Anete Kalniņa
Mājdzīvnieku veselības eksperte, sertificēta veterinārārste

Mājdzīvnieka vecumam atbilstoša ēdināšana un aktivitātes

Mājdzīvnieku labsajūta • 02. Oktobris, 2019
Tāpat kā augošam bērnam un pieaugušam cilvēkam, arī mūsu mīluļiem, dažādos vecuma posmos uztura vajadzības un fiziskās aktivitāšu daudzums atšķiras.  

Veselīga dzīvnieka attīstība sākas ar mātes piena uzņemšanu, kas pirmajās dzīves nedēļās nodrošina kaķēnu un kucēnu ar visām nepieciešamajām uzturvielām. Aptuveni četru nedēļu vecumā mazuļus var sākt radināt pie cita veida pārtikas. Var šķist pārsteidzoši, cik daudz ēdiena nepieciešams, piemēram, augošam kucēnam, jo tam ir tik strauja vielmaiņa un tik liels enerģijas patēriņš, ka mazais reizēm ēd vairāk nekā pieaudzis suns. Lai nodrošinātu augoša dzīvnieka organismu ar visām vajadzīgajām uzturvielām pietiekamā daudzumā un pareizās attiecībās, visvienkāršākais paņēmiens ir izvēlēties kādu no daudzajām komerciālajām mājdzīvnieku pārtikām. Jāpievērš uzmanība tās kvalitātei: vai uz barības sastāva ir norādīta gaļas izcelsme (piemēram, 15% vistas gaļa, 20% liellopa gaļas), vai minēti tikai gaļas produkti. Ļoti svarīgi, lai barības sastāvā nebūtu pievienotas krāsvielas un garšas pastiprinātāji.

Jāpiesargās augošu dzīvnieku pārbarot. Sevišķi jāuzmanās ar lielo šķirņu suņiem, kuriem strauja augšana un ātrs svara pieaugums kopā ar pārlieku lielām aktivitātēm var radīt nopietnas locītavu problēmas. Tādēļ, ja mīlulis izskatās izsalcis pat pēc visas diennaktī paredzētās devas apēšanas, noteikti sazinieties ar veterinārārstu.

Cilvēki mēdz jautāt, cik bieži jābaro suns dažādos vecuma posmos. Divu trīs mēnešu vecumā vēlams barot mīluli 4–5 reizes dienā, četru līdz sešu mēnešu vecumā vajadzīgas 3–4 ēdienreizes, bet pēc pusgada vecuma sasniegšanas pietiks ar divām ēdienreizēm dienā. Savukārt kaķiem ēdienam vajadzētu būt pieejamam visu laiku pie nosacījuma, ka visa porcija netiek apēsta uzreiz.

Pieauguša dzīvnieka ēdināšanu būtiski ietekmē tā šķirnes īpatnības. Piemēram, ar labu apetīti gandrīz vienmēr ir apveltīti labradori, mopši, franču buldogi un spanieli. Tāpat ir svarīgs vielmaiņas tips (vai dzīvnieks ir slaids, vai ar tendenci uz lieko svaru) un fizisko aktivitāšu daudzums ikdienā. Sportiskiem suņiem, kas regulāri skrien, nemitīgi kustas, dodas medībās, nepieciešamība pēc enerģijas būs daudz lielāka nekā mazkustīgam sunītim, kas lielāko dienas daļu pavada dīvānā vai uz rokām. Uz dzīvnieku pārtikas iepakojumiem ir tabulas ar ieteicamajām barības devām, un daudzas firmas norāda, cik jāapēd aktīvam, cik – vidēji aktīvam un cik – zemas aktivitātes dzīvniekam.

Lielas pārmaiņas uzturā mājdzīvnieki mēdz piedzīvot arī novecojot. Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs, un atšķirīgas ir arī to vajadzības. Piemēram, suņiem, kam vecumdienās radušās zobu problēmas vai zobu atlicis maz ( kā tas bieži gadās mazo šķirņu sunīšiem, piemēram, čivavām, ķīnas cekulainajiem, jorkšīras terjeriem, toiterjeriem un citiem), būs vieglāk ēst mīkstu barību. Vecam labradoram ar lieko svaru un locītavu problēmām vajadzīga barība ar zemāku tauku saturu un vairāk šķiedrvielām, tātad diētiskāka un liesāka, jo suņiem, kuriem veselības problēmu dēļ ir apgrūtinātas kustības un mazāks enerģijas patēriņš, ir nepieciešams mazāk pārtikas enerģijas. Ļoti būtiski ir regulāri apmeklēt veterinārārstu, lai zinātu, vai mīluli neskar nopietnas saslimšanas. Piemēram, veciem kaķiem, kas sākuši vairāk dzert, urinēt un zaudēt svaru, bieži vien ir hroniskas nieru problēmas. Tādos gadījumos jāievēro speciāla diēta ar viegli sagremojamām olbaltumvielām un samazinātu fosfora daudzumu, lai palīdzētu nierēm darboties.

Mainoties dzīvnieka ēdienkartei , mainās arī nepieciešamība un vēlme pēc aktivitātēm. Jauni dzīvnieki var nemitīgi spēlēties, paēst, pagulēt un atgriezties pie rotaļām. Pieaugušiem dzīvniekiem ir svarīgi nodrošināt iespēju regulāri izkustēties. Kaķim gan labsajūtas, gan veselības uzturēšanai ir svarīgi paust dabisko uzvedību – medīt mantiņas, kāpelēt pa kaķu māju, asināt nagus. Aktivitāšu nodrošināšana sunim reizēm ir lielāks izaicinājums, jo dzīvniekam visu mūžu nepieciešamas pastaigas, spēles, iespēja katru dienu izskrieties – sevišķi spēka gados, kad enerģija kūsā un slikti laika apstākļi aiz loga nemazina aktīva suņa vēlmi doties garā pastaigā kopā ar saimnieku. Tomēr gribu uzsvērt, ka dzīvnieki ir tikpat dažādi kā mēs, cilvēki, un, kas der vienam, nederēs otram. Gan apetīte, gan vajadzība izkustēties aktīvam medību sunim un mierīgam klēpja sunītim būtiski atšķirsies.


Populārākie raksti