Atsvaidzinošs, aromātisks un rotaļīgs gan savās nokrāsās, gan arī garšas intensitātēs – tik dažāds un noslēpumains ir sārtvīns, rozā vīns vai vienkārši rozē (Rosé), kas arvien biežāk savas atsvaidzinošās un vieglās struktūras, kā arī dzīvespriecīgākās krāsas dēļ turpina konkurēt ar baltvīnu un sarkanvīnu.
Pavasara – vasaras sezona ir īstais laiks, lai uzsāktu vīnu baudīšanas sezonu un pievērstos rozē.
Pašas senākās liecības par vīnu senajā Ēģiptē un Grieķijā apliecina, ka jau pirms septiņiem tūkstošiem gadu tur baudītais vīns ir bijis tieši rozā, savukārt Eiropā pirmie vīni, kurus sāka kultivēt tie paši grieķi pirms divarpus tūkstošiem gadu, bija viegli iesārteni. Prasmes pagatavot tumši sarkanus vīnus ir tikušas izkoptas vēlāk, bet baltvīni ir vēl krietni “jaunāki”.
Pat Šampaņā visi vīni līdz pat 17. gadsimta beigām bija blāvi sārteni – padarīt tos baltus bija galvenais leģendārā mūka Pjēra Periņona (Dom Pierre Perignon) mūža darbs (ieskatu šampanieša vēsturē lasi 26. lpp).
Atliek secināt, ka kārtējo reizi mode nav jauna, tā tikai atgriežas – kā rozē gadījumā – no ļoti senas vīna aizvēstures. Šobrīd rozā vīni tiek darināti visā pasaulē, pat tajos vīnu ražošanas reģionos, kuros rozē tradīcijas nav novērotas iepriekš, atrodas pa kādam uzņēmīgajam, kas tagad ceļ galdā arvien jaunus rozā vīnus no visdažādākām vīnogu šķirnēm. Lūk, tepat blakus lapā starp tradicionālajām Dienvidfrancijas, Vācijas un Dienvidāfrikas rozā vīnu vīnogām atradīsiet iepriekš maz sastapto, bet nepārprotami stilīgo rozā vīnu no Toskānas Sangiovese vīnogām. Par pamatu rozā vīnam var būt jebkuras šķirnes vīnogas, kurām piemīt krāsas pigmentācija – atkarībā, cik un kādos toņos ir šo vīnogu krāsa, tādos toņos arī ir iespējams radīt konkrētās vīnogu šķirnes rozā vīnu.
Maldīgs ir priekšstats, ka rozā vīns tiek darināts, sajaucot baltvīnu ar sarkanvīnu. Eiropā pat tas ir aizliegts ar likumu, un tikai ar vienu izņēmumu – tikai šampanietī šie sajaukumi ir pieļaujami. Bet kopumā rozā vīnus darina no tumšajām vīnogām, izmantojot divas metodes - pēc vīnogu novākšanas un samalšanas ierobežota laika sprīdī vīnogu sulai nonākot saskarsmē ar tumšo vīnogu miziņām, tad atdalot sulu no vīna krāsvielas avota - miziņām vai arī no lielā tvertnē sakrautas sarkano vīnogu ražas notecinot blāvi iekrāsojušos vīnogu sulu, kas izspiežas no dabiskas saspiešanās, vīnogas nesamaļot. No atdalītās iesārtenās sulas abos gadījumos tad tiek darināts vīns, pielietojot baltvīna ražošanas metodi un tehnoloģijas.
Tipiskākie aromāti, kas mūs apbur rozā vīnos, ir avenes, zemenes, jāņogas, greipfrūti un citi citrusaugļi, arbūzi, dažādu šķirņu rozes, rabarberi, persiki, mango un dažādas garšvielas. Vispopulārākie mūsdienās rozā vīni ir sausi un ar paaugstinātu skābumu, bet daļa pircēju tomēr sliecas par labu mazliet saldenajiem rozā vīniem – blakus lapā tādu atradīsiet ar zīmolu Ruppertsberger.
Rozā vīni, atkarībā no to rakstura, lieliski noderēs kā aperitīvs, atsvaidzinājums vai ēdienu pavadonis – visbiežākā saderība meklējama ar uzkodām, svaigajiem salātiem, tunci un citiem jūras produktiem vai putnu gaļu, bet saldenākie labi saderēs ar augļiem vai to desertiem.
Bet visinteresantākais rozā vīnos ir to krāsas toņu gamma un to nianses. Aprakstot baltos vai sarkanos vīnus, tiek izmantotas 8 – 10 dažādas nokrāsas, tāpat oficiāli tiek raksturoti vīni no rozā vīnu citadeles - Provansas reģiona. Tēlainā leksikā aprakstos tiek pielietoti aptuveni piecpadsmit toņu apzīmējumi, bet ļoti tēlainie un precīzās krāsu paletes mērītāji apgalvo, ka rozā vīnu toņu ir vismaz piecdesmit! Sākot no gaišas persiku nokrāsas un maigi rozā flamingo toņa, pēc desmitiem viegli rozā nokrāsu parādās oranžīgie toņi, tad seko arvien košākie, un tā tas turpinās līdz košam fuksijas tonim, violeti sārtām konfekšu nokrāsām un līdz pat spilgti rozā. Rozā vīna nokrāsa mainās no gada uz gadu, no ražotāja uz ražotāju, no šķirnes uz šķirni. Ielāgojiet, ka krāsas precīzo toni rozā vīnā nosaka katrs pats individuālais tā darinātājs, tāpēc to droši var nosaukt par mākslas darbu.
Katrs rozā vīns atspoguļo ne tikai vīndara izpratni par ideālo smaržu un garšu, bet arī izpratni par to, kas ir patiešām skaista rozā vīna nokrāsa. Tas, starp citu, ir kaut kas, kur varam pateikt, kam vīndaris ir veltījis lielāku uzmanību un ieguldījis papildus darbu, atšķirībā no baltvīnu ražošanas. Provansas vīndaru konsorcija vadītājs reiz atzinis, ka „Mēs esam pievērsušies tam nopietni, bet ne jau 100 % nopietni – Rosé radīšana pati par sevi ir jautra un mazliet nenopietna. Lūk, Bordo jau sen to ir paņēmis pārāk nopietni, un nu tas ir kļuvis arī pārāk vienmuļi. Mēs tādi nebūsim NEKAD!”.
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.
Alkohola dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.