Cik svarīgi ir patversmē izvēlēties vispiemērotāko suni?

Reizēm mīlulis nonāk ģimenē nejauši, kādas sagadīšanās dēļ. Cilvēks uzņemas atbildību, un bieži tieši šādas nejaušības pārvēršas par īstu draudzību un aizraujošu piedzīvojumu daudzu gadu garumā. Taču biežāk mīlulis parādās ģimenē vairāk vai mazāk pārdomāta lēmuma rezultātā. Par to, kas jāņem vērā, pirms mīlulis pievienojas ģimenei, ir runāts daudz. Šoreiz parunāsim par to, kāpēc, izvēloties mīluli, ir jāieklausās ne tikai sirdī, bet arī prātā.

Pastāv uzskats, ka, izvēloties šķirnes suni (kucēnu), svarīgākais ir izvēlēties atbildīgu audzētāju. Savukārt, ja vēlies dot mājas sunim no patversmes, svarīgākais ir izvēlēties tieši sev piemērotāko suni no visiem patversmes iemītniekiem.

Latvijas patversmēs savu īsto un mīlošo saimnieku ik dienu gaida vairāki simti suņu. Dažādi pēc skata un rakstura, katrs ar savu dzīvesstāstu un paradumiem. Bieži cilvēki patversmēs meklē “maza izmēra sunīti”, “kucēnu, kurš neizaugs liels” vai “vācu aitu suņa tipa suni”. Jautājumi par suņa lielumu, dzimumu, apmatojumu (garspalvains, īsspalvains) un krāsu ir sekundāri. Nav nekā slikta, ja cilvēks ir vizuāli iztēlojies savu sapņu mīluli, bet ir jābūt gatavam sastapties arī ar realitāti: vizuāli ideālais suns var nebūt tev piemērots. Kā tad atrast un izvēlēties piemērotāko suni no visiem patversmes iemītniekiem?

Apmeklē dzīvnieku patversmes un iepazīsties ar astaiņiem

Lēmums paņemt suni no patversmes nekad nevar būt nepārdomāts, spontāns vai emocionāls. Apmeklē dzīvnieku patversmes: aizbrauc uz tuvāko un tālāko patversmi, aizbrauc uz patversmi citā pilsētā, apmeklē vismaz trīs četras patversmes. Patversme ir pagaidu mājas, taču tās mērķis ir ne vien sniegt sunim pajumti, bet arī nodrošināt tādu aprūpi, kas veicina suņa adopciju – suņi pakāpeniski atgūst uzticību cilvēkam, tiek socializēti un pielāgoti dzīvei cilvēka klātbūtnē.

Iepazīsties ar astaiņiem dažādās patversmēs. Izteiktiem dažādu šķirņu metisiem, piemēram, haskija vai terjera līdziniekiem, takšveidīgiem vai špicveidīgiem sunīšiem, ļoti iespējams, būs ne vien vizuāla līdzība ar šķirni, bet saglabāsies arī kāda rakstura iezīme. Ņem to vērā un iepazīsties ar informāciju par šķirni. Tas ir īpaši aktuāli, ja esi noskatījis kādu haskijam vai laikai līdzīgu patversmes iemītnieku. Vēlreiz padomā, vai vēlies dot mājas kucēnam, pieaugušam sunim vai sunim-senioram. Kucēns no patversmes būs piemērots cilvēkam ar pieredzi suņu audzināšanā, kurš varēs veltīt laiku un ieguldīt darbu gan socializēšanā, gan skološanā. Suns seniors (vecāks par 8 gadiem) būs ar paredzamu raksturu, noturīgiem paradumiem un zemāku aktivitātes līmeni, piemērots mierīgai ģimenei, kura būs finansiāli spējīga nodrošināt kvalitatīvu barību un veterināro aprūpi.

Runā ar patversmes darbiniekiem

Izjautā par patversmes iemītniekiem patversmes darbiniekus, suņu kopējus un brīvprātīgos palīgus. Bieži vien par patversmes suņu pagātni ir maz kas zināms, tāpēc ļoti vērtīgi ir tieši patversmes darbinieku novērojumi un objektīvs suņa raksturojums, komentārs par suņa raksturu un uzvedību dažādās situācijās. Nekautrējies pajautāt, kā tiek nodrošināta rehabilitācija suņiem ar traumatisku pieredzi, iespējams, šāda informācija tev noderēs.

Atklāti atbildi uz patversmes personāla jautājumiem par sevi, savu motivāciju adoptēt dzīvnieku, par savu ikdienu, dzīves stilu un apstākļiem, materiāliem un laika resursiem. Ieklausies patversmes darbinieku komentāros par tevis izvēlētajiem suņiem, ieklausies ieteikumos un padomos.

Nodibini kontaktu ar potenciālo mīluli

Kad esi uzklausījis patversmes darbinieku atsauksmes un ieteikumus par konkrēto suni, ir laiks iepazīties tuvāk. Vislabāk to būs izdarīt pastaigā. Pirmajā tikšanās reizē velti pastaigai vismaz 1,5–2 stundas, esi neitrāls, novēro suni, tā uzvedību pastaigas laikā, kā suns reaģē uz apkārt notiekošo. Pavēro suni saskarsmē ar citiem cilvēkiem – gan patversmes darbiniekiem, gan savas ģimenes locekļiem.

