Gada siltajos periodos nereti izvēlamies ar saviem suņiem doties uz mežu. Tā ir tiešām laba vieta, kur ļaut savam sunim izskrieties: svaigs gaiss, liela platība un krietni mazāk garāmgājēju nekā citviet. Tomēr arī mežā jāievēro savi drošības pasākumi, lai pasargātu gan suni, gansavvaļas dzīvniekus, dabu un meža tuvumā dzīvojošos iemītniekus.
Zini mežu un tā apkārtni
Pirms doties uz mežu, ir svarīgi saprast, kas atrodas tā tuvumā. Suņi ar izteiktu medību instinktu var saost citus meža zvērus un lauksaimniecības dzīvniekus no liela attāluma. Nereti mežu tuvumā atrodas lauksaimniecības, fermas, savvaļas dzīvnieku dārzi, kuru iemītnieki uzturas brīvās teritorijās ar švaku nožogojumu. Suns nedrīkst apdraudēt šo dzīvnieku drošību. Tāpat kā mežsargiem, arī šo teritoriju apsaimniekotājiem un īpašniekiem ir tiesības tās aizstāvēt.
Medību sezonā suni var sajaukt ar vilku
Lai arī šādi gadījumi ir reti, bet ir vērts iegaumēt dažādu medību sezonu periodus un medību norises vietas, lai šajā laikā veiktu īpašus piesardzības pasākumus. Latvijā vilku medību sezona noris no 15. jūlija līdz 31. martam. Aktīvākās medību vietas ir Latgales mežos, bet medības tiek organizētas arī citos mežos. Tāpat ir noteikts, ka, ja vilks ir ienācis privātā teritorijā un apdraud tur dzīvojošo drošību, vilku drīkst nošaut neatkarīgi no medību sezonas perioda. Lai suņu saimnieki izvairītos no šādas liktenīgas nejaušības, ejot uz mežu, sunim var uzvilkt atstarojošu vesti. Tādas saviem medību suņiem velk arī paši mednieki.
Odzes ir indīgas arī suņiem
Lai arī čūskas labprātāk izvēlas izvairīties no meža staigātājiem un, sajūtot tuvojošos soļus, dodas pretējā virzienā, pārsteiguma momentā tās aizstāvoties var uzbrukt. Simptomi, kas liecina par to, ka suni, iespējams, ir sakodusi indīga čūska, – pēkšņs vājums, sabrukšana, muskuļu trīce, caureja, vemšana, streipuļošana, pārlieku liela siekalu izdalīšanās, urīns ar asiņu piejaukumu, paplašinātas acu zīlītes, paralīze. Koduma vietu parasti var viegli atrast, tai apkārt ādas būs uzpampusi un apsārtusi. Jo tālāk koduma vieta no sirds apvidus, jo vairāk laika izglābt suni ir saimniekam, bet jebkurā gadījumā, ja tev ir aizdomas, ka sunim iekodusi indīga čūska, nekavējoties nogādā to veterinārajā klīnikā, pirms tam pa telefonu norādot jūsu steidzamās vizītes iemeslu, lai vetārsti var laicīgi sagatavoties suņa glābšanai. Dodoties uz klīniku, tu vari veikt šādus pirmās palīdzības pasākumus: noskalo koduma vietu ar ūdeni, bet neberzē to, novieto brūci pozīcijā, kas ir zem sirds apvidus, un saglabā mieru. Suņi jūt cilvēka uztraukumu, un tas var radīt stresu arī viņiem, paaugstinot sirds pulsu, un tādējādi asinīs nonākusī inde cirkulē caur ķermeni ātrāk.
Indentificē savu suni
Suņus, kuru uzvedību saimnieks nav spējīgs kontrolēt, nedrīkst laist vaļā no pavadas, bet arī paklausīgākajiem indivīdiem var gadīties apjukt no meža spēcīgajiem aromātiem un nomaldīties, īpaši tad, ja šī teritorija sunim ir jauna un nezināma. Visiem suņiem ir jābūt čipotiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā, kas ir likumiskā kārtība par suņu labturību Latvijā. Papildus tam iesaku pie suņa kaklasiksnas piestiprināt žetonu ar diviem telefona numuriem, uz kuriem ir iespēja zvanīt suņa atrašanas gadījumā. Tomēr, lielāko drošību dos laba GPS izsekošanas ierīce, kas vienmēr uzrādīs suņa atrašanās vietu. Tikai atceries pārbaudīt tās baterijas darbības ilgumu pirms došanās ārā!
Savāc aiz sava suņa
Jā, arī mežā ir jāsavāc aiz suņa! Suņu izkārnījumi var pārnēsāt dažādas slimības, un meža dzīvnieki, nonākot ar tiem saskarē, var saslimt. Turklāt izkārnījumi var piesārņot ūdeni. Tāpat arī tavs suns var atrast cita suņa izkārnījumus un inficēties. Suņu izkārnījumu savākšana ir pieklājības norma jebkurā vietā.
Pasargā savu suni no ērcēm un citiem parazītiem
Ērču skaits mežos ar katru gadu pieaug lielos apmēros. Ērces pārnēsā dažādas slimības, no kurām suņiem bīstamākā ir babezioze, kas izraisa nāvi, un tās pazīmes bieži vien nav pamanāmas, pirms invāzijas līmenis asinīs jau sasniedzis kritisko robežu. Suns obligāti ir jāapstrādā ar pretērču preparātu, kā arī preparātiem, kas pasargā no blusām un citiem ādas parazītiem. Blusas, kas dzīvo arī mežā, ir parazīti asinssūcēji, un liels skaits blusu var izraisīt mazasinību. Suni ir ieteicams attārpot 2–4 reizes gadā, obligāti izvēloties tādu preparātu, kas iznīcina gan plakanos, gan apaļos tārpus.
Attēla avots: pexels.com