Kaķis kož saimniekam – dominēšana vai rotaļa?

Ainārs Rutkēvičs jau daudzus gadus ir radio SWH ziņu balss. Ko tas nozīmē? Vienlaikus būt gan cīrulim, gan pūcei…

Lai gan daudziem agrā celšanās ir ļaunākais murgs, Aināram rīti nesagādā problēmas – cīruļa lomā jāiejūtas vien trīs reizes nedēļā, turklāt pēc rīta maiņas vēl priekšā vesela diena!

Starp citu, kāds ir pats efektīvākais veids, kā no rīta pamosties? Ar kaķa ķepu sejā – vēlams bez izlaistiem nagiem. Tā kādu laiku Aināru modināja četrus mēnešus vecais kaķēns Maksis – bet kaķēnam augot, auga arī nagi un zobi, tādēļ guļamistabā Maksi vairs nelaiž.

“Viņš tepat guļ, savā nodabā kaut ko darās, bet no rīta gan tad, ja dzird, ka kāds sakustās, tad viss - sāk ņaudēt, pīkstēt, un tad viņu vajag ielaist iekšā,” stāsta Ainārs Rutkēvičs.

Maksis vienmēr bijis aktīvs mīlulis, taču jau sākumā pastiprināti koda pirkstos. Iespējams, puika par agru noņemts no mātes, tāpēc zīda visu, kam tika klāt.

“Nekad viņam enerģija neizsīkst, viņš var trīs stundas nēsāties nonstopā. Pēc tam, kad nokrīt, tad gan viss,” atklāj Ainārs, “tajos brīžos, kad atlaidies dīvānā un tad viņš atnāk, uzguļas uz krūtīm un tad murrā, tas vienmēr ir patīkami. Tās reizes, protams, atsver visas tās drausmīgās košanas.”

Tagad Makša rotaļāšanās pārtapusi par košanu rokās, kāpšanu uz galda un ēdiena zagšanu. Bet kaķis taču nav suns – dresēt nevar, tādēļ pagaidām Aināram nav izdevies atturēt kaķi no blēņām…

Gribas saprast, kāpēc viņš tik nemotivēti kož, kas tā ir viņam par rakstura īpašību, vai ko viņš grib pateikt ar to?

Kas par situāciju sakāms kaķu ekspertei?

Kamēr kaķēns ir mazs, spēlēšanās ar cilvēku rokām šķiet amizanta un smieklīga. Bet, kaķim augot, tas vairs nav uzjautrinoši, bet sāpīgi…

“Problēma patiesībā sāk palikt par nopietnu problēmu, kad kaķis pieaug. Kad viņam izaug kārtīgi zobi, kārtīgi nagi, kārtīgi ilkņu un kad visas šīs nevainīgās rotaļas īstenībā jau var saukt par tādiem viegliem miesas bojājumiem,” stāsta kaķu eksperte, finoloģe Aija Nuķe.

Kaķēna agresīvajai uzvedībai mēdz būt dažādi cēloņi. Pirmkārt, neadekvātu rīcību rada veselības problēmas – ja kaķim kaut kas sāp, viņš var iekost. Otrkārt, bailes, kas raksturīgas nesocializētiem vai traumētiem kaķiem. Treškārt, svešas smakas, kas mīluli iedzen stresā.. Savukārt Makša gadījumā pie vainas ir gluži kas cits…

“Šeit nu pamatā tā ir audzināšanas vaina, jo kaķi, tāpat kā cilvēki, ir ļoti dažādi - temperaments, raksturs un manieres un uzvedība. Nu šis ir tāds pilnīgi normāls hiperaktīva bērnu gadījums,” saimnieku mierina Aija.

Tie, kas domā, ka neatkarīgos murrātājus nevar audzināt, kļūdās. Kaķis, tāpat kā suns, vadās pēc dažādiem refleksiem un likumsakarībām – vienkāršoti sakot, pēc patīk-nepatīk principa.

Pirmais, nekādā gadījumā viņam nedrīkst ļaut spēlēties ar cilvēku rokām, nekādā gadījumā. Tas, ka jūs to neļausiet, ir viens, bet nekādā gadījumā to nedrīkst arī ģimenes locekļi, ne draugi, kas nāk ciemos, neviens. Pilnīgi ir jānovelk strīpa, ka kaķis rokās vairāk nekož.

Kā to panākt?

“Pamatā tas ir tomēr strādāt uz šiem “nepatīk” refleksiem. Dzīvniekam mēs pāri nedarām, protams, roku nepaceļam nekādā gadījumā. Kliegt uz viņu, bārties arī pilnīgi bezcerīgi, tas nepalīdzēs, tieši otrādi - vēl vairāk provocēs,” atklāj Aija.

Ja tomēr kaķis iekož rokā, to noteikti nedrīkst raut nost – kaķim ieslēdzas mednieka instinkts gluži kā savvaļā, kad medījums mūk prom un nākas tam dzīties pakaļ. Roku jāmēģina atslābināt – tas izjauc kaķa instinktīvo domāšanu un dzīvnieku uz brīdi apstulbina.

Savukārt nepatikas refleksu var attīstīt ļoti vienkārši – ar troksni vai ūdeni.

Viena no lietām ir ļoti primitīva burciņa ar monētām, un šajā gadījumā tas tiešām strādāja, jo kaķis man ieķērās rokās, un ar šo grabulīti viņš man to roku palaida.

Protams, var arī ar to ūdens uzsmidzināšanu, var paņemt aiz skaustiņa viņu, nu ne visai patīk, bet nu mēs mēģinājām, šajā gadījumā tas īsti nestrādāja.

Tāpat jāmēģina novērst uzmanību uz mantiņām brīdī, kad kaķis sāk spēlēties ar roku. Īpaši tam noder kociņu tipa rotaļlietas ar galā piesietu bumbiņu.

“Tad, kad jūs viņu esat nomierinājuši, viņš to nedara, jūs viņam iedodat alternatīvu - to rotaļlietu, viņš ar rotaļlietu sāk spēlēties un tad kādu kārumiņu viņam var iedot. Jo nu dzīvnieks, viņš vairāk uz šiem refleksiem strādā, to valodu viņš labi saprot,” skaidro eksperte.

Hmm.. bet, ja nu Maksis sāk baidīties no briesmīgās burciņas tik ļoti, ka pie Aināra vispār vairs nenāks?

“Ir taču jums tādi momenti, kad viņš nāk un guļ klēpī mierīgs un nekož? Jā, un nu tādā brīdī jūs viņu mīļojat un čubināt un viss, jums šī burciņa, šīs nepatīkamās emocijas viņam izraisāt brīdī, kad viņš jums lec kājās, rokās kož un skrāpē. Kad viņš nāk mīļoties, tad viņš ir vismīļākais kaķis, mīļākais bērns pasaulē, viņš to jutīs. Nu nav jau viņi muļķi, viņš jau to sapratīs ātri vien,” stāsta Aija.

Ja arī jūsu mīlulim ir kāda uzvedības problēma, rakstiet mums uz info@kepauzsirds.lv un risināsim to kopā ar labākajiem ekspertiem Latvijā!