierīgu, pozitīvu atmosfēru ēšanas laikā, jo bērns var izjust mammas uztraukumu, nervozitāti, kas var
būt mammai ēdienreizes laikā. Ļaujiet bērnam pašam piedalīties ēdienreizes gatavošanā vai pasniegšanā (protams, atbilstoši bērna vecumam un spējām – salikt karotes vai maizīti uz šķīvja), ļaujiet būt nekārtībai, lai bērns nebaidās saņemt sodu par nekārtību vai “zupas peļķi”, kas radusies ēdienreizes laikā. Bieži vien vecāki, gribēdami ātrāk pabarot bērnu un ievērojot kārtību virtuvē, neļauj bērnam pašam apgūt ēšanas prasmes.

Esam sagatavojuši iedvesmas garšas mazajam gardēdim