Katrs suņa saimnieks, kuram ir mazs bērns, noteikti ir sastapies ar situāciju, kad bērns iesit sunim. Mazs bērns, piemēram, divgadnieks, vēl neprot savaldīt savas sajūtas un gana viegli ļaujas emocijām, taču tas bieži vien pārkāpj suņa robežas. Sunim nebūtu jāpacieš pret viņu vērstas izdarības, tāpēc jo mazākas ekspektācijas uz suņa un maza bērna draudzību izvirza pieaugušie, jo lielākus riskus iespējams savlaicīgi novērst. Lai suns un bērns sadzīvotu zem viena jumta, ir jāievēro vairāki priekšnoteikumi.
Izveido bērna un suņa attiecību pamatprincipus
Pirmkārt, jānovērš situācijas, kurās mazs bērns un suns var palikt divatā. Ja suns un mazs bērns paliek bez uzraudzības, abi var iniciēt uzvedību, kas nav vēlama un abiem droša. Ir vērts ņemt vērā, ka sunim bērns jau pašā saknē nav saimnieks, no suņa skatupunkta mazais cilvēkbērns nav vērā ņemams ģimenes loceklis. Lielākoties suņos bērni izraisa neizpratni, jo tie var būt skaļi, neprognozējami un var pat iesist. Lai izvairītos no vairākām problēmām, svarīgi jau pašā sākumā izveidot bērna un suņa attiecību pamatprincipus – izveidot kontrolētas savstarpējās attiecības, neatstāt abus divatā bez uzraudzības, kā arī neizvirzīt ekspektācijas un pāragri nepiedēvēt apzīmējumu “labākie draugi”.
Iepazīsti sava suņa ķermeņa valodu
Ir vērtīgi apgūt suņa ķermeņa valodas signālus, kas norādītu uz to, kā suns jūtas konkrētās situācijās, tai skaitā nepatīkamās. Suņi ļoti aktīvi komunicē ar ķermeņa valodas palīdzību. Ja ir sanācis kārtīgāk papētīt savu mīluli neitrālā vidē vai publiskās vietās, noteikti ir novērota uzvedība un izteiksmes, kas liecina par to, ka sunim kaut kas nepatīk. Sākumā suņi ar vairākiem maziem brīdinājuma signāliem norāda, ka situācija kļūst grūti izturama, piemēram, aizgriež galvu, pieglauž ausis, aplaiza lūpas, iet prom. Jo biežāk šāda situācija atkārtosies, jo mazāk suns atkārtos mazos signālus un ķersies pie tādiem, kas var pārvērsties darbībā – suns stāv sastindzis un nenovērš skatienu no objekta, spalva uz muguras ir sacēlusies stāvus, acis ieplestas, aste sasprindzināta, lūpas savilktas un zobi atklāti. Signāli, kas norāda, ka tūlīt sekos agresīva darbība: suns rūc, zobi ir atņirgti un ļoti labi redzami, suns virzās uz mērķi. Apzinot minētos signālus, iespējams novērst situācijas eskalāciju.
Ko darīt, ja bērns sit sunim?
Atbilde būs pavisam vienkārša – bērns ir jāpaņem nost no suņa tik reižu, cik nepieciešams. Nevajag gaidīt brīdi, kad bērns pats apzināsies situāciju un mainīs uzvedību vai suns nespēs izturēt pret to vērsto darbību. Šādā situācijā pieaugušais ir attiecību moderators un kā inteliģenta, augsti attīstīta būtne apzinās rīcības sekas, un atbilstoši rīkojas.
Visticamāk, bērns ar pirmo reizi nesapratīs, ka sunim nedrīkst sist, tāpēc tas ir vecāku pienākums – pastāvīgi atgādināt par robežām un demonstrēt vēlamo uzvedību pret mājdzīvnieku. Bērnam var mācīt un ar piemēriem rādīt, ka pie suņa drīkst iet, tikai esot vecākiem blakus, ka sunim drīkst pieskarties maigi un ka sunim nepatīk, ja kliedz un vicina rokas pie purna.