Anita Štelfa
Kaķu dzīves eksperte

Kaķi nevar sadzīvot. Ko darīt?

Par kaķiem • 15. Novembris, 2021
Kaķis ir teritorijas dzīvnieks un savā teritorijā (dzīvoklī, mājā), kur mitinās, pateicoties cilvēkiem, ļoti labi un komfortabli jūtas viens. Izņēmums ir Burmas kaķi, siāmieši, orientālie kaķi, arī sfinksi, kuri var labāk sadzīvot viens ar otru.

Der atcerēties, ka kaķis ir introverts dzīvnieks un viņam galvenais ir sava teritorija – sava pils. Pirms nest mājās otru kaķi, padomājiet, vai abiem pietiks vietas. Ir kaķi, kuri gadiem dzīvo vienā telpā, bet pārvietojas katrs pa savu telpas pusi un faktiski nesatiekas. Taču, ja reiz cilvēks ir nolēmis, ka kaķim noderēs rotaļu draugs, savlaicīgi jāiegūst informācija, lai saprastu, kā šiem diviem potenciālajiem draugiem iemācīties sadzīvot.

Ja mājās jau ir runcis, otram runcim – NĒ!

Parasti saka, ka vislabāk ir saradināt pieaugušu dzīvnieku ar mazu kaķēnu, jo mazs kaķēns ir rotaļīgs un noteikti ar savu draudzīgumu spēs izraisīt līdzīgas noskaņas arī mājas saimniekā. Tā ir tipiskākā kļūda – tu domā kā cilvēks, bet jāspriež ir no kaķa pozīcijām. Pieaugušam kaķim diennaktī jāguļ jeb jāatpūšas pat līdz 18 stundām, tāpēc rotaļīgais kaķēns var būt tikai par apgrūtinājumu, jo runči parasti no 10 mēnešu vecuma ir lielākie guļavas.

Mazais kaķēns pie jaunās mājvietas būtu jāpieradina pakāpeniski. Tikai pēc tam var uzsākt iepazīstināšanas procesu ar runci. Vislabāk mazuli ievietot būrī, kur ir pietiekami daudz vietas tualetei un guļvietai. Šādā veidā dzīvnieki var saostīties caur būra režģiem, bet vecākais kaķis nevar nodarīt pāri mazulim. Atkarībā no runča šķirnes un temperamenta tas varētu pat izdoties, bet jāņem vērā, ka arī mazais jaunpienācējs veidosies par jaunu runci un atkarībā no brieduma (tas var notikt pat 6–8 mēnešu vecumā) sāks pieteikt savas prasības uz teritoriju. Proti, kaķis “iezīmēs” savu teritoriju, savukārt otrs mēģinās šo aromātu “pārsist”. Dažkārt runči var mēroties spēkiem, metoties kautiņā, lai noskaidrotu, kurš ir galvenais.

Ko darīt, ja runči tomēr nespēj sadzīvot?

Viens variants ir runčus izšķirt un nodrošināt katram savu dzīves telpu. Taču jānošķir tā, lai starp šīm telpām būtu vismaz vēl viena telpa. Un arī tad, apciemojot vienu vai otru runci, ieteicams nomainīt apģērbu un nomazgāt rokas, jo dažkārt, pat tikai sajūtot cita runča aromātu, citkārt šķietami mīlīgais runcītis metīsies jums virsū kā potenciālajam teritorijas konkurentam.

Ja to visu nevarat un nevēlaties nodrošināt, atliek tikai kastrācija, sākumā tikai vienam runcim, bet var gadīties, ka abiem. Ja vēlaties, lai šie dzīvnieki sadzīvotu ārpus mājas, dominējošais runcis viennozīmīgi otru runci padzīs no teritorijas, tāpēc dzīvošana āra teritorijā nebūs variants.

