Lai pārtika nekļūtu par atkritumiem! 5 ieteikumi

Tiek lēsts, ka apmēram 30–40% no visa ēdiena pasaulē tiek izmesti atkritumu kastē. [1] Daudzi ēdieni pūstot un bojājoties izdala metānu, kas ir smaga un eksplozīva siltumnīcas efekta gāze, tādējādi piesārņojot ne tikai izgāztuves apkaimi, bet vidi kopumā. [2]

“Pasaules klimatiskajam stāvoklim pasliktinoties, ir svarīgi, ka katrs no mums ievēro principus, kas palīdzēs samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos. Šīs lietas ir vienkārši ievērojamas, taču nozīmē tik daudz!” uzskata “Rimi Bērniem” eksperts Klāvs Smildziņš.

Kā samazināt ēdiena atkritumus?

1. Izvairieties pirkt pārāk daudz pārtikas

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izvairīties no pārtikas izšķērdēšanas kā patērētājam, ir pirkt mazāk. Pilns ledusskapis var izskatīties pievilcīgs, taču tas var novest pie pārtikas izšķiešanas gadījumā, ja mājsaimniecība nevar apēst visu pārtiku. Ir vērts atcerēties vienmēr uztaisīt preču sarakstu un turēties pie tā – tas palīdzēs ne tikai uzlabot pasauli, bet arī ietaupīs naudu.

2. Pirms ēdiena izmešanas padomājiet divreiz

Lai arī pelējums ir nepārprotama zīme, ka ēdiens ir bojāts, nav nepieciešams izmest pārtikas produktus, kas ir pabojājušies tikai nedaudz. Piemēram, daudzi zaļumi un dārzeņi var kļūt mīkstāki vai apkalst, taču tos joprojām var izmantot zupu vai veselības kokteiļu, kā arī ceptu ēdienu pagatavošanai.

3. Izveidojiet nedēļas ēdienkarti

Stingra ēdienkartes plānošana var palīdzēt samazināt atkritumu daudzumu. Šobrīd, kad ir plaši pieejami dažādi tiešsaistes rīki un pavārgrāmatas, ar to palīdzību varat izveidot precīzu iepirkumu sarakstu. Protams, pie šādas plānošanas ir jāpierod, un tam var paiet vairākas nedēļas, taču, kad šis ieradums nostiprinās, gan iepirkšanās, gan ēdienu gatavošana kļūst vieglāka, bet izmetamās pārtikas apjoms samazinās.

4. Izprotiet derīguma termiņus

Daudzi ražotāji uz pārtikas produktiem izvieto dažādas etiķetes, piemēram, “ieteicams līdz” vai “izlietot līdz”. Šie datumi palīdz veikaliem zināt, kad izņemt šos produktus no tirdzniecības, taču tie var mulsināt patērētājus. Daudzi cilvēki uzskata, ka šie datumi ir derīguma termiņš, un izmet vēl ēdamu pārtiku. Piemēram, visticamāk, ka makaroniem vai konservētiem tomātiem nekas slikts vienu dienu pēc derīguma termiņa nebūs noticis, taču ir preču grupas, kurām termiņi jāievēro ļoti strikti, piemēram, gaļas, piena, olu produktiem. Pārtikas produktu etiķetes var sniegt vispārēju priekšstatu par to, cik svaigs ir produkts. Vienkāršākais veids, kā atpazīt sliktu pārtiku, ir uzticēties sajūtām – smaržai, garšai, izskatam. Tomēr, ja rodas šaubas, vislabāk to izmest.

5. Ieteikumi ēšanai restorānā

Arī ēdot ārpus mājām, mēs varam izvairīties no pārtikas izšķērdēšanas. Piemēram, palūdziet no maltītes izņemt sastāvdaļas, kuras jums negaršo. Ja zināt, ka parasti nevarat apēst visu porciju, palūdziet, lai pasniedz mazāku – mazākas porcijas palīdz ne tikai samazināt atkritumus, bet arī novērst pārēšanos. Ja tomēr porcijas ir tik lielas, ka nevarat apēst, palūdziet iesaiņot ēdienu līdzi ņemšanai – arī Latvijā restorāni to praktizē. Tā jūs izglābsiet ēdienu no nonākšanas atkritumos, bet, atgriežoties mājās, jums būs piedeva ēdienreizei.

Izmantotie avoti:

1. https://www.zalabriviba.lv/jaunumi/partikas-atkritumu-globalas-ekonomiskas-vides-un-socialas-ietekmes/

2. http://www.videsvestis.lv/dabigie-atkritumi-jakomposte/