Gatavojamies mācībām. Lai skola nav bubulis, bet prieks!

Tas nu ir skaidrs – jaunais mācību gads sāksies izglītības iestādēs jeb klātienē. Kamēr daļa skolēnu pauž prieku par iespēju atkal satikt skolas biedrus un skolotājus, citi jūtas vīlušies, jo “mācīties mājās ir vieglāk, nav tik agri jāceļas”. Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte norāda – jā, daļa skolēnu var būt apjukuši šogad, taču vēl ir laiks, lai sagatavotos veiksmīgām skolas gaitām.
 

Zinību diena ir svētki

Aizvadītā mācību gada laikā, kas lielākoties notika attālinātā režīmā, vien nelielai daļai skolēnu izdevās saglabāt tā saukto normālo dienas režīmu – celšanās ar modinātāju, brokastošana, sagatavošanās stundām, mācības u. tml. Nav noslēpums, ka nereti skolēns it kā bija pieslēdzies stundai, taču patiesībā turpat blakus datoram turpināja gulēt vai arī stundu laikā ēda, kaut ko zīmēja vai pat spēlēja spēlītes telefonā. Sociālie tīkli atklāja ne vienu vien bērnu “asprātību” par tēmu “kā es mācos attālināti”.

Atgriezties skolas solā un atkal pielāgoties noteiktam dienas režīmam jau tāpat ir grūti pēc garā vasaras brīvlaika, taču, kā saka psiholoģe, šogad lielai daļai bērnu tas ir vēl smagāk. Un īpaši, ja aizvadītajā mācību gadā bijušas kādas problēmas ar apgūstamo vielu vai ko citu, kas vēl vairāk var apgrūtināt atgriešanos pie klātienes mācībām.

Iveta Aunīte iesaka izmantot atlikušās augusta dienas līdz skolas sākumam, lai palīdzētu savam bērnam sagatavoties skolai un Zinību dienā jau justies drošam, pārliecinātam, arī priecīgam, jo “tie ir svētki un skola nav kaut kāds bubulis, no kura jābaidās vai kura dēļ bērnam vajadzētu ļoti raizēties”.

Kā palīdzēt savam skolēnam?

Pirmklasniekam jāsniedz atbildes uz visiem viņu interesējošiem jautājumiem, taču pagaidām topošo skolēnu noteikti nevajag biedēt ar stāstiem par iespējamām attālinātajām mācībām. Ja tiešām tādas būs arī šajā mācību gadā, tas taps zināms laikus, līdz ar to savu pirmklasnieku varēs paspēt sagatavot šādam mācīšanās variantam. “Mazajam skolēnam jau tāpat viss būs jauns un satraukuma pilns,” norāda Iveta Aunīte. Citādi ir tad, ja mājās ir vecāks brālis vai māsa un topošais pirmklasnieks ir piedzīvojis viņu attālinātās mācības. “Tad bērnam var rasties kādi jautājumi par to, un tad gan ir jāsniedz atbildes, lai mazajam skolēnam viss ir skaidrs,” uzsver speciāliste.

Pirmklasniekam jāsniedz atbildes uz visiem viņu interesējošiem jautājumiem, taču pagaidām topošo skolēnu noteikti nevajag biedēt ar stāstiem par iespējamām attālinātajām mācībām.

Ja attālinātās mācības sagādājušas grūtības, tad jau tagad skolēnam jāpastāsta, kā tiks risinātas iepriekš piedzīvotās problēmas, ja atkārtosies tiešsaistes mācību process. Piemēram, ja bērnam bijušas grūtības apgūt kādu mācību priekšmetu, var apsvērt iespēju ņemt palīgā privātskolotāju un jau tagad darīt to zināmu skolēnam, lai viņam nav jāraizējas par šo. Vai tiem, kam ir vēl kāds brālis vai māsa skolas vecumā, ar kuriem vajadzēja dalīt datoru, var apsolīt (un arī pēc tam izpildīt!) iegādāties pašam savu datoru, ja tomēr būs jāmācās attālināti. Iveta Aunīte teic: “Katra ģimene zina, kas tieši viņu bērnam bijis grūtākais. Varbūt kādam traucēja mācīties savas telpas neesamība, tad var teikt, ka attālināto mācību gadījumā mēs atbrīvosim noliktavas istabu un to iekārtosim tev mācībām. Svarīgi ir pastāstīt bērnam, ka tiks izdarīts viss, lai piedzīvotās grūtības neatkārtotos.”

Iegādājoties skolai vajadzīgās lietas, nedrīkst vaimanāt par cenām. Kā saka psiholoģe, bērnus sarūgtina vecāku runas par to, cik dārgas ir klades vai skolas soma.

“Bērns nav vainīgs pie tā, ka viņam jānopērk skolas lietas un ka tās maksā tik, cik maksā. Vaimanāšana nav labs starts skolai,” uzsver Iveta Aunīte, piebilstot, ka, piemēram, teikums – aizmirsti par ceļojumiem vai gardumiem, vai jebko citu, jo mums tev jānopērk skolas lietas! – ir nepieļaujams: “Tā nevajag teikt, lai bērns neizjustu, ka viņa dēļ citi ģimenes locekļi cieš un skolas sākums nozīmē lielu mīnusa zīmi ģimenes kopējā budžetā. Atgriešanās skolā taču ir svētki!”

