7 lietas, kas jāzina, ja uzticam savu bērnu citiem

Jebkurā gadījumā vecākiem jāatceras, ka izpalīdzēšana un bērna pieskatīšana ir liela pretimnākšana, jo bērns – tā ir liela atbildība.

1. Vai bērns būs drošībā?

Pirmajā vietā vienmēr ir drošība, turklāt drošība visādā ziņā: lai ar vidi vai apstākļiem netiktu apdraudēta bērna veselība un dzīvība, kā arī tādā mērā – vai paši vecāki var uzticēties cilvēkiem, kuru pārziņā tiek atstāts bērns.

2. Uzticams pieskatītājs

Ja vecākiem iespējams, lietderīgi ir pieskatītājus izraudzīties no tuvāko cilvēku loka – tie var būt vecvecāki, māsas, brāļi, labi draugi vai kaimiņi. Noderēs, ja pieskatītājam ir pedagoga izglītība, aukles sertifikāts vai viņš māk sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tomēr galvenais uzsvars ir, lai vecāki var pilnībā uzticēties šim cilvēkam un paļauties, ka bērns tiks pieskatīts pēc vislabākās sirdsapziņas.

3. Iedrošināt pieskatītāju

Bērna pieskatīšana ir liels palīdzības solis, kas no citiem pieaugušajiem prasa atbildību. Tāpēc ir labi iedrošināt potenciālos pieskatītājus, norādot, ka bērnam droši var aizrādīt un neatļaut visu, kas viņam ienāk prātā. Reizēm, lai nebojātu attiecības, pieskatītāji izdabā pieskatāmajam vai nepastāsta vecākiem piedzīvoto. “Ir ļoti svarīgi dalīties ne tikai patīkamajā, bet arī lietās, kas nav tik jaukas. Nobriedis pieaugušais būs pateicīgs, ja saņems objektīvu informāciju par bērna uzvedību vai citām, iespējams, ne tik patīkamām lietām,” norāda Iveta Aunīte.

4. Vai pieskatītājam ir līdzīga vērtību sistēma kā vecākiem?

Lai vieglāk būtu vienoties par to, ko bērns drīkst vai nedrīkst, labākais ir atrast tādu pieskatītāju, kam vērtību sistēma un audzināšanas principi sakrīt ar vecāku uzskatiem.

5. Mazā priekšrocība bērnam

Ja vecāki pamana, ka bērns nelabprāt paliek ar citu pieaugušo, ir pieļaujams, ka šī pieskatīšana nāk kopā ar kādu patīkamu “aizliegto augli”. Piemēram, var piedāvāt bērnam vēlāku gulētiešanas laiku vai picas cepšanu vakarā ar pieskatītāju.

Apmēram no piecu gadu vecuma bērni jau labprāt ciemojas pie draugiem, bet no 13 gadu vecuma pusaudži labprāt dzīvosies bez pieskatīšanas. Vecākiem, atstājot bērnus vienus pašus, ir jābūt ļoti atbildīgiem, un ir jābūt pieaugušajam, kas paliek kopā ar jauniešiem.

6. Ekrānu lietošana bērna pieskatīšanas laikā

Ir divas situācijas, no kurām ir jāuzmanās saistībā ar ekrāniem, – vai nu pieskatītājs pastiprināti lieto ekrānus, vai pieradina bērnu pie ekrāniem. Situācijas, kurās pieskatītājs lieto viedierīces vai citus ekrānus, varētu pielīdzināt bērna atstāšanai gandrīz vienu pašu. Pamatā tas ir drošības, taču arī emocionālas dabas jautājums – bērnam visa dzīve ir balstīta emocijās. Šajā situācijā bērns ir ar pieaugušo, kurš emocionāli nav pieejams, nav klātesošs. Tādas situācijas var izraisīt bīstamus momentus. Taču citreiz gadās, ka pieskatītājs pieradina bērnu pie ekrāniem, mudina viņu melot vai nestāstīt vecākiem, ka viņš spēlē spēlītes vai skatās animācijas filmas.

Kā var pamanīt, ka pieskatītājs daudz lieto ekrānus?

Tas noteikti parādīsies bērna uzvedībā – mazais būs uzbudinātāks, nemierīgs, satraukts, kļuvis raudulīgāks. Ja bērns nedabūs savu kāroto rotaļlietu, pie kuras jau ir pieradis, tas atspoguļosies viņa uzvedībā. Bērns var arī pastiprināti prasīt lietot ekrānus mājās, pat ja iepriekš tas nav darīts. Vecāki noteikti pamanīs, ka kaut kas ir mainījies.

7. Algots cilvēks – vecāku noteikumi; izpalīdzēšana – jāvienojas

Princips pamatā ir šāds: ja vecāki kādam maksā par bērna pieskatīšanu, tad vecāki arī izvirza noteikumus – piemēram, ka bērnam jāiet gulēt pulksten 21, bet vakariņās jāēd putra. Savukārt, ja bērns tiek aizvests pa nakti paciemoties pie drauga, tad vecāki var lūgt ievērot kādus noteikumus, taču jāņem vērā, ka ģimenei, pie kuras ciemojas bērns, ir tiesības palikt pie sava rituāla un pēc vakariņām, piemēram, ēst desertu. “Darbojas tie noteikumi, kurā teritorijā atrodas bērns. Vecākiem tad ir jāizvērtē, vai viņiem ir pieņemami šie noteikumi, un viņi nedaudz atslābst un akceptē, ka kādā reizē bērns apēdīs vairāk saldumu. Taču izņēmums noteikti ir drošība – ja bērnam ir alerģija vai kāds nopietns iemesls, kāpēc viņam neder šie noteikumi,” ieskicē speciāliste.

Kādi ir riski, ja uzticam savus bērnus citiem?

Reizēm bērni no ciemošanās pārnāk ar viedokli – drauga mājās vai pie auklītes viss it tik forši! Ja cilvēki, kam uzticam pieskatīt savus bērnus, māk interesanti organizēt savu dzīvi un ikdienu, ka bērni sāk tiekties pie viņiem, bet mazāk pie vecākiem, tad vecākiem var parādīties greizsirdība. Ko iesākt? Skaidrs, ka katrai ģimenei ir vajadzīga palīdzība no ārpuses, taču ir vērts parūpēties, lai arī pašu ģimenes dzīve ir pietiekami interesanta.