Katru gadu arvien lielākam skaitam bērnu tiek konstatētas stājas un mugurkaula problēmas. Viena no nopietnākajām ir skolioze jeb mugurkaula deformācija ar izliekšanos uz sāniem un kuprīša veidošanos.
“Rimi Bērniem” eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča stāsta par svarīgāko, kas vecākiem ir jāzina par muguras veselību un skoliozi, kā arī tās ārstēšanas iespējām.
Kas ir skolioze
Skolioze ir trīsdimensionāla mugurkaula deformācija ar sānisku novirzi un skriemeļu rotāciju. Biežāk cieš krūšu skriemeļi, kas pagriežoties rada rumpja deformācijas. Asimetriskas stājas gadījumā, ja izliekums ir neliels, ir runa par skoliotisku stāju, bet, ja deformācija kombinējas ar skriemeļu rotāciju, ko konstatē rentgenoloģiski, tiek noteikta diagnoze – skolioze.
Skolioze var būt krūšu, krūšu un jostas vai jostas daļā. Izplatīta ir idiopātiskā skolioze. Tas nozīmē, ka iemesls, kāpēc veidojas skolioze, nav zināms. 70–90 % gadījumu bērniem tiek diagnosticēta tieši idiopātiskā skolioze. Turklāt meitenes šai muguras deformācijai ir pakļautas vairāk nekā puiši.
Lielāks skoliozes risks meitenēm ir gadījumos, ja mugurkaula deformāciju atklāj līdz menstruāciju sākšanās laikam, jo tad skoliozes attīstības iespējamība ir lielāka.
Lielāks skoliozes risks meitenēm ir gadījumos, ja mugurkaula deformāciju atklāj līdz menstruāciju sākšanās laikam, jo tad skoliozes attīstības iespējamība ir lielāka. Ja deformācija sākas un tiek atklāta pēc menstruāciju sākšanās, tad situācija ir labāka, jo izliekumu dinamika ir mazāka. Zēniem pat ar salīdzinoši lielām mugurkaula deformācijām izliekumu pasliktināšanās risks ir mazāks nekā meitenēm.
Kā nosaka slimību
Profilaktiskos nolūkos arī ģimenes ārsts var pārbaudīt, kāda ir bērna stāja. Lūdzot bērnu noliekties uz priekšu, var izvērtēt, vai neveidojas ribu kuprīši vai krūškurvja slīpums. Īpaša vērība tam jāpievērš vecumā no 10 līdz 14 gadiem, kad ir straujas augšanas posms. Līdz desmit gadiem skoliotiska stāja grūti pamanāma, tāpēc tā aizdomu gadījumā diagnosticējama pēc rentgena uzņēmuma. Jo agrīnāk pamana un sāk labot skoliotisku stāju, jo labāki ir panākumi.
Ja ārsts tomēr diagnosticē skoliozi, atkarībā no slimības pakāpes svarīgi uzsākt speciālu skoliozes ārstēšanu un apmeklēt fizioterapeitu. Šobrīd skoliozes ārstēšanā izmanto Šrotas terapiju – speciālus asimetriskos un elpošanas vingrojumus. Citviet pasaulē lieto arī tā saukto Voita terapiju.
Skoliozes rašanās iemesli joprojām nav īsti skaidri, bet, iespējams, tie ir saistīti ar mugurkaula strukturālajiem elementiem, mugurkaula muskulatūru, endokrīnās un nervu sistēmas darbību, kā arī iedzimtiem ģenētiskiem faktoriem.
Mugurkaula nostiprināšanai laba ir arī peldēšana un masāžas. Bet smagākos gadījumos var uzsākt ārstēšanu ar korseti, ko izgatavo ārsts tehniskais ortopēds, vai pat veikt operāciju.
Skoliozes rašanās iemesli joprojām nav īsti skaidri, bet, iespējams, tie ir saistīti ar mugurkaula strukturālajiem elementiem, mugurkaula muskulatūru, endokrīnās un nervu sistēmas darbību, kā arī iedzimtiem ģenētiskiem faktoriem.
Kādas pazīmes liecina par skoliozi:
• plecu, ribu, lāpstiņu, iegurņa, kāju asimetrija;
• uz vienu sānu vairāk izvirzīts slīps iegurnis;
• mugurkaula izliekumi;
• gaitas traucējumi;
•sāpes mugurā, galvas reiboņi, sāpes starp lāpstiņām, jostas daļā, krūškurvī;
• paaugstināts muguras muskuļu nogurums;
• krūškurvja deformācija ar ribu ieliekumiem un izliekumiem.
Sākumstadijā skolioze var neradīt nekādas sūdzības, bet, tai turpinot progresēt bez ārstēšanas, smagākos gadījumos iespējami arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, elpošanas un sirds sistēmas traucējumi un pat agrīnas nāves risks.
Skoliozei ir četras pakāpes: vieglākā jeb 1. pakāpe ir 10 grādu izliekums pēc Koba leņķa (speciāls rādījums, pēc kā nosaka mugurkaula izliekumus); nākamās divas pakāpes ir 11–25 grādu, 26–50 grādu izliekums; smagākā jeb 4. pakāpe ir 50 grādu un vairāk pēc Koba leņķa.
Profilakse un ārstēšana
Skoliozes profilakse ir labi organizēts kustību režīms, daudzveidīgas bērna fiziskās aktivitātes. Tāpēc mājās ir ļoti noderīgi izveidot zviedru sienu – vietu, kur bērns var izkustēties. Zīdaiņiem ļoti būtiska attīstības daļa ir rāpošana un pareizs hendlings, kā laikā tiek ievērotas simetriskas pozas.
Skolas vecumā ir svarīgi iekārtot ergonomiski piemērotu mācību vietu, izvēloties pareiza augstuma galdu un krēslu. Būtiski ir nenēsāt smagas somas un necelt smagumus. Sarūpējiet ērtu matraci un spilvenu gulēšanai.
Foto: Shutterstock