Tāpat tēriņus skolai nevajag saistīt ar bērna sekmēm, piemēram, sakot – redz, cik mēs iztērējām par grāmatām un burtnīcām, tagad tev jāmācās uz desmitniekiem! “Skolas lietu iegāde nav saistāma ne ar bērna sekmēm, ne uzvedību, ne ko citu, jo tās ir pamata lietas, kuras vecākiem vienkārši ir jānodrošina,” uzsver Iveta Aunīte.

Iepērcieties kopā!

Skolas lietu iegāde ir kā starta pogas nospiešana smadzenēs – tā palīdz iegūt skaidrāku izpratni, sajūtu, ka tik tiešām tūlīt, tūlīt sāksies jaunais mācību gads. Iveta Aunīte iesaka uz veikalu doties kopā ar savu skolēnu. Īpaši, ja tas ir pirmklasnieks. Ļaujot bērnam izvēlēties pildspalvu vai burtnīcu, vai jebko citu, tas radīs viņā īpašu prieku par gaidāmajām mācībām, jo bērns gribēs likt lietā iegādātās lietas.

Un īpaši svarīgi ir nopirkt “pareizās” klades ar “pareizo” attēlu u. tml. Tieši pusaudžiem. “Var pat sarunāt tā, ka lielais skolēns vispirms aiziet uz veikalu viens un izpēta, ko tieši viņš gribētu. Varbūt pat safotografē vēlamās lietas, un tikai tad jau dodaties kopā tās pirkt,” pauž psiholoģe un piebilst – ja skolas lietu iegādei ir paredzēts konkrēts budžets, kura robežas nedrīkst pārkāpt, tad par to ir jāinformē arī bērns, ka “viņam jāiekļaujas noteiktā summā. Jā, iespējams kāds viņa draugs no pārticīgākas vai viena bērna ģimenes varēs atļauties dārgāku un labāku skolas somu vai ko citu, taču ir absolūti normāli informēt bērnu par jūsu ģimenes budžeta iespējām.”

Ja pusaudzis, neticis pie kārotās, dārgākās lietas, uzmet lūpu un atsakās rast alternatīvu vēlamajai lietai, tad, kā norāda psiholoģe, vecākiem ir visas tiesības pašiem nopirkt vajadzīgās pamata lietas bez bērna iesaistes. Protams, informējot viņu par to, ka tas tiks darīts. “Jo mums ir jānodrošina ar pamatlietām, bet tām nav jābūt no dārgākā plaukta,” uzsver speciāliste.

Kas vēl jāpaveic pirms skolas?

  • Ja bērns mācās arī mūzikas skolā vai kādās ārpus skolas nodarbībās apgūst kādu mūzikas instrumentu un tagad labu laiku nav to darījis, tad var atsākt pamazām spēlēt, piemēram, klavieres.
  • Vēlams pirms mācību gada sākuma izrunāt ar bērnu, kādas aktivitātes viņš vēlēsies pēc skolas – turpināt iesāktās vai uzsākt ko pilnīgi citu, vai varbūt papildināt jau esošās? “Ir svarīgi parūpēties, lai bērnam ir kādas ārpus skolas nodarbības. Ierobežojumu laikā, kad viss tika atcelts, viens no lielākajiem triecieniem bērniem bija tieši liegums doties uz pulciņiem u. tml.,” norāda Iveta Aunīte.
  • Pēdējā nedēļā pirms skolas vēlams dienas režīmu jau ievirzīt vajadzīgajā gultnē, jo vasaras periodā daudziem tas ir būtiski mainījies. “Īpaši pusaudžiem, kuri vēlu iet gulēt un vēlu ceļas. Lai būtu vieglāk, jāsāk laikus iet gulēt agrāk un attiecīgi arī likt modinātāju no rīta tajā laikā, kad būs jāceļas uz skolu,” saka psiholoģe.
  • Vajadzētu atkārtot arī uzvedības un cieņas pamatnoteikumus, kā arī pārrunāt mācīšanās kultūru jeb to, ka jāmācās regulāri, nevis tikai uz kontroldarba dienu.

Vai likt bērnam atkārtot mācību vielu?

“Noteikti nē,” uzsver Iveta Aunīte, “ne lasīšanu, ne rakstīšanu, ne rēķināšanu pirms skolas nevajag atkārtot. Ne velti pieaugušajiem ir atvaļinājumi un bērniem skolas brīvlaiks. Ja tas mūsu izglītības sistēmā ir paredzēts no 1. jūnija līdz pat 1. septembrim, tad ļausim bērnam izbaudīt šo brīvlaiku tā, kā pienākas. Nevienam uzreiz 2. septembrī neliek rakstīt kontroldarbus, un parasti sākumā notiek mācību vielas atkārtošana skolā.”

Izglītība

20. Augusts, 2021


Lasi vairāk