Cilvēkam gripa, slikta dūša vai iesnas. Vai būtu jāuztraucas par dzīvnieka veselību?
Mājdzīvnieku labsajūta • 08. Februāris, 2023
Ikdienā nereti no mīluļu saimniekiem dzirdu jautājumus – es esmu saslimis, vai mana slimība ir “lipīga” manam dzīvniekam, un vai dzīvnieka slimība var “pielipt” man? Lai arī lielākā daļa vīrusu izraisīto saslimšanu ir sugām specifiskas, ir virkne saslimšanu, kas kopīgas dzīvniekiem un cilvēkiem – tās sauc par zoonozēm.
Visplašāk pazīstamā zoonoze ir trakumsērga. Teju katrs zina, ka šī dzīvībai bīstamā slimība var tikt pārnesta kodumu rezultātā. Labā ziņa ir tā, ka Latvija ir no trakumsērgas brīva valsts un suņi, kaķi un seski obligāti jāvakcinē, tomēr ir virkne citu mazāk bīstamu slimību, kas mums ir kopīgas.
Kaķu saimniekiem ir būtiski zināt par toksoplazmozi un kaķu skrāpējumu slimību.
Toksoplazmozi izraisa vienšūnu parazīts, un pārnese notiek caur dzīvnieka fekālijām, skrāapējumiem un kodumiem. Saimnieks var nemaz nezināt, ka kaķis ir šī parazīta nēsātājs. Sevišķi bīstams šis parazīts ir grūtniecēm, tādēļ, esot bērniņa gaidībās, kaķa kastītes tīrīšanas darbus droši var uzticēt citiem mājiniekiem. Varētu iebilst – bet es taču vienmēr mazgāju rokas pēc kaķa tualetes tīrīšanas. Tomēr jāatceras, ka kaķiem ļoti patīk pārvietoties pa dažādām virsmām un uz to pēdiņām var būt pielipušas mikroskopiskas fekāliju daļiņas. Savukārt kaķu skrāpējumu slimību izraisa baktērijas, kas atrodas kaķa mutē un aiz nagiem. Ir kaķi, kuru radītie skrāpējumi ir vienkārši neaptīkami un dzīst ļoti ātri, bet gadījumos, kad kaķu skrāpējumu slimības izraisošās baktērijas nokļūst cilvēka organismā, var nākties saskarties ar nepatīkamiem simptomiem – drudzi, iekaisumu bojātajā vietā un pat limfmezglu palielināšanos. Šajā gadījumā noteikti ir jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Kas attiecas uz suņiem, visplašāk pazīstamā zoonoze ir leptospiroze, kas ir bīstama cilvēkam, un pārnese notiek caur inficēta suņa urīnu. Mūsdienās tā ir ārstējama saslimšana, kā arī suņi pret to tiek vakcinēti.
Jāpatur prātā, ka liela daļa zarnu parazītu mums ir kopīgi, tādēļ iesaku ne tikai regulāri attārpot savu mājdzīvnieku, pat ja tas uzturas tikai istabā, bet regulāri to darīt arī pašiem.
Kopīgi mums ir arī sēnīšu ierosinātāji jeb dermatofīti. Bērniem un cilvēkiem ar zemu imunitāti nereti sēnītes pārnese var notikt no mājas mīluļa, radot nepatīkamus ādas bojājumus. Ārsti bieži iesaka izmeklēt mājas dzīvniekus uz dermatofītiem, ja kādam no mājiniekiem ir sēnītes simptomi: gadās, ka dzīvnieks šo ierosinātāju tikai pārnes, simptomiem neparādoties, jo imūnsistēma ar to tiek galā.
Tie ir medicīniskie apsvērumi. Vēl paliek jautājums par psihoemocionālā stāvokļa ietekmi un saistību starp saimnieku un tā dzīvnieku. Bieži dzirdēts, ka kaķis guļ uz sāpīgajām vietām, tāpat novērots, ka mainās dzīvnieka uzvedība, kad saimnieks jūtas slikti vai slimo. Ne velti dzīvnieki ir mūsu labākie draugi, jo tie ļoti labi jūt emocijas, un nereti var novērot, ka tās iet roku rokā ar saimnieka sajūtām. Tāpat dzīvnieks var izrādīt saslimšanām raksturīgos simptomus – sliktu apetīti, apātiju, nogurumu, kad tiek zaudēts kāds no mājiniekiem, jo dzīvnieki patiešām sēro.