Kā pareizi izvēlēties kucēnu?

Vispirms nepieciešams iepazīties ar šķirnes standartu – noskaidrot, kādas ārējās pazīmes raksturo konkrētos suņus. Jautājam ekspertam!
“Protams, vislabāk būtu, ja cilvēks arī apskatītu to šķirni klātienē, varbūt vērstos šķirnes klubā. Realitātē, protams, tas reti kad tā notiek, un visbiežāk cilvēks vienkārši apskatās sludinājumus un izvēlas kucēnu vizuāli, varbūt tikai pēc cenas,” stāsta Rimi mājdzīvniekiem eksperte, kinoloģe, Ļena Valdmane.

Sertificēta suņu audzētava

Tālāk ir svarīgi izvēlēties sertificētu audzētavu. Tieši šajā jautājumā daudzi “iekrīt”, izvēloties suni no sludinājuma un nepārbaudot, vai audzētājs vispār drīkst nodarboties ar dzīvnieku vairošanu. Sertificētas audzētavas ir klubu biedri – un reģistrēto organizāciju saraksts atrodams Lauksaimniecības datu centra mājaslapā.

“Kucēns ir jāapskata, jāapskatās un jāiegādājas tā audzēšanas vietā pie audzētāja. Nekādas aizvedīsim jums tuvāk, nodosim degvielas stacijā vai lielveikala stāvvietā. Šādus variantus noteikti nevajag izskatīt, tas būtu pats galvenais, jo ir jāredz, kādā vidē kucēns ir uzaudzis, kāda izskatās kucēnu mamma un kā izskatās arī visi pārējie kucēni,” padomu sniedz Ļena Valdmane, “būtu vēlams, jā, redzēt, kāda izskatās māmiņa. Vienkārši, lai saprastu, ka šis tiešām ir audzētājs, ka tas nav nekāds šķirnes kucēnu pārpircējs, kas iegādājās tikai kucēnus, un pēc tam pārdod tos tālāk kā starpnieks.”

Zini trīs svarīgākās lietas

Pie audzētāja jāuzzina trīs svarīgākās lietas – vai suns ir čipēts un reģistrēts uz audzētāja vārda, vai dzīvniekam ir veterinārā pase ar visām potēm, un vai audzētājs var uzrādīt kucēna izcelsmes dokumentus jeb ciltsrakstus ar vecākiem vairākās paaudzēs.

“Atbildīgajiem audzētājiem tas ir arī garants par to, ka šī kucēna vecāki, viņiem ir veiktas pārbaudes un pārbaudes tiek ierakstītas, veselības pārbaužu rezultāti tiek fiksēti arī ciltsrakstos,” skaidro Ļena Valdmane, “ tagad kļūst Latvijā populāri, tie ir dažādu šķirņu jaukteņi, kas arī tiek pasniegti kā atsevišķa šķirne vai dizaina šķirne. Protams, ka tādiem suņiem ciltsrakstu nebūs, tas nav tīršķirnes dzīvnieks, tas ir šķirņu jauktenis kā jebkurš cits metiss.”

Kā veidojas kucēnu cena

Tieši par ciltsrakstiem pastāv vislielākais mīts – ka papīrs suni padara dārgu. Patiesībā dokumenta izmaksas ir mazas.

Lielāko cenas daļu sastāda audzētāja rūpes par šķirnes dzīvnieku

Tāpat izmaksas veido sabalansēta, pareiza barošana, regulāras veselības pārbaudes, dalība izstādēs, biedra nauda klubos, sacensībās un darbaspēju pārbaudes sporta suņiem.

“Protams, ir šīs te vairāk komerciālas šķirnes, parasti ir dekoratīvās šķirnes kā punduršpici vai šobrīd ļoti populāri ir franču buldogi un, protams, ka tās šķirnes, kas ir, tā teikt, ejošas, kuras cilvēki grib, viņi arī attiecīgi tajā brīdī maksā dārgāk,” stāsta Ļena Valdmane, “dārgāk maksās arī retākas šķirnes suņi, nu vidēji es varētu pateikt, ka no 500 eiro un uz augšu ir tā cena, ar kuru būtu jārēķinās cilvēkam, kurš vēlas iegādāties šķirnes dzīvnieku.”

