Cik varošs ir otrklasnieks jeb lietas, kuras jāapgūst šajā vecumā

Pirmā un otrā klase ir laiks, kad bērna galvenais uzdevums ir iemācīties kļūt patstāvīgam un apgūt mācīšanās procesu, bet mūsu kā vecāku uzdevums šajos divos gados ir iemācīt to visu savai atvasei. Kā saka Iveta Aunīte, skolotājs var tikai palīdzēt, jo “viņš nedzīvo ar mums”.

Ko nozīmē iemācīt mācīties?
Ir vairākas lietas, kas bērnam jāapgūst, lai vēlākās klasēs viņš spētu parūpēties par sevi pats.

Pašapkalpošanās. Bērnam jāiemāca paņemt viss sportam nepieciešamais un glīti ielikt somā vai maisiņā – tērps, apavi; viņam jāapgūst arī skolas somas kārtošana – katru dienu jāpārskata un jāizņem grāmatas un burtnīcas, kas nav vajadzīgas nākamajā dienā, un jāieliek rītdienas stundām atbilstošās; reizi nedēļā vēlams arī pārskatīt penāli – vai nav izrakstījusies pildspalva, vai ir visi vajadzīgie zīmuļi, dzēšgumija…

Vecākiem ļoti jārūpējas par skolēna nakts miegu, jo tas būtiski uzlabo vai arī traucē mācību procesu.

Mājasdarbi skolai. Ierādi savam skolēnam, kur var uzzināt uzdoto, kā apieties ar e-klasi un tā tālāk. Tāpat pastāsti, ka neskaidrību gadījumos bērns var rakstīt skolotājai e-klasē vai varbūt pat “WhatsApp”, ja pedagogs akceptē šādu saziņas veidu.

Apgūstot visu iepriekš minēto, bērns iepazīst pašu mācīšanās procesu, kas ir galvenais uzdevums pirmajās divās klasēs. “Vēlams, lai bērnam būtu sava darbavieta – rakstāmgalds vai kāda cita vieta, kur viņš pierod mācīties,” norāda eksperte un piebilst, ka gan pirms mācībām, gan mācīšanās procesa laikā televizoram un citām viedierīcēm jābūt izslēgtām: “Arī telefons nedrīkst būt uz galda, jo tas var traucēt mācību procesu.”

Cik daudz palīdzēt mājasdarbu izpildē?
Iveta Aunīte uzsver – nevajadzētu to darīt par ātru: “Ļoti daudzi bērni sauc palīgā mammu vai tēti, stāsta, ka neko nesaprot, bet, kad pieaugušais pieiet pie bērna darbagalda, redz, ka viņš pat nav izņēmis grāmatu no somas! Vai arī ir to atvēris, uzdevumu izlasījis, bet neko nav mēģinājis darīt. Ieteicams palīdzēt tad, ja bērns ir parādījis vismaz vienu vai divus savus risinājumus. Tas liecina, ka bērns patstāvīgi mēģinājis kaut ko darīt.”

Sākumskolas klasēs bērniem ļoti patīk, ja vecāki saka – man ir svarīgas tavas zināšanas, nevis atzīmes vai cita veida novērtējums skolā

Ja uzdevums izpildīts kļūdaini, nerāj mazo skolēnu un nekaunini, bet tieši otrādi – priecājies par šo mēģinājumu. Tas nozīmē, ka tavam bērnam ir viedoklis, kā šo uzdevumu atrisināt. Saki, piemēram: “O, tu šādi mēģināji, tas ir interesanti. Tev nesanāca? Nu tad pamēģināsim tā…” Un lēnītēm, skaidrojot viņam saprotamā valodā, ievadi bērnu pareizajā virzienā.

“Protams, nevajag darīt neko, ko bērns var izdarīt pats,” atgādina psiholoģe.

Kad mājasdarbi vairs nav jāpārbauda?
Atbildības izjūta bērnam sāk attīstīties deviņu gadu vecumā, bet sākt uzticēties bērnam varam jau otrajā klasē. Sākumā pārbaudi mājasdarbus reizi nedēļā, tad jau divās nedēļās reizi, arvien palielinot šo uzticības laikposmu. “Taču neatkarīgi no tā, vai pārbaudām bērnam mājasdarbus vai ne, laiku pa laikam ieteicams sazināties ar skolotāju un pajautāt, kā bērnam klājas skolā,” iesaka Iveta Aunīte. Ja viņam ir grūtības apgūt kādu vielu, atsevišķos gadījumos var ņemt talkā privātskolotāju, bet jau atkal eksperte brīdina – pastāv risks, ka bērns var kļūt dauzonīgāks, izklaidīgāks skolā, jo viņš zina, ka atnāks palīgs un visu iemācīs, tāpēc viņš vairs nav tik motivēts strādāt klasē. “Regulāri sazinoties ar skolotāju un apjautājoties par sava bērna sekmēm, vecāks nepalaidīs garām arī izmaiņas viņa uzvedībā, ja tādas būs,” saka psiholoģe.

