Vai mazam bērnam ēdienu gatavot atsevišķi vai ēst pie kopējā galda? Uztura speciālistes skaidrojums un lieliskas receptes

Pirmais dzīves gads: kāpēc bērnam nepieciešams īpaši pielāgots uzturs

Pirmajā dzīves gadā bērna uzturs būtiski atšķiras no pieaugušo uztura. Tas nedrīkst saturēt pievienotu sāli un cukuru, jo bērna orgānu sistēmas turpina attīstīties, un šo vielu pievienošana var noslogot organismu. “Nieru spēja efektīvi izvadīt nātriju vēl ir ierobežota, savukārt pievienotais cukurs veicina pārmērīgu enerģijas uzņemšanu. Turklāt pārmērīga šo vielu lietošana var ietekmēt garšas uztveres attīstību, veidojot izteiktāku patiku pret saldu un sāļu garšu, kas nākotnē var palielināt dažādu veselības problēmu, piemēram, kariesa, liekā svara un aptaukošanās risku,” skaidro Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina. Tāpēc šajā posmā ēdiens visbiežāk tiek gatavots atsevišķi vai vismaz pielāgots – bez pievienota sāls, cukura un izteiktām garšvielām. Svarīga ir arī ēdiena konsistence, kas tiek pielāgota bērna spējām košļāt un norīt ēdienu – sākot no biezeņiem līdz saspaidītam, smalki sagrieztam ēdienam vai mīkstiem gabaliņiem. Bērnam augot, ēdienkarte un produktu klāsts pakāpeniski paplašinās, un ēdiens tiek pietuvināts kopīgām ģimenes maltītēm.

Kopīgās maltītes nozīme

Parasti pāreja pie kopējā galda notiek vecumā no viena līdz diviem gadiem. “Tas gan nenozīmē, ka ēdienu vairs nav nepieciešams pielāgot – tas joprojām nedrīkst būt pārsālīts, pārcukurots, pārāk ass vai trekns. Praktiski tas nozīmē, ka tiek gatavots viens ēdiens visai ģimenei, bet bērna porcija tiek atdalīta pirms sāls vai citu garšvielu pievienošanas, vai arī katrs ģimenes loceklis ēdienu papildina pēc savas gaumes,” paskaidro eksperte.

Kopīgas maltītes pie viena galda ir kas vairāk nekā tikai ēdiena uzņemšana – tās ir būtiska bērna attīstības sastāvdaļa. “Bērni mācās, vērojot pieaugušos, pārņemot ēšanas paradumus, attieksmi pret ēdienu un produktu izvēli. Regulāras kopīgas maltītes palīdz veidot veselīgas attiecības ar ēdienu, samazina izvēlīgās ēšanas risku un veicina sociālo prasmju attīstību,” stāsta Olga Ļubina.

Līdzsvars starp atsevišķu ēdienu un kopējo ģimenes galdu

Viena no biežākajām problēmām, ar ko var sastapties ikdienas praksē, ir ilgstoša atsevišķa ēdiena gatavošana bērnam. Tas var veicināt situāciju, kurā bērns pierod pie ierobežota produktu klāsta un atsakās no ģimenes ēdieniem. “Taču nevēlama ir arī pretējā rīcība – kad mazulim tiek piedāvāts tas pats ēdiens bez jebkādas pielāgošanas, kas var būt pārāk sāļš vai uzturvielu ziņā neatbilstošs. Vēl viena kļūda ir autoritatīva barošana, kad bērnam tiek uzspiests ēst, ignorējot viņa sāta sajūtu. Tas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt bērna attiecības ar ēdienu,” skaidro Olga Ļubina. Kā jau daudzās jomās, arī šeit galvenais ir līdzsvars – gatavot ēdienu visai ģimenei, vienlaikus saglabājot iespēju to pielāgot mazā bērna vajadzībām. To var panākt, izmantojot vienkāršas gatavošanas metodes, piedāvājot dažādas tekstūras un ļaujot bērnam pašam izpētīt ēdienu. Vērtīgi ir arī iesaistīt savu atvasi ēdiena gatavošanā, jo tas veicina interesi par ēdienu un vēlmi to nogaršot.

Divas receptes, kas garšos gan lieliem, gan maziem

Vistas un kartupeļu sacepums

Sastāvdaļas:

• 8 kartupeļi
• 2 vistas filejas
• 200 g ķirštomātu
• 50 g rīvēta siera
• 300 ml piena
• 1,5 ēdamkarotes miltu
• 1 ēdamkarote sviesta
• 1–2 ķiploka daiviņas (pēc izvēles)
• šķipsniņa sāls
• šķipsniņa piparu
• 1 tējkarote maigas garšvielu maisījuma
• 1 ēdamkarote augu eļļas

Pagatavošana:

1. Vistas fileju sagriež nelielos gabaliņos, apkaisa ar garšvielām, pievieno sasmalcinātu ķiploku. Rūpīgi samaisa un liek ledusskapī marinēties 20–30 minūtes.
2. Kartupeļus novāra un sagriež šķēlītēs.
3. Cepamo formu viegli ietauko. Vispirms izkārto kartupeļu kārtu, virsū liek vistas fileju, bet pa virsu – tomātus.
4. Gatavo mērci: pannā izkausē sviestu, pievieno miltus un, pakāpeniski maisot, pielej pienu. Pievieno garšvielas un savāra baltu mērci. Mērci vienmērīgi pārlej pāri sacepumam un pārkaisa ar rīvētu sieru.
5. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 °C temperatūrā 35–40 minūtes, līdz gaļa gatava un virskārta zeltaini brūna.

Brokoļu–biezpiena vafeles

Sastāvdaļas:

• 90 g biezpiena
• 150 g brokoļu
• 2 olas
• 120 g pašbriestošo miltu vai rīsu miltu
• 100 ml piena
• šķipsniņa sāls
• augu eļļa (cepšanai)

Pagatavošana:

1. Sablendē svaigus brokoļus.
2. Bļodā liek biezpienu un olas, samaisa līdz viendabīgai masai. Pievieno sablendētos brokoļus un samaisa.
3. Iemaisa miltus. Mīklai jābūt biezai.
4. Uzkarsē vafeļu pannu un viegli ieziež ar eļļu. Ar karoti liek mīklu pannā un cep apmēram 5–6 minūtes, līdz vafeles gatavas.
5. Gatavās vafeles liek uz šķīvja un nedaudz atdzesē. Pasniedz ar jogurtu.