Ja mājās ir runcis, un jaunpienācēja ir kaķene

Ja mazais kaķēns, ko atnesīsiet mājās, ir kaķenīte, pieradināt vienu pie otra noteikti izdosies vieglāk. Bet arī tad jāņem vērā, ka mazais kaķēns ļoti ātri pieaugs, iestāsies reproduktīvais vecums, kas temperamentīgām šķirnēm var būt samērā agri, pat 6–8 mēnešu vecumā. Un tad nāksies vai nu izšķirt dzīvniekus, nodrošinot tiem atsevišķas dzīves telpas, vai arī būs jāpieņem lēmums par viena vai abu dzīvnieku sterilizāciju vai kastrāciju.

Ja mājās jau ir kaķene, un jaunpienācēja arī ir kaķenīte

Tas noteikti varētu būt vieglāk, jo parasti pieaugušām kaķenēm pret mazuļiem parādās mātes instinkts un tās mazuli var pieņemt kā savu bērnu. Līdz ar to saradināšana un kopā dzīvošana būs potenciāli vieglāk nodrošināma. Visbiežāk kaķenei nav pretenziju, ja teritoriju nākas dalīt ar pašas meitu, bet arī šajā gadījumā, jaunajai kaķenei sasniedzot dzimumbriedumu, var rasties problēmas. Tādu nebūs, ja abas kaķenes būs sterilizētas. Arī tad, ja mājās ir divas kaķenes, bez pārsteigumiem neiztikt! Arī kaķenes cenšas pierādīt, kura ir dominējošā šajā dzīves telpā, un nav jābrīnās, ja pēkšņi atradīsiet mazu peļķīti vai brūnu čupiņu tur, kur tas nekādi nav sagaidāms.

Kas nepieciešams abu kaķu labsajūtai iepazīstināšanas procesā?

Ja mājās ienāk otrs vai varbūt pat trešais kaķis, obligāti jānodrošina katram kaķim savs dzīves “komplekts”:

  • tualete (tās pat var būt vairākas),
  • ēdienu un dzērienu trauciņi,
  • guļvietas,
  • rotaļlietas,
  • un sākumā – jaunpienācējam arī atsevišķa dzīves telpa.

Ja pēc kāda laika abi dzīvnieki gulēs kopā un rotaļāsies ar vienu un to pašu rotaļlietu – priecājieties, jums ir izdevies sadraudzēt šos divus dzīvniekus. Taču pats svarīgākais ir atcerēties, ka vispirms jaunpienācēju būtu nepieciešams pieradināt pie jaunās mājvietas un tikai pēc tam mēģināt iepazīstināt ar pārējiem mājas iemītniekiem.

Kas jāatceras, pirms izvēlaties kaķēnu/-us un plānojat ņemt vēl vienu?

Noteikti vieglāk būs pieradināt divus sterilizētus un/vai kastrētus dzīvniekus. Mēģiniet izvēlēties pēc temperamenta līdzīgas šķirnes, lai gan tas ne vienmēr būs noteicošais faktors. Izvēloties kaķi no audzētavas, par dzīvnieku un tā izcelsmi var uzzināt gan to, kāds temperaments ir mātei un tēvam, gan arī to cik labi šķirnes pārstāvji sadzīvo ar citiem kaķiem. Savukārt dzīvnieku patversmēs šādu informāciju būs grūti noskaidrot.

Varat būt drošs, ka, ja kaķis ir audzis labā vidē un jau kopš mazotnes pienācīgi socializēts, to pieradināt būs vieglāk. Savukārt, paņemot kaķi no dzīvnieku patversmes, jūs dodat mājas kaķim un darāt svētīgu darbu, tomēr nekad nezināsiet, kāds dzīvnieks būs, kad pieaugs, ja izvēlēsieties mazu kaķēnu. Patversmē dzīvojošā kaķa dzīvesstāsts var palikt nezināms, un nav nekādas garantijas, ka tas labi pielāgosies jaunajai videi.

Attēla avots – pexels.com


Populārākie raksti