Diabēts ir vielmaiņas slimība, kura bieži piemeklē cilvēkus. Arī mūsu dzīvnieki var būt cukura diabētiķi, un sevišķi aktuāla šī saslimšana ir kaķiem, tādēļ ļoti svarīgi ir prast atpazīt pazīmes, kas tai raksturīgas.
Pirmkārt, diabēts nenozīmē, ka kaķa dzīve ar to beidzas. Daudzi kaķi, kam diagnosticēts cukura diabēts, dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un ikdienā jūtas labi, ja slimība atklāta laikus un tiek ievēroti ārstēšanas nosacījumi. Līdzīgi kā cilvēkiem, arī kaķiem izšķir vairākus diabēta tipus. Kaķi visbiežāk slimo ar otrā tipa diabētu, kas nozīmē, ka aizkuņģa dziedzeris neražo insulīnu vai ražo to nepietiekami.
Kā atpazīt diabētu?
Tipiskas pazīmes: pastiprināta ūdens uzņemšana, izteikta apetīte, kaķis vairāk urinē. Šīs pazīmes izskaidro to, ka asinīs ir augsts glikozes līmenis, kā mēdz teikt – augsts cukurs, bet nav insulīna, ko dēvēju par “rociņu”, kas glikozi ievelk šūnās, lai nodrošinātu tās ar enerģiju. Šī iemesla dēļ dzīvnieks jūtas badā, lai arī daudz ēd, bet enerģija netiek šūnās. Augstā glikozes līmeņa dēļ pastāvīgi gribas dzert. Ja šādas pazīmes tiek novērotas, noteikti jāvēršas pie veterinārārsta. Saimnieks mājas apstākļos var savākt un nodot urīna analīzes, kas ir ļoti vienkāršs, lēts un nesāpīgs tests, bet pasaka ļoti daudz, un diabēta gadījumā urīnā glikoze būs paaugstināta. Tā būs skaidra pazīme, ka nepieciešami tālāki izmeklējumi. Reizēm kaķi mēdz nokārtoties vietās, kur to nedara ikdienā, un urīnam var būt izteiktāka smaka. Urinēšanu ārpus kastītes nekad nedrīkst ignorēt, un ne vienmēr tā saistīta ar primāru urīnpūšļa problēmu. Dzīvnieks šādā veidā it kā parāda – man kaut kas nav labi.
Saimniekiem reizēm šķiet, ka nekas briesmīgs nav noticis, lai jau ēd un dzer, bet šāds stāvoklis nav savienojams ar dzīves kvalitāti. Dzīvnieks pastāvīgi jūtas slikti, kā arī ilgtermiņā ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, cietīs citas orgānu struktūras. Visbiežāk tiek ietekmēti urīnceļi – cieš nieres, un iekaist urīnpūslis. Kādu brīdi tā var dzīvot. Visbiežāk tā mēdz gadīties apaļīgiem un omulīgiem kaķiem ar milzu apetīti, tomēr, šādam stāvoklim ieilgstot, organisms kādā brīdī vairs nespēj to kompensēt. Sāk zust muskuļu masa un tauku apjoms, lai organisms saņemtu kaut kādu enerģiju, tad seko apetītes zudums, vemšana, grīļošanās, kas ir ketoacidozes pazīmes, kad organisms jau ir “saindējies”.
Diagnoze un ārstēšana
Taisnības labad jāatzīst, ka kaķis-diabētiķis nozīmē lielāku uzmanības pievēršanu un darbošanos ar kaķi visa mūža garumā, kā arī diētas maiņu. Līdzīgi kā cilvēkiem, arī kaķiem tiek veiktas insulīna injekcijas. Injekciju parasti veic ar 12 stundu starplaiku, kas nozīmē, ka saimniekam vienmēr būs jāpārdomā savi plāni un iespējas regulāri nodrošināt šī medikamenta ievadi. Iesākums mēdz būt grūts, jo ne visiem ir viegli iedurt savam dzīvniekam, bet jāapzinās, ka šī darbība vārda tiešā nozīmē glābj kaķa dzīvību. Adatiņa insulīna špricēm ir ļoti maza, un šī medikamenta ievade – salīdzinoši nesāpīga. Daudz grūtāk ir paša spēkiem veikt glikozes mērījumu, ko parasti dara no auss, bet lielākā daļa saimnieku to apgūst ātri. Klīnikas personāls vienmēr apmāca saimniekus gan pareizā mērījuma, gan injekcijas veikšanā.
Viens no biezākajiem diabēta rašanās cēloņiem ir aptaukošanās, tādēļ ir svarīgi ikdienā un visa kaķa mūža garumā sekot līdzi dzīvnieka svaram. Kad uzsākta diabēta ārstēšana ar insulīnu, tiek nozīmēta arī speciāla diēta. Ēdienreizes tiek nozīmētas divas reizes dienā, laikā, kad dzīvnieks saņem insulīna injekciju. Galvenais, lai barība saturētu daudz olbaltumvielu, maz ogļhidrātu un būtu vienveidīga, vajadzētu izvairīties no straujas barības maiņas. Vēl viens būtisks faktors diabēta attīstībā ir atsevišķu medikamentu lietošana. Tā sauktais jatrogēnais diabēts tiek novērots dzīvniekiem, kas ilgstoši lieto kortikosteroīdus kādas citas slimības ārstēšanai, piemēram, astmas, ādas problēmu vai imūnmediētu saslimšanu kontrolei, tādēļ šiem dzīvniekiem ir īpaši svarīgi kontrolēt glikozes līmeni ikdienā. Kaķi ir unikāli ar to, ka diabētam var novērot remisiju – kādā brīdī organisms atceras, kā ražot insulīnu, un injekcijas vairs nav nepieciešamas, kaut arī ne vienmēr remisija būs ilgstoša.
Izaicinājumi un dzīves grafika pārplānošana
Problēmas, ar ko visbiežāk saskaras kaķu saimnieki, ir dzīvesveida pielāgošana kaķa vajadzībām, lai ik pēc 12 stundām iedotu vajadzīgo injekciju. Tomēr tas ir izdarāms un nav nekas gaužām grūts. Problemātiskāk ir svētku un atvaļinājumu laikā, kad mainās saimnieku ikdienas rutīna, bet nemainās kaķa vajadzības pēc medikamenta. Izaicinoša mēdz būt arī pati injekcijas veikšana – kaķim injicējamais daudzums tiek piemērots individuāli, bet ir ļoti neliels, līdz ar to ir viegli nejauši izdurt cauri ādai un pilienu medikamenta aizšaut garām. Situācijā, kad medikaments nav ievadīts vai saimniekam šķiet, ka nav, mēdz tikt ievadīta otra deva, kas savukārt var novest pie bīstami zema glikozes līmeņa asinīs jeb hipoglikēmijas, tādēļ jāatceras, ka cukura diabēta ārstēšana ir atbildīgs uzdevums, kas prasa precizitāti.
Nav nekā labāka par profilaksi, tādēļ iesaku ikdienā rūpēties par optimālu kaķa svara uzturēšanu ar sabalansētu diētu un gana daudz aktivitātēm, kā arī regulāri doties profilaktiskās vizītēs pie sava mīluļa ārsta un pievērst uzmanību jebkurām netipiskām izmaiņām uzvedībā.
Attēla avots: unsplash.com