Bērns sasitis galvu! Svarīgi ieteikumi vecākiem

“Jebkura galvas trauma ir bīstama,” uzsver “Rimi bērniem” bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga. Viņa mudina neatstāt bez ievērības tās reizes, kad bērns, nokrītot vai kaut kur ieskrienot, sasit galvu.

Šķiet, katrs bērns kaut reizi ir dabūjis pierē punu, īpaši dzīves pirmajos gados, kad tiek apgūta prasme staigāt, skriet, lēkt utt. Galvas traumas iespējamību palielina fakts, ka pavisam mazam bērnam galva attiecībā pret pārējo ķermeni ir smagāka, tāpēc krītot parasti tā cieš visvairāk.

Zīdaiņa vecumā bērnam vēl ir mīksti galvaskausa kauli un plaša vieta starp smadzenēm un kauliem, tādēļ pastāv iespēja gūt nopietnu traumu. Zīdaiņiem nokrišana no jebkura augstuma ir daudzkārt bīstamāka nekā lielākiem bērniem.

Lielākiem bērniem galvas trauma nozīmē tiešu sitienu pa smadzenēm, jo starp tām un kauliem vairs nav tik liela atstatuma.

Sanita Mitenberga teic, lai gan jebkāda galvas trauma neatkarīgi no bērna vecuma uzskatāma par gana nopietnu, tomēr ir vērts ņemt vērā, kādā veidā un kur tieši galva sasista.

Piemēram, ja skrienot bērns ar galvu ietriecas sienā vai sasitas pret galda malu, iespējams gūt plašāku, dziļāku traumu nekā tad, ja galva sasista, no tupus pozas ceļoties kājās.

Tāpat viņa norāda, ka tad, ja sasista piere, kur kauli ir plānāki nekā deniņu vai paura daļā, ir vieglāk gūt lūzumu.

Ko darīt, ja asiņo?

“Tas, ka galva asiņo, vēl nenozīmē, ka noteikti gūta nopietna trauma,” teic speciāliste. Galva ir labi apasiņota, tāpēc pat maza brūcīte var gana spēcīgi asiņot.

Virspusēju brūci apstrādā pēc parastās metodes – ar tīru marli vai citu drāniņu viegli spiež uz brūces, līdz asiņošana apturēta.

Ja tā tomēr negrib mitēties, tas var liecināt, ka savainojums ir dziļāks un nepieciešama šūšana.

Ar lielākām, plēstām brūcēm gan uzreiz jādodas pie ārsta, lai tās sašūtu un pārliecinātos, ka bērnam nav iekšējās asiņošanas, kas var apdraudēt dzīvību.

Kas jāzina par smadzeņu satricinājumu?

Tā kā smadzenēm ir želejveida struktūra, jebkurš trieciens tām faktiski nozīmē satricinājumu, kas smadzeņu struktūrā rada mazākas vai lielākas plaisiņas. Ļoti vieglā formā smadzeņu satricinājums parasti nav nekā īpaši jāārstē, vien pāris dienas vajadzētu padzīvot mierā.

Ja bērnam sāk sāpēt galva, ir reiboņi vai pat vemšana, situācija ir nopietnāka un noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu.

Visbiežāk arī šādos gadījumos galvenais ārstēšanas līdzeklis būs miera režīms, tikai ilgstošāks un striktāks.

Citādi ir tad, ja pēc galvas traumas mazais cilvēks zaudējis samaņu vai pat atmiņu. Tad nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Svarīgi!

3–7 dienas pēc traumas gūšanas bērnu nedrīkst šūpot šūpolēs, “mētāt gaisā” un kā citādi kratīt viņa galvu. Arī lielākiem bērniem nevajadzētu lēkāt pa gultu, batutā u. tml. Šajā laikā jāpadzīvo mierā.

Tāpat turpmākās pāris nedēļas lielākiem bērniem būs ārsta dots atbrīvojums no sporta stundām (arī uz treniņiem nedrīkst iet!), nevajadzētu “sēdēt” telefonā, izmantot datoru un skatīties TV.

Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja pēc negadījuma:

  • bērns histēriski raud un nav nomierināms;
  • mazajam ir vemšana;
  • bērns zaudē samaņu vai kļūst ļengans, miegains vai pārāk niķīgs, mazajam nav apetītes vai ir citas līdz šim neierastas izpausmes, tostarp neizskaidrojama caureja – tas viss var liecināt par sliktu pašsajūtu un pat ļoti nopietnu problēmu, kas radusies galvas traumas rezultātā;
  • parādījies puns un tā diametrs ir lielāks par pieciem centimetriem;
  • brūce ir plēsta un lielāka par pieciem centimetriem.

Atceries!

Bērns ne vienmēr spēj novērtēt savas patiesās sajūtas un var apgalvot, ka viss ir kārtībā. Ja viņa uzvedība ir citāda nekā parasti, visticamāk, tas liecina, ka nav vis labi!

Padomi

25. Novembris, 2022


Lasi vairāk