Ārā spīd saule, putni sāk čivināt, gaisā virmo pavasaris – laiks grilam! Šis ir burvīgs laiks: nav ilgi jāstāv pie plīts, gatavojot ēdienu, bet var ātri un vienkārši izcept uz grila gaļu, zivis vai jūras veltes, pagatavot piedevās dārzeņus, un vakariņas vai brīvdienu pusdienas ir gatavas. Vai nav superīgi? Taču vai grilētus ēdienus drīkst ēst arī bērni, un ko mazajiem ēdājiem labāk piedāvāt?
Uztura speciālisti, dietologi un gastroenterologi nerekomendē iekļaut ikdienas uzturā grilētus ēdienus bērniem līdz 7 gadu vecumam, jo bērnu uzturam jābūt saudzīgi pagatavotam, bez asām garšvielām un mērcēm. Lielākoties šī rekomendācija attiecas uz grilētu gaļu, piemēram, šašliku, jo cepts, trekns ēdiens noslogo bērna (un arī pieaugušā) gremošanas trakta, aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera darbību. Ņemot vērā, ka bērna gremošanas trakts vēl nav līdz galam nobriedis, grilēta ēdiena iekļaušana uzturā var radīt diskomfortu un vēdera sāpes. Lai no tā izvairītos, ieteicams izvēlēties pēc iespējas liesāku gaļu vai zivi, atturēties no asām mērcēm un marinādēm, nepiededzināt gaļu, bet, ja kaut kas tomēr ir piededzis, nogriezt šo gabaliņu un bērnam to nedot. Tas noteikti būtu jāievēro ne tikai ģimenes jaunākajiem bērniem, bet arī pusaudžiem un vecākiem – oglīti ēst nevajag, jo tieši iedegumā sakrājas visas neveselīgās vielas, kuru dēļ grilētu ēdienu neiesaka lietot uzturā pārāk bieži.
Kādi riski rodas, ēdot grilētu gaļu?
Pirmkārt, ēdot uz liesmas ceptu gaļu, pastāv risks, ka gaļa vai nu netiks kārtīgi izcepta un rezultātā ir iespējams augsts bakterioloģiskā piesārņojuma un saindēšanas risks, vai nu gaļa tiks pārmērīgi sacepta un piedegs. Tādējādi gaļā būs augsta heterociklisko amīnu (HCA) un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAHs) koncentrācija. Pētījumi liecina, ka šīm vielām piemīt kancerogēna iedarbība. HCA veidojas tad, kad aminoskābes, cukuri un kreatīns reaģē augstas temperatūras ietekmē. Savukārt PAHs rodas, taukiem un gaļas sulai nonākot uz oglēm un parādoties liesmai, kas satur PAHs. Ceļoties augšup, PAHs daļiņas “pielīp” gaļas virsmai. Šī pati ķīmiskā viela rodas, kūpinot gaļu, un ir atrodama piedegušos produktos, cigarešu dūmos un automašīnu izplūdes gāzu sastāvā. Kaitīgo vielu sintēze un koncentrācija ir atkarīga no gaļas veida, cepšanas metodes un nogatavināšanas pakāpes. Ja cepšanas temperatūra pārsniedz 300 grādu pēc Celsija, kaitīgo vielu koncentrācija būs augstāka. Vislielākā tā būs labi izceptā vistas un liellopa gaļā.
Nedz PAHs , nedz HCA nerodas, cepot uz grila dārzeņus, pākšaugus un saknes, tāpēc viennozīmīgi ir vērts biežāk iekļaut uzturā grilētus dārzeņus. Iesaku piedāvāt bērniem nogaršot grilētu papriku vai kukurūzu! Arī tie bērni, kuri ar dārzeņiem ir uz “jūs”, var iedvesmoties no jaukās atmosfēras un smaržas un labprāt pagaršos jaunus produktus.
Cep uz uguns ne tikai gaļu, bet arī zivi, jūras veltes un dārzeņus! Piemēram, sacep Atlantijas paliju folijā ar Vidusjūras garšvielām, papriku, kabaci un kukurūzu. Garšīgi, daudz olbaltumvielu, šķiedrvielu un mikroelementu, kā arī ārā pie dabas pavadīts laiks!
Ja vēlies pavasara-vasaras sezonā ikdienas uzturā biežāk iekļaut grilētus ēdienus, tomēr nenodarīt kaitējumu veselībai, ieteiktu atcerēties:
- izvēlies liesu gaļu – vistas, tītara, cūkgaļas, liellopu un teļa fileju, lai mazinātu kaitīgo vielu rašanos;
- cep folijā zivi vai dārzeņus;
- noteikti pārliecinies, ka gaļa vai zivis ir termiski apstrādāti un izcepušies;
- pievērs uzmanību gaļas gabaliņu lielumam uz mazāko bērnu šķīvjiem – smalki sagriez gaļu, lai nepieļautu aizrīšanos;
- neizmanto marinādei taukvielas – eļļas vai majonēzi;
- neizmanto marinādē pārāk asas un sāļas garšvielas;
- pie ceptiem gaļas vai zivs ēdieniem piedāvā arī svaigus vai grilētus dārzeņus;
- piedzer siltu ūdeni vai nesaldinātu tēju!