Pirms pieņemt gala lēmumu un vest mīluli uz mājām, ar izvēlēto suni patversmē būs jātiekas vairākas reizes, jādodas vairākās pastaigās, ikreiz kontaktam ar potenciālo mīluli veltot vismaz stundu. Ja sunim ir kāda izteikta uzvedības problēma, jau laikus atrodi speciālistu, kas palīdzēs to risināt. Ideālā gadījumā vēlams piesaistīt speciālistu arī kopīgai pastaigai patversmē, lai būtu drošs, ka kontakts ar izvēlēto mīluli izveidosies.

Arī izvēloties adoptēt patversmes suni, jūs vēlaties saņemt kompanjonu, suni, kurš ir paredzams, drošs un kontrolējams. Patversme ir stresa vide, un ilgstoša uzturēšanās patversmē ietekmē ikvienu suni. Mainoties videi, daļēji mainīsies arī suņa uzvedība, taču diezgan droši var apgalvot, ka jūs iegūsiet tieši tādu suni, kāds tas ir patversmē (iespējams, bailīgu, tramīgu, ar uzvedības problēmām, audzināšanas un socializācijas trūkumu). Pielāgošanās jaunajiem dzīves apstākļiem, iekļaušanās ģimenē, skološana, labu manieru apgūšana prasīs laiku un resursus. Kādā no situācijām uzvedība var būt neparedzama, būs vajadzīgs laiks, lai iepazītu vienam otru.

Ja esi nolēmis adoptēt nedrošu, bailīgu vai nepietiekami socializētu suni, esi reāls un apzinies, ko dari. Nedrošs vai bailīgs suns labi iekļausies mierīgā vidē, taču būs jāiegulda darbs un jāvelta laiks, lai suns komfortabli justos kuplākā ģimenē, draugu lokā vai pastaigā pilsētas centrā. Jo vecāks suns, jo ilgāks laiks būs nepieciešams rehabilitācijai. Ar patversmes suni uzvedības problēmu iemesli bieži nav zināmi, tādēļ arī koriģēšanas un rehabilitācijas process var ieilgt. Saimniekam jābūt īpaši vērīgam un uzmanīgam, jāmācās un jāprot nolasīt sava suņa ķermeņa signāli. Atceries, ka nesocializēts un bailīgs suns nevar pilnībā izbaudīt suņa dzīvi, ikdienā tas ir pakļauts lielākam stresam, un suņa dzīves kvalitāte kopumā nav pilnvērtīga. Arī saimniekiem, iespējams, būs jāievieš korekcijas savā dzīves ritmā un jāmaina ierastā lietu kārtība (piemēram, svētki jāsagaida mājās ģimenes lokā, nevis kuplā draugu pulkā, baudot svētku salūtu).

Iepazīsties ar adopcijas noteikumiem

Patversmes raizējas par saviem iemītniekiem arī pēc tam, kad tie dodas uz jaunajām mājām. Cieni un ievēro patversmes noteikumus. Neapvainojies, ja tev tiks atteikta kāda mīluļa adopcija, neesi pārsteigts par ziedojuma apjomu vai par nepieciešamību parakstīt līgumu. Neaizmirsti atsūtīt foto sveicienu no jaunajām mājām.

Rūpējies par to, lai suns atkārtoti nenonāk patversmē

Pirmajās dienās, kuras suns pavada jaunajās mājas, nesasteidz – nodrošini klusu un mierīgu vidi, bez ciemiņiem un burzmas. No pirmās dienas nosaki kārtību un noteikumus, pēc kuriem tagad būs jādzīvo mājas mīlulim. Īpašu uzmanību pievērs barošanas rituālam, miegam un pastaigām. Pastaigās esi īpaši piesardzīgs, lai suns neaizmūk. Parūpējies par to, lai sunim ir kaklasiksniņa ar tavu tālruņa numuru. Tikai no cilvēka atbildības ir atkarīgs, vai nākotnē sunim nebūs jāpiedzīvo vēl viena nodevība.

Atceries!

• Suns no patversmes nav bezmaksas suns – nebrīnies par to, noskaidro ziedojuma apjomu un sagatavo nepieciešamo summu.
• Suns no patversmes nav “otršķirīgs” suns – arī sunim no patversmes jānodrošina pilnvērtīga aprūpe, kvalitatīva barība un regulāra veterinārā aprūpē (vakcinācija, attārpošana).
• Suns no patversmes nesapņo par ķēdi vai sēdēšanu slēgtā telpā – suns no patversmes vēlas cilvēka klātbūtni un kontaktu, kopīgas garas pastaigas un aktivitātes.
• Suns no patversmes nemainīs savus ieradumus, momentā nekļūs par kompanjonu un pašmācības ceļā neapgūs komandas tikai tāpēc, ka ir pateicīgs par iespēju dzīvot ģimenē. Mainoties videi, daļēji mainīsies arī suņa uzvedība, taču jaunajam saimniekam būs jāiegulda laiks arī patversmes suņa audzināšanai, apmācībai, socializācijai un iekļaušanai jaunajos dzīves apstākļos.