Alerģija pret zivīm. Kas par to jāzina mazuļa vecākiem?

Zivis ir vērtīgs uzturvielu avots, tomēr bērniem zivis un zivju produkti var izraisīt alerģiskas reakcijas. Kā atpazīt alerģiju pret zivju produktiem un kā rīkoties, stāsta “Rimi bērniem” eksperte, uztura speciāliste Olga Ļubina.



Kā alerģija izpaužas

Zivis ir lielisks olbaltumvielu avots, bet tās var izraisīt arī alerģiskas reakcijas. Alerģija rodas, ja cilvēka organismam ir paaugstināta jutība pret vienu vai vairākām zivīs esošajām olbaltumvielām. Simptomi ir tipiski alerģijai: aizlikts deguns, acu asarošana, elpošanas grūtības, ādas nieze un nātrene, izsitumi vai smagākos gadījumos pat anafilaktiskais šoks, kad strauji pietūkst elpceļi, pazeminās asinsspiediens un ir risks nosmakt.

Nepieciešama diagnostika
Var gadīties, ka pēc maltītes, kurā bērns ēdis zivi, viņam parādās alerģijai līdzīgi simptomi, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka alerģija patiešām ir. Tā var būt saindēšanās ar histamīnu, ja zivs vai zivs produkts nav bijis svaigs, ir ticis nepareizi uzglabāts. Arī sasaldētās zivīs ir paaugstināta histamīna koncentrācija. Tā ir viela, kurai nonākot cilvēka organismā var parādīties tādi paši simptomi kā alerģijas gadījumā – acu asarošana, aizlikts deguns, ādas nieze un nātrene.
Abos gadījumos, tiklīdz ir šāda reakcija, ir jādodas pie ārsta alergologa. Speciālists veiks papildu izmeklējumus, lai noskaidrotu, vai bērnam ir alerģija pret zivs olbaltumvielām. Pozitīvas atbildes gadījumā visa veida zivis un zivju produkti būtu jāizslēdz no bērna ēdienkartes pavisam. Ar laiku, veicot papildu izmeklējumus, iespējams, var noteikt, vai ir kādas zivis, ko bērns tomēr var lietot uzturā. Jāpatur prātā, ka alerģija pret zivīm var attīstīties gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā. Ja alerģija ir diagnosticēta bērnībā, ir liela varbūtība, ka tā saglabāsies visa mūža garumā.

Jāpatur prātā, ka alerģija pret zivīm var attīstīties gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā. Ja alerģija ir diagnosticēta bērnībā, ir liela varbūtība, ka tā saglabāsies visa mūža garumā.


Vai drīkst jūras veltes
Cilvēkiem ar alerģiju pret zivīm bieži ir diagnosticēta arī alerģija pret jūras veltēm, taču ne vienmēr. Arī tad, ja alerģiju konstatē vienīgi pret zivīm, ar jūras velšu ēšanu jābūt uzmanīgiem. Jāatceras, ka jūras veltēs var būt augsts zivju “piesārņojums”, jo tās nereti tiek uzglabātas vai gatavotas kopā ar zivīm. Ja ir diagnosticēta alerģija pret zivīm un ir aizdomas, ka jūras veltēm bijis “kontakts” ar zivju ēdieniem, tās nevajadzētu lietot uzturā. Tāpat svarīgi apzināt citus produktus, kuri var saturēt zivs olbaltumvielas. Tie ir: zivju želantīns, zivju eļļa, zivju pirkstiņi, krabju nūjiņas, Cēzara salāti un Cēzara mērce, barbekjū mērce, Vusteršīras mērce (var saturēt anšovus).

Zivis ir ļoti vērtīgs produkts savas uzturvērtības dēļ, tāpēc ir absolūti loģiski uztraukties, ja šī produktu grupa no uztura ir izslēgta.



Kā aizvietot zivis
Zivis ir ļoti vērtīgs produkts savas uzturvērtības dēļ, jo satur gan neaizvietojamās aminoskābes, nepiesātinātās un esenciālās taukskābes, taukos šķīstošos vitamīnus, kalciju, dzelzi un cinku, tāpēc ir absolūti loģiski uztraukties, ja šī produktu grupa no uztura ir izslēgta. Lai uzņemtu omega-3 taukskābes, uzturā rekomendē iekļaut vairāk linsēklu vai valriekstu eļļu, kā arī olas, kas satur paaugstinātu DHA (dokosaheksānskābe) koncentrāciju, sojas pupiņas un redīsu dīgstus. Lai netrūktu cinka, lietojiet uzturā ķirbju sēklas, pupiņas un piena produktus. A vitamīnu varēsiet uzņemt gan ar olām, gan arī ar saldajiem kartupeļiem, sieru, sviestu, burkāniem un ķirbjiem.
Mandeles, saulespuķu sēklas, olas, pilngraudu produkti savukārt ir bagāti ar E vitamīnu.

Uzturs

15. Augusts, 2018


Lasi vairāk

Noderīgi

Informācija par 30 dienu zemāko pārdošanas cenu mājaslapā norādītajām precēm, kuras nav ātrbojīgas, pieejama tirdzniecības vietā (pie preces cenu zīmes) vai arī e-vaikalā.