Kas ir atsavināšanas līgums?

Tāpat kucēnam jābūt ar atsavināšanas līgumu – ja tāda nav, visticamāk esi ieradies ciemos pie nelegālā pavairotāja. “Atsavināšanas līgumā klubs arī ieraksta visu pamatinformāciju par kucēnu, respektīvi, vai tam nav kaut kādi iedzimti defekti. Un to visu min līgumā, to dara tā kā trešā persona, ne pats audzētājs, to dara klubs, tā kā neatkarīgs cilvēks,” atklāj Ļena Valdmane.

Temperaments

Ja ar dokumentiem, potēm un čipiem viss kārtībā, sākam iepazīties ar pašiem kucēniem! Pirmais un galvenais – temperaments. Kucēni nedrīkst būt bailīgi, miegaini vai apātiski. “Ir it kā lietas, kas ir visiem kucēniem raksturīgas, piemēram, visi kucēni ir aktīvi, ziņkārīgi, rotaļīgi, viņiem nav jābūt pārlieku bailīgiem vai nedrošiem,” skaidro kinoloģe.

Daudzi suņu saimnieki atzīst - kucēns izvēlējās mani pats, pieskrēja klāt un gribēja spēlēties! Tā ir laba zīme, ka tevi izvēlējies veselīgākais, komunikablākais kucēns, jo arī metiena ietvaros suņi atšķiras, ietekmējot dzīvnieka cenu.

“Reizēm metienā ir tā sauktais vaislas brāķis, kucēns, kuram, piemēram, nav standartam atbilstošs krāsojums vai nav pareizs sakodiens, tādas lietas, kas neietekmē suņa dzīves kvalitāti, bet vienkārši šis kucēns nevar piedalīties izstādēs, un viņš nevar piedalīties tālāk tā kā ciltsdarbā,” norāda Ļena Valdmane, “viņam būs ciltsraksti ar spiedogu “nav izmantojamas vaislā” un šāds kucēns maksās lētāk, kaut gan viņš ir tieši tāds pats šķirnes dzīvnieks ar šķirnes šai šķirnei raksturīgām iezīmēm gan eksterjerā, gan uzvedībā

Veselība

Tikpat svarīga ir veselība. Kucēniem ir jābūt ar spīdīgu, koptu kažoku, tīrām acīm un ausīm, mitru, vēsu degunu un mutes dobumu bez nepatīkamas smakas. Noteikti jānoskaidro, ar ko suņi tiek baroti un kā reaģē uz pārtiku. “Kucēni parasti ir tādi labi paēduši, bet viņiem jāskatās, lai tas vēderiņš nav tāds ciets un ļoti tā kā piepūties. Un, protams, kucēniem nav nekādā gadījumā jābūt kalsniem, tādiem, kur var sataustīttu kauliņus un ribas,” stāsta Ļena Valdmane.

Īpaša uzmanība jāpievērš šķirnēm ar saīsinātu purna daļu – buldogiem, mopšiem, pekiniešiem un šitcū. Vai šiem kucēniem ir pietiekami atvērtas nāsis, nav duļķainas, izbolītas acis un grūtības elpot.

Ļoti svarīgs faktors ir kažoka krāsojums. Lai gan modē ir dažādi nestandarta kažoki, daudziem suņiem tas var liecināt ne tikai par sliktu veselību, bet neprasmīgu audzētāja ciltsdarbu.

Godprātīgs audzētājs vienmēr būs gatavs atbildēt uz jautājumiem arī pēc dzīvnieka iegādes. Bet, ja rodas šaubas, eksperte iesaka nepirkt dzīvnieku tikai žēluma pēc…

“Cilvēks domā, labi, viņš paņems vismaz to vienu, izglābs viņu no tiem antisanitārajiem apstākļiem un kaut kādu labāku dzīvi viņam piedāvās, bet ir jāsaprot tas, ka tas nemaina visu kopā to sistēmu. Paņemot šo vienu kucēnu no tā pavairotāja, šādā veidā tas pavairotājs patiesībā tiek atbalstīts, un tā viņiem ir motivācija iet ražot tos kucēnus tālāk,” norāda Ļena Valdmane.