Lai arī cik nogurdinoši tas neliktos, jau no pirmās pastaigu dienas suni ir jāmāca iet pie pavadas blakus saimniekam, un tas ir jādara bez izņēmumiem.
Ja suns nav apmācīts, ka raut nedrīkst, tad kāpēc lai viņš to nedarītu? Lai arī cik nogurdinoši tas neliktos, jau no pirmās pastaigu dienas suni ir jāmāca iet pie pavadas blakus saimniekam, un tas ir jādara bez izņēmumiem. Sunim ir jāpierod pie lēnākas gaitas un atrašanās blakus saimniekam, nevis tam priekšā. Ir jānovelk stingra robeža starp pastaigas laiku un laiku, kad mīlulis būs bez pavadas un varēs izskrieties. Rimi Mājdzīvniekiem kinoloģe Monta Priede skaidro, ka viens no veidiem, kā motivēt suni iet blakus, ir turēt kārumu pie deguna un uzslavēt par labi paveiktu komandu. Apmācību pie pavadas var uztvert kā jebkuru citu treniņu, un uz tiem suņi parasti dodas ar tukšiem vēderiem, lai apmācību laikā būtu lielāka motivācija izpildīt komandas.
Nepieciešami suņu iemaukti, nevis kaklasiksna un īsā pavada bez elastīgā elementa.
Atrodoties kaklasiksnā, ir ļoti viegli vilkt saimnieku, jo kaklasiksna pieļauj šo kustību. Tas sunim dod signālu, ka vilkt ir jēga, jo viņš to var viegli izdarīt. Iemauktos suni ir vieglāk nofiksēt uz vietas bez pavilkšanas uz priekšu.
Svarīgs ir arī pavadas garums.
Nereti cilvēki palaiž suni garā pavadā sev pa priekšu un tad dusmojas, ka suns velk, lai arī pareizi būtu suni paņemt īsā pavadā pie sāna un tur arī turēt visu pastaigas laiku.