Kaķis ienāk mājās, kur jau mīt citi dzīvnieki. Kā palīdzēt sadzīvot?

Pirmkārt, objektīvi novērtējiet savu mājdzīvnieku uzvedības paradumus un raksturu. Ja dzīvnieks mēdz būt greizsirdīgs vai jums ir bijusi pieredze ar sava mājdzīvnieka neadekvātu, pat agresīvu uzvedību pret citiem dzīvniekiem, tad tomēr ieteiktu neriskēt.

Otrkārt, jāatceras, ka vienlīdzīga uzmanība būs jāvelta gan esošajam mājdzīvniekam, gan jaunpienācējam, jo tieši no jūsu uzvedības būs atkarīgs, kādas attiecības starp abiem dzīvniekiem veidosies. Īpaši svarīgas ir tieši pirmās dienas, tāpēc jau iepriekš jāsagādā viss nepieciešamais un jāpārdomā sava rīcība visās iespējamās situācijās, lai jaunā mājdzīvnieka ienākšana jaunajās mājās noritētu maksimāli veiksmīgi.

Treškārt, jāizvēlas labvēlīgs laiks, kad vest mājās jauno iemītnieku. Visprātīgāk to būtu darīt pirms brīvdienām vai atvaļinājuma laikā, lai pirmās dienas varētu nepārtraukti būt klāt un novērot mājdzīvnieku uzvedību un veicināt ātrāku iepazīšanos. Un tomēr, ņemiet vērā, ka ar dažiem mājdzīvniekiem kaķim/kaķēnam sadzīvot nebūs viegli. Tālāk apskatīsim dažus piemērus.

Truši

Ja trusis ir jau pieaudzis dzīvnieks, drīzāk kaķa attieksme pret to būs neitrāla. Ja truša un kaķa/kaķēna izmērs ir līdzīgs, pastāv lielāka cerība, ka kaķim neizpaudīsies medību instinkts. Ir zināmi bieži gadījumi, kad starp kaķi un trusi izveidojas patiesi sirsnīga draudzība. Ja trusis vēl ir pavisam maziņš, tad zināmi draudi no kaķa puses pastāv. Tāpēc, kad kaķis/kaķēns tiek atvests uz jaunajām mājām, trusis pāris dienas ir jāpatur savā būrītī. Kaķim tas būs mierinājums, ka uz viņa jauno teritoriju nav nopietna pretendenta, kā arī dos laiku, lai abi dzīvnieki pierastu viens pie otra. Uzmanīgi jāvēro, kā veidojas kontakts caur barjeru, kas aizsargās abus dzīvniekus. Ja netiek izrādītas agresijas izpausmes, varat atvērt truša būri un savā klātbūtnē ļaut abiem iepazīties tuvāk “caur durvīm”. Ja viss noris veiksmīgi, varat trusi ņemt ārā no būra un turpināt iepazīšanos, glaudot abus dzīvniekus ar vienu un to pašu roku, lai iepazīstinātu tos ar jaunajām smaržām. Pirmās nedēļas, kad trusis ar kaķi kontaktējas ārpus būra, noteikti esiet tuvumā un uzmanīgi vērojiet šo procesu.

Peles, žurkas, kāmīši un jūrascūkas

Peles, žurkas un kāmji – tā ir dzīvnieku kategorija, kura kaķa uztverē var būt medījums. Protams, ir dzirdēti stāsti par gadījumiem par neticami labām attiecībām starp kaķi un, piemēram, peli, tomēr nevajag aizmirst, ka tie ir īpaši izņēmumi. Lielāka izmēra grauzēji, piemēram, jūrascūkas, var justies mazliet drošāk. Šajā gadījumā padomājiet arī par kaķi, jo tas izjutīs stresu un spriedzi, pastāvīgi atrodoties blakus potenciālajam medījumam, kuru nedrīkst nomedīt. Ja jūsu žurciņa, kāmītis, jūrascūciņa ir pieradināta pastaigāties arī ārpus būra, tad šīs pastaigas kādu laiku veiciet citā telpā, kurā neuzturas kaķis. Paglaudiet savus mazos “grauzējus” un pēc tam uzreiz arī kaķi, lai viņš no jūsu rokām iepazītos ar jauno smaržu. Tālāk iepazīšanos veiciet tāpat, kā iepriekš aprakstītajā situācijā ar trusi. Bet, ja kaķis nav mazs kaķēns, esiet īpaši uzmanīgi, jo tas būs viens mirklis, kad jūsu mazākais mīlulis var tikt nopietni savainots.

Papagaiļi, kanārijputniņi un citi mazi putniņi

Situācija absolūti identiska iepriekš aprakstītajai – abi dzīvnieki būs stresā viens no otra klātbūtnes. Jā, ir zināmi gadījumi, kad putniņi ar kaķiem sadzīvo labi, īpaši papagaiļi. Bet tie pārsvarā ir reti izņēmumi, kas iespējami, ja pavisam mazs kaķēns sadraudzējas ar spārnoto mājas mīluli. Tomēr ieteiktu neriskēt. Ja mājās ir liela izmēra papagailis, viņš arī var savainot jaunpienācēju. Mazākus putnus kaķis lielākoties tomēr uztvers kā medījumu. Ja putni dzīvo būrī, kurš novietots tā, lai kaķis nevar tos savainot, viss būs labi!

