Latvijas ogas mazuļa ēdienkartē – kas tajās labs, kas riskants?

Vasara ir ogu laiks. Audzētas Latvijā, garšīgas un sulīgas, vitamīniem un minerālvielām bagātas, tās kalpo par dabīgu našķi un veselīgu uzkodu. Bet – vai arī mazuļi drīkst ēst ogas? Ja drīkst, tad kādas labāk iekļaut uzturā un ar kurām labāk nogaidīt?

Ogas noteikti ir jāiekļauj cilvēka ikdienas uzturā, uzsver “Rimi bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. Tās ir bagātas ar C vitamīnu, īpaši daudz tā satur smiltsērkšķis, upenes, mežrozītes. Ogās ir arī dzelzs. To vairāk satur ērkšķogas, mežrozītes, avenes un zemenes.

Visplašāk Latvijā lieto tādas ogas ka zemenes, avenes, mellenes, ķiršus, ērkšķogas, upenes un jāņogas. Diemžēl daudzas no tām bērnam līdz viena gada vecumam nevar dot.

Ogas, ko mazulim droši dot

Vienas no pirmajām ogām, ko rekomendē iekļaut zīdaiņu uzturā pēc tam, kad ir sākta piebarošana, ir mellenes. Tās ir mazāk alerģiskas, satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, C un B grupas vitamīnus, beta karotīnu, kāliju, magniju un dzelzi.

Vienīgais, kas jāatceras – mellenes var cietināt vēdera izeju, tāpēc ar pārmērīgu šo ogu lietošanu uzturā nevajadzētu aizrauties.

Vēl viena oga, ko parasti lietojam uzturā rudenī un ko noteikti drīkst un pat vajag iekļaut zīdaiņu ēdienkartē, ir ķirbis. To mazulim var piedāvāt jau pēc tam, kad uzturā ir ieviesti tādi dārzeņi kā kabacis un brokolis.

Ar kurām ogām labāk nesteigties

Protams, ka vecākiem gribas iedot zīdainim pagaršot itin visas ogas, kas aug dārzā, sākot ar zemenēm un beidzot ar upenēm. “Taču zemenēm tomēr ir augstāks alerģisko reakciju risks. Upenēm ir augsta organisko skābju koncentrācija, tādēļ tās var kairināt zīdaiņa vēl nenobriedušo gremošanas trakta gļotādu,” brīdina uztura speciāliste.

Tādas ogas kā zemenes, avenes un upenes labāk dot nogaršot tad, kad bērns jau sasniedzis viena gada vecumu.

Ja tomēr nolemjat to darīt agrāk, noteikti vajadzētu izmantot bērnu barošanas ierīci jeb fīderi. Tas pasargās zīdaini no aizrīšanās ar sēkliņām. “Obligāti vērojiet, vai neattīstās alerģiskas reakcijas!” uzsver Olga Ļubina.

Der zināt

  • Alerģijas simptomi rodas dažu minūšu līdz dažu stundu laikā pēc ogu apēšanas vai saskares ar ādu.
  • Biežākās alerģiskās reakcijas: kņudināšanas vai niezes sajūta rīklē, mēles, lūpu un aukslēju tūska, deguna nieze un tecēšana, šķaudīšana, acu asarošana un nieze.

Cik daudz nav par daudz?

Sākot mazuļa piebarošanu ar jaunu produktu, piemēram, ogām, vispirms viņam to piedāvā mikrodevās – pa pustējkarotei. Ja bērns produktu panes labi, daudzumu var kāpināt, porcijai sasniedzot 50 līdz 60 gramus.

Lielāki bērni ogas var ēst vairāk. “Taču noteikti vienā reizē nevajadzētu apēst ne puskilogramu, ne kilogramu,” saka Olga Ļubina. Kāpēc?

  1. Tas var noslogot gremošanas traktu ar šķiedrvielām un izraisīt šķidru vēdera izeju.
  2. Organiskās skābes kairina kuņģa un zarnu trakta gļotādu, tāpēc iespējama sāpju sajūta vēderā.
  3. Ogas satur uzturvielas, kas apgādā organismu ar kalorijām, tostarp cukuru.
  4. Pārmērīgā daudzumā lietot uzturā jebkuru produktu nav ieteicams.

Vai obligāti vajag nomazgāt

Vienā dienā bērns drīkst ēst dažāda veida ogas, taču nevajadzētu būt tā, ka vienā dienā vairāku veidu ogas mazulim piedāvā pirmo reizi. “Tad nebūs skaidrs, kāda reakcija viņam ir uz konkrētu produktu,” norāda uztura speciāliste.

Vēl viņa piebilst, ka gadījumā, ja ogas dod zīdaiņiem, tām obligāti jābūt mazgātām un saspaidītām. Piebarojums nedrīkst saturēt gabaliņus, ja mazulis tos vēl neprot sakošļāt, pretējā gadījumā pastāv aizrīšanās risks.

Lielāki bērni zemenes, avenes, ērkšķogas, ķiršus un upenes ģimenes dārzā var apēst arī tieši no krūma.

Taču pirktās ogas gan vajadzētu nomazgāt, piebilst Olga Ļubina.

Uzturs

19. Jūlijs, 2022


Lasi vairāk