Palīdzošās lomu spēles
Sākumskolas klasēs bērniem ļoti patīk, ja vecāki saka – man ir svarīgas tavas zināšanas, nevis atzīmes vai cita veida novērtējums skolā! Ja mēs tā tiešām domājam un tie nav tikai tukši vārdi, kā mēdz gadīties, tad ļoti labi palīdz tā sauktās lomu spēles. Gan bērns, gan tu kā vecāks sapratīsi, ko skolēns tiešām zina un kas vēl jāapgūst.

Bērnu var motivēt mācīties pagarinātajā dienas grupā, izmantojot tā saukto žetonu metodi – dienā, kad viņš izmācījies jau skolā, vecāks mājās pārbauda, un, ja viss ir izdarīts un vakarā vairs nav jāmācās, kalendārā tiek atzīmēta zvaigznīte vai smaidiņš

Spēle Nr. 1.
Kā spēlē? Bērns kļūst par skolotāju, bet vecāks iejūtas skolēna lomā. Piemēram, ja bērns skolotājs uzdod atrisināt matemātikas uzdevumu, tad vecāks skolēns to raksta, pieļaujot kļūdas, un dod bērnam izlabot un ielikt nesekmīgu atzīmi.

Ieguvums: Cilvēks, kurš prot atrast kļūdas, zina materiālu! Citiem vārdiem sakot, atrast kļūdu var tikai tas, kurš zina, kā jābūt pareizi. “Mēs ar šīm lomu spēlēm varam motivēt bērnu mācīties un paši ieraudzīt praksē, ka mūsu bērnam ir vai nav zināšanas,” saka Iveta Aunīte.

Spēle Nr. 2.
Kā spēlē? Bērnam patiks, ja palūgsi viņu kā skolotāju sagatavot stundu par kādu tēmu. Tā var būt arī prezentācija, ko varat gatavot kopā. Piemēram, ja bērnam ļoti patīk čūskas, viņš var sagatavot prezentāciju par Latvijā sastopamajām čūskām. Vai, ja bērns aizraujas ar kādu sporta veidu, piemēram, basketbolu, viņš var sagatavot stāstījumu par šā sporta veida vēsturi, noteikumiem vai pat novadīt praktiskus vingrinājumus.

Ieguvums: Bērns sev interesantā veidā un nemanot apgūst dabaszinības, vēsturi, sportu un jebkuru citu mācību vielu.

Pagarinātās dienas grupas plusi
“Ja nepieciešams izmantot pagarināto dienas grupu, kas 2. klasē jau pieejama visās izglītības iestādēs, jauki, ja bērns tur izpilda mājasdarbus. Jo mācīties vakarā pēc pulciņiem vai treniņiem nav viegli, un arī vecāki ir noguruši pēc darba dienas. Ja bērns izmācījies, tad vakari ir brīvi un ģimenē var uzspēlēt kādu galda spēli, palasīt grāmatu, noskatīties filmu…” saka eksperte.

Bērnu var motivēt mācīties pagarinātajā dienas grupā, izmantojot tā saukto žetonu metodi – dienā, kad viņš izmācījies jau skolā, vecāks mājās pārbauda, un, ja viss ir izdarīts un vakarā vairs nav jāmācās, kalendārā tiek atzīmēta zvaigznīte vai smaidiņš. Ja tomēr vakarā vēl kaut kas darāms skolai, tad bērns paliek bez šī simbola, taču jau esošos nost gan neņem. Protams, pirms tam ar savu skolēnu sarunā, cik simbolu jāsakrāj, lai viņš iegūtu kādu sev tīkamu balvu. Iveta Aunīte norāda, ka līdz apmēram 12 gadu vecumam tas varētu būt kopā pavadīts laiks akvaparkā vai kur citur, ko bērns ļoti vēlas apmeklēt.

Der atcerēties, ka…
…vecākiem ļoti jārūpējas par skolēna nakts miegu, jo tas būtiski uzlabo vai arī traucē mācību procesu. Un divas stundas pirms gulētiešanas nevajadzētu dot viedierīces un ļaut skatīties televīziju, jo tas var kavēt iemigšanu.
…viedierīces dod bērnam pēc tam, kad viņš izpildījis visus savus uzdevumus – izmācījies, apmeklējis treniņu, pulciņus, parūpējies par savu skolas somu, paveicis kādu mazu mājasdarbu (trauku mazgāšana, grīdas izsūkšana).
…bērnam pēc skolas jāatpūšas bez viedierīcēm, to vietā rotaļājoties, ejot ārā.
…jebkurš darbs jāveic kvalitatīvi un tikai tad bērns var dabūt, piemēram, telefonu.