Kvinoja un bulgurs – mazāk zināmi, bet tik pat veselīgi un garšīgi graudaugi
Padomi • 22. Augusts, 2018
Graudaugi jau izsenis ir bijuši viena no galvenajām uztura sastāvdaļām. Ikdienā plaši patērējam dažādus graudaugu produktus, piemēram, maizi, griķus, kukurūzu, tomēr vērts savā ēdienkartē iekļaut arī tādus, ko bieži nelietojam – kvinoju un bulguru.
Bieži vien cilvēkiem liekas, ka bulgurs ir kāds īpašs graudaugs, taču tā tas nav. Bulgurs ir sadrupināti, termiski apstrādāti kvieši. Lai iegūtu bulguru, kviešiem noņem apvalku, tad tvaicē, žāvē un sadrupina. Šo kviešu pagatavošanas veidu atklāja Āzijā, kur to lieto ļoti plaši. Bulgurs īpaši tiek cienīts Turcijā, ar to aizvieto rīsus un gatavo gan plovu, gan pievieno zupām, pīrāgiem vai salātiem.
Bulguram piemīt patīkama, viegla riekstu piegarša. Runājot par uzturvērtību, tad tā ir līdzīga cieto kviešu šķirņu makaronu izstrādājumiem. Bulgura sastāvā ir dzelzs, magnijs un fosfors, bet galvenais bulgura pluss ir zems glikēmiskais indekss.
Arī kvinoja ir uzturvielām bagāts un veselīgs produkts. Maldīgi to sauc par graudaugu, taču tā tas nav. Kvinoja pieder balandu dzimtai, tā nāk no Dienvidamerikas, un agrāk tā veidoja indiešu uztura pamatu kopā ar kartupeļiem un kukurūzu. Uzturā lieto kvinojas sēklas, tās mēdz būt dažādās krāsās, apkārt sēkliņai ir plāns un rūgts apvalks, tāpēc svarīgi atcerēties pirms ēšanas kvinoju kārtīgi izmērcēt ūdenī, lai tiktu vaļā no saponīniem – vielām, kam piemīt rūgta garša.
Vārīšanas procesā kvinoja palielināsies apjomā aptuveni trīs, četras reizes. Pagatavošana arī neaizņems daudz laika – vien aptuveni 15 minūtes. Pagatavotā veidā kvinojai piemīt saldeni patīkama riekstu piegarša. Kvinoju pievieno salātiem, to izmanto kā patstāvīgu piedevu ēdieniem un arī pildījumiem, ar kvinoju plovos var aizvietot rīsus vai bulguru.
Kvinoja nesatur glutēnu un ir bagāta ar olbaltumvielām, tāpēc šo produktu ciena gan cilvēki, kas dažādu apsvērumu dēļ glutēnu uzturā nelieto, gan vegāni, jo kvinoja satur nepieciešamās olbaltumvielas.