Sanita Mitenberga
Bērnu veselības eksperte

Bērns ir noguris. Iespējamie iemesli un risinājumi

Veselība • 22. Marts, 2018
Dažkārt bērni atgādina baterijas, kuru enerģija nekad neapsīkst, tomēr arī viņus mēdz piemeklēt nogurums. Kad tas ir normāli un kad vecākiem jāpievērš īpaša uzmanība bērna fiziskajai un psiholoģiskajai veselībai, skaidro “Rimi Bērniem” eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

bērnam nogurums

Par nogurumu nebūtu jāuztraucas, ja tas parādās pēc aktīvas darba nedēļas, kad bērns apmeklējis bērnudārzu vai skolu, pēc sporta spēlēm vai fiziska darba. Šajā gadījumā enerģiju var viegli atgūt atpūšoties. Vai arī gluži pretēji – ja bērns nedēļu pārsvarā pavadījis skolas solā, tad vislabākā atpūta un organisma fizisko resursu atjaunošana būs tieši fiziska izkustēšanās.

Atjaunot resursus
Parasti pieaugušajiem itin loģiski šķiet, ka pēc emocionālas slodzes darbā viņi jūtas noguruši. Taču bērniem ir tāpat – arī viņiem koncentrēšanās uz mācībām skolā, bērnudārza apmeklējums prasa daudz emocionālu resursu. Vislabākais veids, kā to kompensēt, ir fiziska slodze. Ja pārgurums ir milzīgs, labi kaut pastaigāt svaigā gaisā. Taču jāatceras: lai skābeklis organismā apmainītos, jāstaigā vismaz 40 minūtes!

Ja pārgurums ir milzīgs, labi kaut pastaigāt svaigā gaisā. Taču jāatceras: lai skābeklis organismā apmainītos, jāstaigā vismaz 40 minūtes!

Tiklīdz emocionālajai slodzei pretim tiek likta fiziskā, organismā iestājas līdzsvars. Turklāt pēc fiziskas izkustēšanās parādās laba apetīte. Un veselīgam uzturam organisma rezervju atjaunošanā ir liela nozīme!
Dažkārt hroniska noguruma iemesls var būt arī regulāru fizisku vingrojumu trūkums. Ja bērna dzīvesveids ir mazkustīgs, to var atrisināt, pakāpeniski ikdienā iekļaujot dažādus vingrojumus un sporta nodarbības.

Fiziska noguruma cēloņi var būt:
• miega trūkums;
• nepareizi ēšanas paradumi;
• pārāk siltas telpas mājās un skolā vai pirmsskolas izglītības iestādēs;
• nepietiekama šķidruma uzņemšana;
• kā blakusparādība ikdienā lietotajām zālēm.

Jāatzīmē, ka fizisks nogurums parasti pastiprinās dienas beigās, bet emocionāls var būt jau dienas sākumā un pakāpeniski samazināties uz dienas beigām.


Ja nogurums ir ilgstošs
Ja bērns nogurumu jūt ilgstoši, tas ir nepārvarams un mokošs, iespējams, pie vainas ir kāda nopietnāka slimība.

Biežāk sastopamās slimības, kuru viens no simptomiem ir nogurums:
• mazasinība jeb anēmija;
• vairogdziedzera pavājināta darbība;
• dažādas akūtas vai hroniskas infekcijas;
• onkoloģiskas slimības;
• cukura diabēts;
• reimatoīdais artrīts;
• sirds slimības.

Visas minētās slimības pavada vēl citi simptomi, piemēram, svara zudums, sāpes muskuļos vai locītavās, slikta dūša, drudzis, elpas trūkums, jutīgums pret aukstumu.


Biežākie emocionālā noguruma cēloņi:
• pārmērīgs sasprindzinājums;
• garlaicība;
• pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, bērnudārza un skolas maiņa un no tā izrietošais uztraukums par nezināmo;
• somatoformā veģetodistonija, depresija;
• nesaskaņas ar vienaudžiem.

Vienkārši ieteikumi noguruma profilaksei ikdienā
Jāraugās, lai fizisko aktivitāšu nav ne par daudz, ne par maz. Īpaši vērtīgas ir tās, kas notiek svaigā gaisā un patīk pašam bērnam. Viss, kas mums rada prieku, mūs nogurdina mazāk.
Svarīgi bērnam ļaut izgulēties. Vismaz 8 stundas diennaktī pusaudžiem, mazākiem bērniem – pat līdz 10–12 stundām.
Bieži jāvēdina telpas mājās un izglītības iestādēs.
Ja bērnam ir liekā ķermeņa masa, tā pakāpeniski jāsamazina, pārdomājot bērna ēdienkarti un uzsākot pakāpeniskas, bet regulāras fiziskās aktivitātes.
Svarīgi pārskatīt bērna ēdienkarti, lai uzturs būtu sabalansēts, daudzveidīgs un veselīgs. Ikdienā vajadzētu samazināt saldumu patēriņu.
Ikdienā jādzer pietiekami daudz ūdens, un kopumā – pēc iespējas reti saldinātie gāzētie dzērieni un sulas.

Kad ārsta palīdzība būs nepieciešama
Medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja bērnam nogurums nepazūd arī pēc labas atpūtas un tas saglabājas ilgāk par divām nedēļām, kā arī ja parādījušās veselības problēmas. Sākotnēji jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pediatra, kas izvērtēs bērna veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nozīmēs tālākos izmeklējumus un speciālistu konsultācijas. Savukārt emocionāla noguruma gadījumā visbiežāk vajadzīga psihologa konsultācija.

Foto: Shutterstock


Populārākie raksti