Veterinārārsta darbā ar mājdzīvnieku aptaukošanos nākas saskarties arvien biežāk, un tā ir kļuvusi par ikdienas problēmu daudziem mājdzīvniekiem. Nereti būtisku svara pieaugumu mājdzīvnieku saimnieki ikdienā nepamana, jo tas notiek lēnām un pakāpeniski. Diemžēl tas noved pie dažādām veselības problēmām – locītavu saslimšanām, sirds problēmām, cukura diabēta un daudzām citām nopietnām kaitēm, kā arī būtiski samazina dzīvnieka dzīves kvalitāti un mūža ilgumu.
Ko darīt, ja dzīvnieks iemācījies, ka, sēžot pie galda un žēli skatoties saimniekam acīs vai citkārt pat uzstājīgi ierejoties vai ņaudot, ir iespējams panākt, ka saimnieks dalās ar savu ēdienu vai ieliek papildporciju mājdzīvnieka traukā?
Tā nav lutināšana
Ir jāapzinās, ka dalīšanās ar ēdienu un pārēšanās dzīvniekam ir problēma un tādējādi nevis parādām mīlestību pret dzīvnieku, bet nodarām pāri tā organismam. Ja gadu gaitā dzīvnieks ir pieradis pie šāda ēdināšanas un „dalīšanās” režīma, vienā dienā to pātraukt būs grūti. Viens no variantiem ir suni vai kaķi cienāt ar kumosiem no viņam paredzētās diennakts porcijas – vai tā būtu sausā barība, vai kumosi no mājās gatavotā ēdiena porcijas, kas nepārsniedz diennakts normu. Tavs veterinārārsts noteikti palīdzēs sastādīt ēdienkarti, kas ietver visu nepieciešamo, bet nepārsniedz noteikto kaloriju devu. Jāņem vērā, ka suni jau kopš bērnības jāradina ēst noteiktā vietā, vēlams, konkrētos laikos. Pieaugušam sunim dienas laikā nav pastāvīgi jāēd, pilnīgi pietiks ar divām kvalitatīvām ēdienreizēm.
“Nē” diedelēšanai
Dzīvniekam ir jāpasaka stingrs “nē”, ja tas diedelē un žēli skatās. Ja dzīvnieks ar šādiem paņēmieniem panāk, ko vēlas, tā ir saimnieka atbildība, – tāpat kā nevajadzīgo kaloriju uzņemšanas pārtraukšana, ja tas ir mājdzīvnieka veselības interesēs. Tā vietā labāk savu mīlestību izrādīt ar rotaļu, pastaigu vai samīļošanu. Ja dzīvnieks aptaukojies, svarīgi izvērtēt, vai tas saņem pārāk daudz sev paredzētā ēdiena, vai pie vainas ir pastāvīgā našķošanās starp ēdienreizēm. Nereti saimnieki saka – mēs viņam dodam tikai tik, cik rakstīts uz barības iepakojuma, aizmirstot pieminēt mazos kārumu gabaliņus, nelielos desiņu kumosiņus un kādu konservu, kas kopā rada pārlieku daudz uzņemto kaloriju un noved pie aptaukošanās. Veselības problēmas hormonālu iemeslu dēļ, kad liekais svars veidojas pat pie ļoti sakārtotas ēdienkartes, , sastopamas ļoti reti.
Skaidrs režīms gan saimniekam, gan mājdzīvniekam
Lai dzīvnieku nepārbarotu, ir jābūt skaidram tā fizisko aktivitāšu līmenim un nepieciešamajam ēdiena apjomam, kas atšķiras, izmantojot dažādas barības. Visiem mājiniekiem savā starpā jāvienojas, kurš baro dzīvnieku un cik daudz, citādi rodas situācijas, kad katrs mājinieks pieber kaķim paredzēto bļodiņu līdz malām, un ikreiz, kad tā ir tukša, mājās dzirdama skanīga ņaudēšana, lai arī jau apēsts pietiekami. Tādos gadījumos iesaku vienam mājiniekam no rīta redzamā vietā novietot, piemēram, burciņu ar kaķim paredzēto diennakts barības apjomu, un tikai no tā katrs drīkst kaķi pacienāt.
Ar mājdzīvniekiem ir līdzīgi kā ar mums pašiem – nedrīkst ļauties katrai iegribai, un ēdienreizēm jābūt apzinātām. Neviens no mums nedzīvo, lai ēstu, bet ēd, lai dzīvotu. Kad liekais svars jau izveidojies, apetīte tikai aug, un saimnieku uzdevums ir neignorēt radušos problēmu un atcerēties, ka mājdzīvnieka veselība un dzīves kvalitāte ir tikai mūsu rokās. Jebkurā gadījumā iesaku nākamreiz, dodoties pie vetārsta, pārrunāt mājdzīvnieka ēšanas paradumus, lai jau laikus novērstu iespēju mājdzīvniekam aptaukoties.