Kurš gan nav dzirdējis, ka šokolāde uzlabo garastāvokli un veicina smadzeņu darbību! Mācoties kontroldarbam, gatavojoties eksāmenam vai visu dienu strādājot pie datora, daudzi no mums labprāt apēd pa gabaliņam šokolādes, lai uzmundrinātu sevi un uzlabotu koncentrēšanās spējas. Ir daudz un dažādu šokolādes veidu. Kāpēc uztura speciālisti dod priekšroku tumšajai šokolādei, un kā atšķirt patiešām labu šokolādi no viduvējas kvalitātes produkta?
Šokolāde tiek gatavota no kakao pupiņām, kas bagātīgi satur minerālvielas un antioksidantus. Šos labumus varam uzņemt, iekļaujot ēdienkartē tieši tumšo, rūgto šokolādi, nevis piena šokolādi, kurā diemžēl ir ļoti daudz cukura un tauku, bet ļoti maz kakao. Toties tumšā šokolāde satur antioksidantus – polifenolus un flavanolus, vielas, kas cīnās ar brīvajiem radikāļiem un novērš oksidatīvo stresu.
Oksidatīvais stress veicina novecošanu un var provocēt dažādu smagu slimību attīstību, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabētu, onkoloģiskās saslimšanas. Tumšajā šokolādē atrodamie flavanoli pozitīvi ietekmē asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kā arī stimulē slāpekļa oksīda sintēzi organismā. Savukārt slāpekļa oksīds iedarbojas uz asinsvadiem, tos atbilstoši sašaurinot vai paplašinot, tādējādi uzlabojot asins plūsmu un samazinot asinsspiedienu. Bet teobromīns – polifenols, kas arī sastopams tumšajā šokolādē – regulē holesterīnu cilvēka organismā: tas iedarbojas uz zema blīvuma jeb “slikto” holesterīnu, mazinot to, un, savukārt, vairo augstā blīvuma jeb “labo” holesterīnu.
Pārāk bieži iekļaut šokolādi uzturā gan nevajadzētu cilvēkiem, kuri cieš no nierakmeņiem, jo šokolādē esošie oksolāti stimulē nierakmeņu veidošanos. Tāpat šokolādē ir histamīns, kas var veicināt alerģiskas reakcijas, līdz ar to pārmērīga šokolādes lietošana uzturā var izraisīt dermatītu vai nātreni. Protams, jautājums, - cik daudz šokolādes drīkst ēst, vienmēr ir aktuāls arī tiem, kam nav alerģiju vai hronisku veselības problēmu. Ražotāji nenorāda flavanolu vai polifenolu daudzumu 100 gramos šokolādes, tāpēc ir grūti noteikt optimālo devu pozitīva antioksidatīva efekta gūšanai. Taču visbiežāk pētījumos rekomendētā deva ir 20–30 grami tumšās šokolādes dienā, turklāt kakao saturam šokolādē jābūt vismaz 70%.
Kvalitatīvai šokolādei nav jāsatur augu eļļas, margarīns vai palmu eļļa, tajā jābūt vai nu piena taukiem, ja tā ir piena šokolāde, vai tikai kakao sviestam. Vēl viens aspekts, kam jāpievērš uzmanība, meklējot savu ideālo šokolādi, - tas ir pievienotais cukura daudzums: 100 gramos produkta var būt paslēpti gan 45 grami jeb 9 tējkarotes cukura, gan tikai 20 grami jeb 4 tējkarotes cukura. Iesaku izvēlēties tādu tumšo šokolādi, kurā ir ne tikai daudz kakao, bet arī maz cukura.
Ēst labu šokolādi ir ieteicams, taču pārmērīgi lielās devās – teiksim, pustāfelīti dienā – noteikti nevajadzētu. Jāpatur prātā arī tas, ka šokolādes enerģētiskā vērtība ir gana liela, aptuveni 580 kilokaloriju uz 100 gramiem produkta. Tikpat daudz kaloriju cilvēks uzņem, apēdot pusdienās pamatēdienu. Noteikti iekļaujiet savā uzturā tumšo šokolādi, baudiet tās izteikto un intensīvo garšu, kairiniet garšas kārpiņas, taču atcerieties par mērenību!