Akvārija zivtiņas

Kaķiem ļoti patīk vērot zivis akvārijā. Lai nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, pārliecinieties, ka jūsu akvārijs ir droši noslēgts. Vislabāk izmantot šim nolūkam paredzētu speciālu akvārija aizsargvāku, jo vienkārši virsū uzliktu dēlīti kaķis veikli nobīdīs nost.

Bruņurupuči

Par šiem mājdzīvniekiem kaķi īpašu interesi neizrāda. Ja jūs bruņurupucim ļaujat brīvi pastaigāties pa māju, labāk tomēr būtu šajā pastaigu laikā atrasties tuvumā, ko kaķis var sākt ar to spēlēties kā ar mantiņu. Sekas šajā gadījumā var būt neparedzamas – bruņurupucis var tikt viļāts pa grīdu un saņemt triecienus pa bruņām. Kopumā nekā briesmīga, tomēr labāk esiet tuvumā. Bruņurupuča terāriju arī iesaku noslēgt ar speciālu vāku.

Suņi

Teiciens “dzīvo kā suns ar kaķi” negatīvā nozīmē zināms katram, tomēr bieži vien viss nav nemaz tik slikti. Kaķis un suns savā būtībā ir ļoti dažādi, tiem ir dažādas neverbālās uzvedības izpausmes formas, tāpēc iesākumā tie viens otru var nesaprast. Vislabākais ceļš ir iepazīstināt kaķēnu un kucēnu. Ja viens no abiem jau ir pieaudzis dzīvnieks vai abi ir jau pieauguši, tad iesākumā tiem vajadzētu nodrošināt atsevišķas telpas. Dažas dienas kaķis un suns atrodas dažādās telpās, pēc tam jāsamaina dzīvnieki vietām.

Nesteidzieties abus uzreiz iepazīstināt – viņiem abiem jāpierod pie nepazīstamām smaržām, bet jaunpienācējam jāpierod pie jaunās dzīvesvietas kopumā. Sākotnēji kaķim ar suni jābūt īslaicīgam kontaktam. Ja jūsu suns izrāda lielu iniciatīvu un pārāk familiāru attieksmi pret kaķi, kaķim visdrīzāk tas nepatiks, bet mazu kaķēnu tas var nobiedēt. Tāpēc pirmie kontaktēšanās brīži ir vēlami tikai jūsu klātbūtnē, lai novērtētu situāciju. Uzmanīgi vērojiet abu dzīvnieku iepazīšanās procesu un esiet gatavi iejaukties, ja kādam tiek darīts pāri. Ja jums ir ļoti liels suns, varbūt pat ir vēlams šajās pirmajās tikšanās reizēs lietot uzpurni.

Suņa un kaķa pierašana vienam pie otra var prasīt diezgan ilgu laiku – mierīgas līdzāspastāvēšanas periodi var mīties ar lielākiem vai mazākiem konfliktiem. Tomēr visbiežāk kaķa un suņa kopā dzīvošana ir ja ne pavisam cieša draudzība, tad vismaz mierīga līdzāspastāvēšana.

Kaķi

Divu svešu kaķu iepazīstināšana būs ļoti pakāpenisks, iespējams, ilgs process, kas prasīs ļoti daudz pacietības. Saradināšanas princips sākumā ir līdzīgs kā ar suni. Kad kaķis ir atvests uz jaunajām mājām, tas jāizmitina atsevišķā telpā aiz aizvērtām durvīm. Jebkuram kaķim/kaķēnam pārbraukšana uz jaunu dzīvesvietu ir liels stress, tāpēc tam jādod iespēja aprast ar jauno teritoriju, smaržām un skaņām. Tāpēc būtu labi pirmās dienas kaķim ļaut padzīvot vienam pašam, bez citu kaķu klātbūtnes.

Jau caur aizvērtām durvīm kaķi viens otru dzirdēs, sajutīs – pirmajam laikam tas būs pilnīgi pietiekami! Arī kaķim, kas jau ir jūsu ģimenes loceklis, šāda taktika būs vairāk pieņemama, jo kaķiem katrs jauns kaķis viņa teritorijā ir potenciāls teritorijas iekarotājs. Neaizmirstiet, ka jūsu uzmanība jāvelta abiem kaķiem vienlīdzīgi – jaunajam, lai palīdzētu ātrāk pierast pie jaunās vides, esošajam, lai tas sajustu, ka jūsu mīlestības un uzmanības nav kļuvis mazāk tāpēc, ka mājās parādījies kāds svešinieks. Būtu vēlams abiem kaķiem sajust vienam otra smaržu. Piemēram, ar drāniņu varat saglaudīt kaķus, īpaši vaigus, zodu, pieri, un šīs drāniņas ar svešo smaržu atstāt otram kaķim. Nākamais solis – caur nelielu durvju spraugu ļaujiet kaķiem vienam otru aplūkot. Ja šajā iepazīšanās etapā netiek izrādītas agresijas pazīmes – lieliski!

Turpmāk varat ļaut kaķiem satikties un iepazīties pa īstam, bet pašam paliekot tuvumā, lai varētu kaķus nošķirt, ja iepazīšanās notiek ne visai draudzīgā noskaņojumā. Protams, ir arī izņēmuma gadījumi, kad kaķi pieņem viens otru un lieliski sadzīvo jau no pirmās dienas.