Lūkoties tālāk par miežiem un apiņiem: daudzveidīgās alus garšas

Padomi • 19. Jūnijs, 2020
PAVISAM VIENKĀRŠĀ IZPRATNĒ ALUS IR ALKOHOLISKS DZĒRIENS, KAS RAŽOTS RAUDZĒŠANAS PROCESĀ NO GRAUDIEM, LĪDZĪGI KĀ VĪNS, KO IEGŪST, FERMENTĒJOT AUGĻU SULAS. VISPLAŠĀK PASAULĒ ALUS RAŽOŠANĀ IZMANTO MIEŽUS, TAČU SASTOPAMAS ARĪ ŠĶIRNES, KO RAŽO NO CITIEM GRAUDIEM, PIEMĒRAM, BAVĀRIJĀ POPULĀRAIS WEISBIER STILA KVIEŠU ALUS.

Ražošanas process visbiežāk sākas ar diedzētiem graudiem, tos fermentējot. Pēc tam graudus samaļ un ievieto karstā ūdenī, lai izvilktu no tiem garšas. Ciete no šīs masas pārvēršas saldenā šķidrumā, ko pazīstam ar nosaukumu misa. Saberztos graudus atdala no misas un bieži vien izmanto kā lopbarību. Šo masu sauc par drabiņām, un no tām var pagatavot arī lieliskus cepumus. Savukārt misa tiek sajaukta ar apiņiem, kas veido rūgto alus garšu un darbojas kā dabisks pārtikas konservants. Pēc tam šo šķidrumu atdzesē līdz temperatūrai, kas piemērota rauga pievienošanai, un tālāk jau raugs rūpējas par to, lai rastos alkohols. Kad rūgšanas un alkohola izdales process ir beidzies vai ticis apstādināts, alu ievieto tvertnēs, kur atbilstoši alus stilam tas gulēs, kamēr aldaris nolems, ka tas ir gatavs. Šis process var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām.

Alu iedala lāgeros un eilos. To nosaka pēc tā, kāds raugs ir izmantots alus darīšanas procesā.

LĀGERI IR VIEGLĀKI UN TIEK DARĪTI, RAUGAM SĀKOT RŪGT KATLA APAKŠDAĻĀ, BET GARŠAS ZIŅĀ PIESĀTINĀTĀKO EILU RŪGŠANAS PROCESĀ RAUGS SĀK IEDARBOTIES AUGŠPUSĒ.

Tieši raugs vislielākajā mērā nosaka to, kādas būs alus garšas notis, alkohola stiprums un līdz ar to stils.

Eiliem – Pale Ale, Indian Pale Ale (IPA) – ierasti būs mazliet rūgtāka garša nekā lāgeriem. Savu uzvaras gājienu šis alus veids sāka līdz ar mazo amata alus darītavu bumu visā pasaulē. Šis alus joprojām ir ļoti lielā cieņā, tas ir rūgtenāks un krietni krāsaināks garšās kā līdz šim ierastie Lager un citi vācu stila ali. Šai kategorijai pieskaitāms arī tumšais alus un porteri.

Turpretī alus, kas fermentējas no apakšas, ir tradicionālais un latvieša garšas kārpiņām labi zināmais Lager, Pilsner un citi vācu stila alus veidi. Ierasts, ka arī amerikāņi raduši pie vieglāka alus nekā eiropieši. Gaišajam ASV lāgeram alkohola procents ir 3,2–4 %, bet Vācu Helles jeb gaišajam alum – 4,8–5,6 %.

Latvijā mēs aizvien biežāk izvēlamies interesantus un līdz šim neredzētus alus veidus gan no mazākām, gan arī lielākajām alus darītavām. Tomēr visos laikos vispopulārākais ir bijis viegli baudāmais, ikdienā dzeramais Lager stila alus, kam ir daudz patīkamu jaunpienācēju, piemēram, Lido Pilnmēness un Rīgas Brūveris nefiltrētais. Arī Valmiermuižas alus darītava ik pa laikam papildina savu piedāvājumu ar dažādu stilu aliem – kā šobrīd aktuālāko varētu minēt Valmiermuižas gaišo medalu Namejs. Saldenākie medali ierasti ir bijuši nišas produktu līnija, taču šo konkrēto alu varētu uzslavēt par neuzbāzīgo saldumu, kas atstāj iespēju izbaudīt arī vairākus šādus dzērienus pēc kārtas.

Savukārt bezalkoholiskais alus šobrīd piedzīvo lielāko pieprasījumu tā pastāvēšanas vēsturē. Cilvēkiem patīk alus garša, bet ne vienmēr gribas noreibt, tāpēc, pievienojot kādu garšu, rodas interesantas kombinācijas arī šajā segmentā, piemēram, Kokmuižas bezalkoholiskais alus ar aveņu garšu.

IESAKU NEBAIDĪTIES EKSPERIMENTĒT UN LĪDZ AR IERASTO LĀGERU IZMĒĢINĀT ARĪ KĀDU MAZO ALUS DARĪTAVU RAŽOTO IPA, PORTERI VAI CITRUSĪGO ALU.

Tas lieliski bagātinās svētkus un raisīs sarunas pie ugunskura. Turklāt, šobrīd pasaulē alus vairs nav izteikts vīru dzēriens. Pateicoties tā popularitātei un garšas daudzveidībai, atradīsies daudzi domubiedri, ar kuriem pārspriest jaunos atklājumus alus un tā dažādo garšu pasaulē.

Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.

Alkoholisko dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.


Populārākie raksti