Izvēlamies suņa šķirni: suns dzīvei pilsētas dzīvoklī

Kas jāņem vērā topošajam suņa īpašniekam-pilsētniekam?

Izvēlies mīluli atbilstoši savam raksturam un dzīvesveidam. Objektīvi novērtē savus laika resursus un finansiālās iespējas, fizisko un veselības stāvokli, zināšanas suņa audzināšanā. Neuzķeries uz āķa, domādams, ka, paņemot aktīvāku suni, tu pievērsīsies sporta aktivitātēm, no rītiem sāksi skriet. Izvēlies šķirni atbilstoši savam esošajam dzīvesveidam – cik stundas dienā suns dzīvoklī paliks viens, cik stundas dienā veltīsi pastaigām, kādas aktivitātes nodrošināsi sunim brīvdienās.

Pastaigas

Pilsētā suni ved pavadā! Labturības prasības nosaka, ka “pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību”. Izpēti apkārtni, parkus un promenādes, noskaidro, vai tuvumā ir slēgts suņu pastaigu laukums, padomā par to, kur tu pastaigāsies ar savu mīluli, izpēti dažādus maršrutus.

Socializēšanās

Pilsēta ir aktīva vide ar daudz kairinājumiem – transports, trokšņi, smaržas, daudz cilvēku, bērnu, riteņbraucēju, kāpņu telpas un lifti utt. Esi gatavs veltīt laiku kucēna socializācijai. Apmācībā jāfokusējas uz to, lai suns izturas mierīgi un neitrāli pret dažādiem pilsētvidē sastopamiem kairinājumiem. Jābūt gatavam, ka cilvēki pievērsīs pastiprinātu uzmanību, uzdos jautājumus par šķirni, iespējams, pārmetīs vai nosodīt par to, ka suns ir bez uzpurņa, īpaši, ja izvēlēsieties lielāka izmēra suni vai kādu no šķirnēm, kuras sabiedrībā stereotipiski iemantojušas sliktu slavu – amerikāņu Stafordšīras terjeru, bulterjeru.

Kaimiņu būšana

Atceries, ka, dzīvojot dzīvoklī, tev tuvumā būs arī kaimiņi. Tavs kā suņa īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai suns netraucētu apkārtējiem un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

Izglītojies

No pirmās dienas, kad kucēns ienāk ģimenē, nepieļauj slikto ieradumu veidošanos. Tā ir nekontrolēta riešana, lēkšana virsū cilvēkiem, kaķu trenkāšana (mikrorajonu daudzdzīvokļu māju pagalmos bieži mitinās kaķu kolonijas), transportlīdzekļu “medīšana”, vajadzību nokārtošana un teritorijas iezīmēšana iekštelpās, t. sk. kāpņu telpā, liftā. Parūpējies, lai suns neceļ kāju pret mājas fasādi, piemājas apstādījumiem vai soliņu, paej 10–15 metru no ārdurvīm, pirms ļaut sunim nokārtoties. Vai esi ieplānojis apmeklēt suņu skolu vai suņu sporta nodarbības? Savlaicīgi noskaidro, kādas suņu apmācības iespējas ir tavā pilsētā un tuvējā apkārtnē. Jāparedz laiks nokļūšanai līdz turienei, jāpārbauda, vai ir ērts sabiedriskā transporta maršruts. Atceries, ka jāievēro noteikumi par suņa reģistrāciju, jāmaksā nodeva par suņa turēšanu (šo prasību nosaka vietējā pašvaldība), jāsakopj aiz sava mīluļa.

Telpa

Aizdomājies par to, cik liels ir dzīvoklis, kurā stāvā tas atrodas, vai mājā ir lifts. Padomā, kāda izmēra un cik aktīvs suns tavā dzīvoklī jutīsies komfortabli, vai nepieciešamības gadījumā varēsi mīluli uznest pa kāpnēm (piemēram, veselības stāvokļa vai vecuma dēļ).

Kādu suni un šķirni izvēlēties?

Liels vai mazs? Par suņa izmēru un piemērotību dzīvošanai dzīvoklī joprojām pastāv maldinošs priekšstats, ka jebkurš maza izmēra suns ir piemērots dzīvoklim, savukārt liela izmēra suņiem jādzīvo privātmājā. Izvēloties šķirni, suņa izmērs nav noteicošais. Jāfokusējas uz šķirnes izcelsmi un vēsturisko funkciju, mērķi, kādam šī šķirne radīta, kā arī aktivitātes līmeni. Dzīvoklī var turēt dažāda izmēra suņus no čivavas līdz vācu dogam. Domājot par suņa izmēru, jāņem vērā ne vien suņa uzturēšanas finansiālais aspekts, bet arī praktiskas lietas – kur sunim būs vieta dzīvoklī, vai būs jābrauc sabiedriskajā transportā, vai būs jābrauc liftā, vai būs iespēja nomazgāt suni vannas istabā u. tml.

Cik aktīvs? Vidējas vai vidēji zemas aktivitātes suns. No maza izmēra dekoratīvajām šķirnēm tas ir papilons, Ķīnas cekulainais suns, Kavaliera karaļa Čārlza spaniels, mopsis, Bostonas terjers, no lielāka izmēra suņiem – zeltainais retrīvers vai čaučau. Kritiski būtu jāizvērtē vēlme dzīvoklī turēt kādu no ziemeļu kamanu suņiem, darba vai medību šķirnēm. Nepietiekama slodze (ne vien fiziskās aktivitātes, bet arī mentāla stimulācija) novedīs pie veselības un uzvedības problēmām. Aktīvāka dzīvesveida piekritēji var padomāt par kādu no terjeriem – amerikāņu Stafordšīras terjeru, bulterjeru vai miniatūro bulterjeru, Stafordšīras bulterjeru, Kerijas zilo terjeru (Keriblū terjeru), pinčeru, vidēju vai miniatūro šnauceru, bokseri, labradoru, īru seteru.

