Suņiem, tāpat kā cilvēkiem, ir atšķirīgs temperaments un veids, kādā viņi uztver apkārtējo pasauli. Viens suns nepazīstamā situācijā droši dosies uz priekšu, cits vispirms uzmanīgi vēros un tikai tad izlems, vai ir vērts tuvoties.
Šīs atšķirības veido ne tikai iedzimtība. Suņa uzvedību un reakcijas ietekmē arī vide, kurā viņš audzis, iepriekšējā pieredze, attiecības ar cilvēkiem un pašreizējā emocionālā un fiziskā pašsajūta.
Viens no veidiem, kā pētīt suņa gaidas un pasaules uztveri, ir optimisma un pesimisma jeb kognitīvās noslieces tests.
Ko nozīmē kognitīvā nosliece?
Kognitīvā nosliece raksturo to, kā cilvēks vai dzīvnieks interpretē neskaidru situāciju, kuras iznākumu nav iespējams iepriekš paredzēt.
Optimistiski noskaņots cilvēks nezināmu situāciju biežāk uztvers kā iespēju, savukārt pesimistiskāk noskaņots cilvēks tajā vispirms var saskatīt iespējamu risku. Līdzīgas atšķirības var novērot arī suņiem.
Emocionāli stabils un par apkārtējo vidi pārliecināts suns biežāk izvēlēsies izpētīt nepazīstamo. Savukārt piesardzīgāks vai nedrošāks suns var vilcināties, rūpīgāk vērot apkārtni vai izvēlēties neriskēt.
Tomēr optimisma tests nav personības tests cilvēkiem ierastajā izpratnē. Tas drīzāk palīdz novērtēt suņa pašreizējās gaidas un emocionālo noskaņojumu konkrētajā situācijā.
Kā notiek optimisma un pesimisma tests?
Testa pamatā ir vienkāršs princips. Suns vispirms iemācās, ka vienā noteiktā vietā novietotā bļodā vienmēr atrodams gardums, bet citā vietā novietotā bļoda vienmēr ir tukša.
Kad suns šo atšķirību ir apguvis, bļodu novieto jaunā vietā – starp abām iepriekšējām pozīcijām. Suns nezina, vai tajā būs gardums, tāpēc situācija viņam ir neskaidra. Tieši reakcija uz šo nenoteiktību var sniegt informāciju par suņa gaidām.
Ja suns ātri un droši dodas pārbaudīt bļodu, viņš, visticamāk, sagaida pozitīvu iznākumu. Šādu reakciju raksturo kā optimistiskāku kognitīvo noslieci. Savukārt, ja suns ilgi vilcinās, uzmanīgi vēro apkārtni vai vispār izvēlas nedoties pie bļodas, tas var liecināt par piesardzīgāku jeb pesimistiskāku situācijas interpretāciju.
Optimisms ne vienmēr ir labāks par piesardzību
Optimisms un pesimisms nav jāiedala “labā” un “sliktā” temperamentā. Abām reakcijām noteiktās situācijās var būt savas priekšrocības. Optimistiskāks suns bieži ir zinātkārāks, labprāt izpēta jaunas vietas un vieglāk pielāgojas pārmaiņām. Viņš var arī ātrāk iesaistīties jaunās aktivitātēs un mācību procesā. Vienlaikus šāds suns dažkārt var būt impulsīvāks un pirms rīcības mazāk izvērtēt iespējamos riskus.
Piesardzīgāks suns savukārt biežāk vispirms novērtēs situāciju un tikai pēc tam rīkosies. Šāda piesardzība var palīdzēt izvairīties no nepatīkamām vai bīstamām situācijām. Tomēr, ja nedrošība kļūst izteikta, suns var piedzīvot lielāku stresu un grūtāk pielāgoties pārmaiņām vai jaunai videi.
Temperamentu veido gan iedzimtība, gan pieredze
Daži suņi jau kopš kucēna vecuma ir drosmīgāki, aktīvāki un zinātkārāki, savukārt citi ir jutīgāki pret skaņām, kustībām, nepazīstamiem cilvēkiem vai citām negaidītām pārmaiņām. Tomēr būtiska nozīme ir arī videi un dzīves pieredzei.
Suns, kurš aug drošā un paredzamā vidē, regulāri piedzīvo pozitīvas socializācijas situācijas un var paļauties uz savu saimnieku, biežāk attīsta pārliecību par apkārtējo pasauli. Savukārt ilgstošs stress, sāpīga pieredze, nepastāvīga vide vai traumatiski notikumi var veicināt piesardzīgāku pasaules uztveri, bailes un nedrošību.
Tas gan nenozīmē, ka katrs piesardzīgs suns ir nelaimīgs vai jūtas slikti. Dažkārt lēnāka un rūpīgāka reakcija ir daļa no suņa individuālā temperamenta.
Vērtējiet suņa uzvedību kopumā
Viena reakcija vai viens tests nevar pilnībā raksturot suņa temperamentu un emocionālo stāvokli. Tāpēc vienmēr jāvērtē kopaina:
- suņa ikdienas uzvedība;
- ķermeņa valoda;
- reakcija dažādās situācijās;
- iespējamās stresa pazīmes;
- veselības stāvoklis;
- vide un dzīves apstākļi.
Svarīgi novērot ne tikai to, vai suns ir drosmīgs vai piesardzīgs, bet arī to, vai viņa uzvedība laika gaitā mainās.
Pievērsiet uzmanību pēkšņām uzvedības izmaiņām
Ja suns kļūst arvien piesardzīgāks, sāk izvairīties no iepriekš ierastām aktivitātēm vai vairs nevēlas izpētīt apkārtējo vidi, tas var būt signāls pievērst uzmanību viņa pašsajūtai.
Uzvedības izmaiņas reizēm ir viena no pirmajām pazīmēm, ka suns piedzīvo ilgstošu stresu, diskomfortu vai veselības problēmas. Šādā situācijā ieteicams konsultēties ar veterinārārstu. Ja veselības problēmas netiek konstatētas, palīdzēt izprast uzvedības izmaiņu cēloņus var sertificēts suņu uzvedības speciālists.
Jo labāk saimnieks izprot sava suņa individuālo temperamentu un reakcijas, jo vieglāk ir radīt viņam drošu vidi, izvēlēties piemērotas aktivitātes un palīdzēt veiksmīgi tikt galā ar jaunām situācijām.