Kāds ir tavas ģimenes ekoloģiskās pēdas nospiedums?

“Visticamāk, esi dzirdējis terminu “ekoloģiskās pēdas nospiedums”. Bet vai to ir dzirdējuši arī tavas ģimenes bērni? Šis ir temats, ko ģimenē vajadzētu pārspriest,” iesaka “Rimi Bērniem” jauniešu lietu eksperts Klāvs Smildziņš.

“Pagaidām zeme ir vienīgās mūsu mājas, tāpēc mums jādara pēc iespējas vairāk, lai to neizpostītu,” uzsver Klāvs Smildziņš, aicinot ģimenes iedziļināties dažādos jautājumos, kas saistīti ar vides ilgtspēju.

Kas ir ekoloģiskās pēdas nospiedums
“Temats par ekoloģiskās pēdas nospiedumu izklausās visai sarežģīti, bet, vienkāršoti sakot, tas ir aprēķins, kā tavs dzīvesveids ietekmē vidi. Sarežģītāk sakot – cik lielu daļu no planētas bioloģiskajām spējām prasa konkrēta cilvēka darbība,” teic “Rimi Bērniem” eksperts. Tā dēvētā ekoloģiskā pēda tiek aprēķināta, lai apskatītu balansu starp patērētiem un pieejamiem resursiem, jo dabai piemīt vides ietilpība, kas šobrīd tiek pārtērēta. Ekoloģisko pēdu aprēķina, lai apskatītu, kā notiek dabas resursu pārdale atsevišķās valstīs, kontinentos un visā pasaulē kopumā, un tas ir nepieciešams, lai varētu kontrolēt ekoloģiskās krīzes iespējamību. Ekoloģisko pēdu izsaka hektāros – cik hektāru zemes un ūdens platības nepieciešams, lai saražotu kāda cilvēka (var rēķināt arī, piemēram, tautas) aktivitātēs patērēto produkciju un absorbētu šo produktu dzīves ciklā radīto piesārņojumu.

Ekoloģisko pēdu izsaka hektāros – cik hektāru zemes un ūdens platības nepieciešams, lai saražotu kāda cilvēka (var rēķināt arī, piemēram, tautas) aktivitātēs patērēto produkciju un absorbētu šo produktu dzīves ciklā radīto piesārņojumu.

Kas ģimenei ir jāzina par CO2
“Viens cilvēks nedrīkstētu radīt vairāk nekā 3 tonnas CO2 gadā. Un būtu lietderīgi ģimenes lokā pavērtēt, cik videi draudzīgi (vai nedraudzīgi) jūs dzīvojat,” teic Klāvs Smildziņš, atklājot, ka arī viņa ģimenē vides ilgtspējas jautājums laiku pa laikam ir dienas kārtībā.
Galvenā siltumnīcas efektu izraisošā gāze ir oglekļa dioksīds (CO2), kas rodas, dedzinot oglekli saturošu kurināmo (ogles, naftu, dabasgāzi) un izvirstot vulkāniem. Cilvēku radītā CO2 apjoms pārsniedz Zemes absorbcijas spējas, izraisot siltumnīcas efektu un veicinot klimata pārmaiņas. Ir būtiski samazināt mūsu pašu darbības rezultātā radīto CO2, taču lielais jautājums ir – kādā veidā?
Savu ekoloģisko pēdas nospiedumu jeb to, kā tavs dzīvesveids ietekmē klimatu, vari izrēķināt šeit:

Ekoloģiskās pēdas samazināšanas iespējas
Pēc 2017. gada datiem, Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. “Pasaules Dabas fonda sniegtā informācija liecina: ja visu bioproduktīvo teritoriju sadalītu uz pasaules iedzīvotāju skaitu, katram planētas iedzīvotājam visu viņa vajadzību apmierināšanai būtu atvēlēti 1,7 hektāri zemes. Taču Latvijā dzīvojam tā, it kā mums katram būtu vismaz 6,1 hektārs. Mēs katrs varam sākt jau šodien, lai savu pēdas nospiedumu samazinātu, un tas nemaz nav tik sarežģīti, kā varbūt sākotnēji šķiet,” stāsta Klāvs Smildziņš.

Pēc 2017. gada datiem, Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Daži padomi, ar ko sākt, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu:

• Samazināt vienreizlietojamo plastmasas preču izmantošanu.
• Uzturā samazināt gaļas produktu iekļaušanu.
• Samazināt atkritumu daudzumu, tostarp pārtikas atkritumus.
• Atkritumus šķirot, nodot pārstrādei, piemēram, šobrīd arvien ērtāk ir pieejami apģērbu konteineri (arī lielākajos “Rimi” veikalos visā Latvijā!).
• Biežāk pārvietoties kājām un ar velosipēdu, retāk – ar automašīnu.
• Samazināt nedzeramā ūdens lietošanu.
• Biežāk izvēlēties Latvijā ražotu apģērbu, pārtiku un citas preces.
• Labāk izvēlēties kvalitatīvu apģērbu un retāk nekā nekvalitatīvu un biežāk.

Klāva apņemšanās
“Arī es izrēķināju savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu un... tas ir sliktāks, nekā sākotnēji domāju. Jo, piemēram, es pārsvarā pārvietojos kājām vai ar velosipēdu un mūsu ģimene ir nopietni samazinājusi vienreizlietojamo plastmasas preču patēriņu,” stāsta Klāvs Smildziņš. “Mani rādītāji ir šādi: ja pilnībā visi uz planētas dzīvotu tā, kā es, tad mums katram vajadzētu 3,6 hektārus zemes, lai mums pietiktu visi resursi. Optimāls rādītājs būtu 1,7 hektāri, taču vidējais Latvijas – 6,1 hektārs. Tātad mans nospiedums ir labāks nekā vidēji Latvijas iedzīvotājam, taču divreiz sliktāks, nekā tam vajadzētu būt,” rēķina Klāvs. Viņam ir arī idejas, kā rīkoties, lai savu rādītāju uzlabotu jau tūlīt: “Apņemos sekot līdzi, lai no manas darbības nerastos pārtikas atkritumi. Tāpat mums ar ģimeni ir apņemšanās samazināt gaļas patēriņu uzturā.”

Raksta tapšanā izmantotie avoti:
1. Pasaules Dabas fonds. Pieejams: https://lv-pdf.panda.org
2. Zaļā josta. Pieejams: http://www.zalajosta.lv/lv
3. Global footprint network. Pieejams: https://www.footprintcalculator.org/

Izglītība

29. Marts, 2021


Lasi vairāk