Šķirnes specifiskās vajadzības

Dažādām šķirnēm ir dažādas vajadzības. Piemēram, vipetam vai levretei vajadzēs izskrieties; labradoram, zeltainajam retrīveram vai ņūfaundlendietim –nodrošināt peldes. Šķirnēm, kurām ir izteikts medību instinkts – basenži, takšiem – šo instinktu vajadzēs apmierināt arī pilsētas apstākļos ar pastaigām un rotaļām.

Cik skaļš?

Dzīvoklim būs piemērotas šķirnes, kuras nav izteikti vokālas vai kurām ir mazāka tendence uz riešanu un gaudošanu. Daudzi no primitīvajām šķirnēm labprāt komunicē ar balsi (tostarp samojedi, Sibīrijas haskiji, basenži), tāpat arī tādas populāras šķirnes kā bīgli un Džeka Rasela terjeri. Tie piesaista ar savu parocīgo izmēru un vieglo kopšanu, taču nereti tas aizēno informāciju par šo suņu aktivitāti, grūtībām ilgstoši palikt vienatnē un tendenci uz destruktīvu uzvedību, ja netiek nodrošināta nepieciešamā slodze.

Īsspalvains vai garspalvains?

Dažu suņu kopšana ir ļoti resursu ietilpīga. Jāsaprot, ka būs jāmazgā ķepas pēc pastaigas, sunim mainīsies vilna, tas būs jāķemmē, jāfrizē pašiem vai jāved pie suņu friziera. Dažām šķirnēm būs nepieciešams regulārs grūmings, piemēram, pūdeļiem un šnauceriem, toties dzīvoklī to spalvas nebūs. Suņu vilnas struktūra ir ļoti atšķirīga, un ne vienmēr viss, kas ir īsspalvains, ir tas “tīrākais” variants. Mopšiem vai angļu buldogiem ir īsi, biezi, taisni, pacieti mati, kas ļoti spēcīgi ieķeras mīkstajās mēbelēs, paklājā, apģērbā, un tos dabūt ārā ir ļoti grūti (pat ar putekļsūcēju vai mazgājot drēbes). Savukārt dažiem garspalvainiem suņiem vilna ir mīkstāka, gludāka (piemēram, papilonam, īru seteram), un to var ērti dabūt nost ar parasto apģērba rullīti. Suņiem ar pavilnu būs izteiktāka vilnas maiņa vai suņa smaka. Velsas korgijam pembrokam vilnas mainīsies bagātīgāk, basenži tā būs mazāk izteikta. Cilvēkiem, kuri pieraduši dzīvoklī uzturēt ideālu tīrību un kurus kaitina suņa vilna uz grīdas vai apģērba, nevajag suni.

Draudzīgs un kontrolējams.

Suņi-kompanjoni potenciāli radīs mazāk galvassāpju, pat ja audzināšanas procesā kaut kas neizdosies, kā bija iecerēts. Miermīlīgākas, fiziski ne izteikti spēcīgas un vieglāk kontrolējamas, parocīgākas šķirnes ir vācu mazais špics, japāņu špics, vipets, zeltainais retrīvers, īru seters. Diezgan droši var teikt, ka dekoratīvie suņi (starptautiskās kinoloģiskās federācijas FCI 9. grupas šķirnes) ir piemērota izvēle turēšanai dzīvoklī.

Audzētāja un kucēna izvēle.

Neatkarīgi no tā, kādu šķirni izvēlēsieties, meklējiet palīdzību šķirnes specializētajos klubus un uzrunājiet godprātīgus audzētājus. Objektīvi un kritiski jāizvērtē visi šķirnes plusi un mīnusi. Nedrīkst paļauties uz vispārīgu šķirnes aprakstu internetā, jāiepazīstas ar izvēlētās šķirnes suņiem klātienē, jāaiziet kopīgā pastaigā, lai sajustu, cik suns ir aktīvs, cik viegli vadāms, cik atsaucīgs komunikācijai, neitrāls pret apkārtējiem, viegli provocējams vai gana bužināms. Fiziski veseli kucēna vecāki ar veselības pārbaužu rezultātiem, stabilu psihi un draudzīgu temperamentu ir tas, kam jāpievērš uzmanība. Arī katra kucēna individuālās iezīmes jāņem vērā – kāds kucēns metienā būs bravūrīgāks vai izteiktāks rējējs, cits būs pasīvāks novērotājs, mīlīgāks pret cilvēku, pakļāvīgāks spēlēs ar citiem utt.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka nav labākas vai sliktākas šķirnes. Katra šķirne ir unikāla un vislabākā, ja tā nonāk pareizajās mājās. Bieži nesaskaņas vai problēmas rodas, ja lēmums par šķirnes izvēli un kucēna ienākšanu ģimenē ir bijis sasteigts un nepārdomāts. Pārveidojot visiem labi zināmo sakāmvārdu, var droši teikt – “neskati suni pēc purniņa”.