Ģimenes svētki parasti iesākas ar skaistām gaidām: kopīgiem rituāliem, kopā būšanu un prieku bērnu acīs. Taču realitātē šo laiku nereti pārņem steiga, satraukums un slēpts sacensību gars – kuram ir skaistāka eglīte, svētku galds, dāvanas vai sociālo tīklu bilde. Vecāki cenšas radīt “perfektas atmiņas”, bet bērni sajūt spriedzi, un viņu uzvedība kļūst nervoza, impulsīva vai pārlieku emocionāla. Klīniskā psiholoģe un Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne skaidro, kāpēc svētku laikā rodas spriedze un kā atgriezties pie miera, kas gan bērniem, gan ģimenei kopumā ir patiesi nepieciešams.
Pārsātināti svētki – mazajam visa ir pārāk daudz
Bērna nervu sistēma nav pielāgota nepārtrauktam troksnim, vizuālajiem stimuliem, spilgtām gaismām, satraukumam un straujai plānu maiņai. Taču tieši svētkos šie faktori nereti veido intensīvu stresa ķēdi: vairāk cilvēku, vairāk notikumu, vairāk aktivitāšu, vairāk emociju. Pieaugušie to bieži uztver kā patīkamu “svētku atmosfēru”, bet bērnam tā var kļūt gan par fizisku, gan emocionālu pārslodzi. “Tieši tāpēc bērni svētku laikā biežāk raud, kļūst jūtīgāki, vieglāk aizkaitināmi un nereti balansē starp smiekliem un asarām. Tam ir pavisam vienkāršs skaidrojums – bērnu nervu sistēmai visa ir par daudz,” skaidro psiholoģe Aija Krišjāne.
Bērniem vajag nevis perfektus svētkus, bet mierīgu pieaugušo
Daudzi vecāki svētkos izjūt spiedienu “būt labākiem nekā parasti” – uzklāt skaistāku galdu, sarūpēt īpašākas dāvanas, uzvesties draudzīgāk, būt pacietīgākiem. Par to reti runā skaļi, taču sociālie tīkli un apkārtējo pieredzes stāsti nereti rada sajūtu, ka svētkiem jābūt nevainojamiem. “Perfekcionisms vecākus izsmeļ, un emocionāli noguris pieaugušais nevar kļūt par mierīgu balstu bērnam. Ja pieaugušais ir saspringts, arī bērns kļūst nemierīgs – spriedze ļoti viegli “pārnesas” no viena uz otru,” norāda Rimi Bērniem eksperte. Pētījumi par bērnu attīstību rāda, ka drošības sajūtu mazajam nerada ne rotājumu daudzums, ne dāvanas desmitiem eiro vērtībā, bet gan pieaugušā emocionālā klātbūtne. “Mierīgs, klātesošs vecāks bērnam ir svarīgāks par jebkuru svētku rituālu. Brīdī, kad pieaugušais noliek pie malas perfekcionismu, arī bērna uzvedība bieži kļūst līdzsvarotāka – ir mazāk kaprīžu, strīdu un “drāmu”. Miers ir vide, kurā bērns dabiski jūtas drošāk un harmoniskāk.”
Ko darīt, lai svētku laiks patiešām būtu kluss, sirsnīgs un mierpilns?
1. Pārskatiet savas gaidas – mazāk patiesībā var nozīmēt vairāk
Vecāki bieži izjūt spiedienu radīt “neaizmirstamus” svētkus – ar īpašām spēlēm, perfekti klātu galdu, dāvanām un neskaitāmām aktivitātēm. Taču tā vietā, lai mēģinātu paspēt visu, izvēlieties vienu vai divas lietas, kas patiesi iepriecina jūsu ģimeni – piemēram, kopīgi izrotāt eglīti, izcept cepumus, noskatīties vienu svētku filmu vai apmeklēt vienu koncertu. Tie būs rituāli, ko bērni atcerēsies, un mājās neveidosies nevajadzīga spriedze.
2. Saglabājiet dienas ritmu – tas ir bērna emocionālais enkurs
Svētku laikā nereti izjūk ierastais dienas režīms: bērni iet gulēt vēlāk, ēd neregulāri, pārvietojas starp aktivitātēm un ciemiņiem. Pieaugušajiem tas var šķist nenozīmīgi – “ir taču svētki!” –, taču bērnam dienas ritma izjaukšana var nozīmēt drošības sajūtas zudumu. Nemainīgs dienas režīms ir bērna iekšējais atskaites punkts. “Ja iespējams, saglabājiet ierasto gulēšanas laiku, regulāras ēdienreizes un nelielas pauzes dienas laikā. Pat lielas rosības laikā bērnā tad saglabājas sajūta: “Pasaule ir paredzama, un es zinu, kas sekos.”,” skaidro klīniskā psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne.
3. Ieplānojiet “klusos brīžus” – kā glābiņu no pārslodzes
Svētki ir pilni trokšņu, gaismu un nepārtrauktas kustības. Bērna nervu sistēmai tas bieži ir īsts maratons. Tāpēc ir ļoti svarīgi dienas gaitā apzināti paredzēt brīžus, kuros bērns var “atslēgties”. ““Klusais brīdis” nenozīmē izolāciju – tas ir emocionāls atelpas mirklis. Vienam bērnam tas var būt mierīga spēle ar konstruktoriem, citam – pasēdēšana klēpī mammai vai tētim, vēl citam – īss brīdis vienatnē savā istabā. Šī nelielā pauze palīdz atjaunot līdzsvaru un pēc tam ar lielāku mieru atgriezties svētku notikumos.”
4. Bērns nav “uzsprādzis” – viņš ir pārslodzē
“Kad bērns svētku vidū pēkšņi sāk raudāt par šķietami nebūtisku iemeslu vai kļūst neadekvāti skaļš un impulsīvs, vecākiem var rasties sajūta, ka viņš “bojā svētkus” vai ir “neaudzināts”. Taču patiesībā tā visbiežāk ir bioloģiska reakcija – nervu sistēmai vienkārši ir par daudz. Bērns šajā brīdī negrib būt kaitinošs. Viņš meklē palīdzību. Tāpēc būtiski ir nevis sodīt, bet sniegt atbalstu, nevis moralizēt, bet palīdzēt nomierināties, nevis draudēt, bet normalizēt bērna emocijas,” iesaka Rimi Bērniem eksperte.
5. Vecāku rūpes par sevi – dāvana, ko bērni novērtēs visvairāk
Svētku laikā vecāki nereti sevi pilnībā izsmeļ, cenšoties būt visur un izdarīt visu. Taču bērni ļoti precīzi jūt pieaugušā emocionālo stāvokli. Noguris, izdedzis vecāks neviļus rada fona spriedzi, kas atspoguļojas arī bērna uzvedībā. “Rūpes par sevi nav egoisms – tas ir būtisks priekšnoteikums tam, lai svētki patiešām izdotos,” uzsver klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne. Atrodiet laiku 20 minūšu pastaigai vienatnē, mierīgam tējas brīdim no rīta, sarunai ar kādu atbalstošu pieaugušo vai īsai pauzei, lai vienkārši atvilktu elpu. “Bērni aizmirsīs, cik perfekti izskatījās egle vai cik dārga bija dāvana, bet viņi atcerēsies sajūtu, kāda svētkos valdīja mājās. Kad svētki pārvēršas sacensībās, pazūd to būtība. Taču, kad ļaujam sev svētkus piedzīvot mierā, rodas telpa brīnumam – kopā būšanai, īstām sarunām un patiesam priekam. Un tieši to bērni visvairāk alkst sajust,” teic eksperte.
