“Man viss ir par daudz!” – kāpēc ziemā bērni ātrāk aizkaitinās un ko darīt vecākiem
Ziemas ietekme uz bērna emocijām un uzvedību
Kāpēc tā? Ziemā ir mazāk saules gaismas, un tas tieši ietekmē bērna pašsajūtu. Saule palīdz organismam “saprast”, kad ir rīts, kad diena un kad laiks atpūsties. Kad gaismas ir maz, bērns var būt miegaināks un emocionāli jūtīgāks. No rītiem bērnam ir grūtāk pamosties, bet vakarā savukārt var būt grūtāk nomierināties. Saules gaismas trūkuma sekas var izpausties kā raudulība, dusmas, spītēšanās vai tieši pretēji – pastiprināta aktivitāte. “Ziemā bērni mazāk kustas svaigā gaisā. Aukstums, tumsa un nereti arī slimošana nozīmē, ka vairāk laika tiek pavadīts telpās. Taču bērniem kustība ir viens no galvenajiem veidiem, kā mazināt spriedzi. Ja kustību ir par maz, uzkrātais nogurums bieži pamanāms sevišķi aktīvā uzvedībā – bērns skrien, lēkā, kļūst skaļš un nespēj apstāties,” skaidro Aija Krišjāne.
Uzkrātais nogurums – kāpēc vakari kļūst sarežģītāki?
Būtisks faktors ir arī ikdienas nogurums. Bērnudārzs, skola, pulciņi, noteikumi, ikdienas troksnis un dažādie iespaidi prasa no bērna lielu piepūli. Ziemā šis nogurums uzkrājas ātrāk, un vakarā bērnam bieži vien vairs nav spēka sevi kontrolēt. Tieši tāpēc vakari var kļūt par dienas sarežģītāko daļu. “Svarīgi saprast, ka noguris bērns izskatās citādi nekā noguris pieaugušais. Mēs, pieaugušie, nogurstot vēlamies mieru, atlaisties dīvānā, noskatīties kādu filmu vai pārraidi, turpretī bērni nogurstot var kļūt daudz aktīvāki, impulsīvāki un skaļāki nekā tad, ja ir atpūtušies. Atcerēsimies, ka tā nav nepaklausība, bet signāls: man visa ir par daudz,” piekodina klīniskā psiholoģe. Iespējams, tev var noderēt arī raksts Dārziņā eņģelis, mājās palaidnis: kāpēc bērni dažādās vidēs uzvedas tik atšķirīgi?
Kāpēc mierīgas nodarbes vakarā ne vienmēr palīdz iemigt?
Kad bērns vakarā ir ļoti aktīvs, vecāki bieži piedāvā mierīgas nodarbes – puzles, zīmēšanu vai sarunu. Dažiem bērniem tas der, bet daudziem tas izraisa pretestību. “Iemesls ir vienkāršs: ja bērna ķermenis vēl ir saspringts, viņš fizioloģiski nespēj nomierināties, vienkārši sēžot vai sarunājoties. Tāpēc vispirms nepieciešama kāda kustība vai aktivitāte, kas palīdz šo saspringumu mazināt,” iesaka eksperte. “Tikai pēc tam bērns spēs ieklausīties, sarunāties un arī atslābināties. Tāpēc jo īpaši ziemā vakara rituāliem jābūt tādiem, kas palīdz bērnam pakāpeniski pāriet no aktīvās dienas daļas uz mierīgo.”
Vakara rituāli, kas nomierina
Zemāk apkopoti daži praktiski ieteikumi nomierinošām vakara aktivitātēm, kas palīdz bērnam soli pa solim nonākt no aktīvas dienas līdz mierīgam vakaram.
1. Vakara rituālu sākam ar aktivitāti un tā vietā, lai pieprasītu bērnam apstāties un nomierināties, piedāvājam kustību, piemēram:
- Sienas stumšana: bērns nostājas ar seju pret sienu, nedaudz atkāpjas atpakaļ, pieliek plaukstas pie sienas un lēnām, ar spēku stumj sienu, it kā mēģinātu to pabīdīt. Svarīgi! Sienas stumšana nav sacensība un uzdevums nav jāveic strauji. Jo lēnāka un apzinātāka kustība, jo labāks nomierinošais efekts. Tādā veidā bērns var izlādēt spriedzi “netrakojot”.
- Rāpošana kā lācim vai kaķim – tā ir mierīga, apzināta kustība, kurā bērns rāpo uz visām četrām – lēni, bez steigas, pievēršot uzmanību savam ķermenim. Rāpošanu var veikt pa istabu, zem galda vai izveidojot “tuneli” no krēsliem vai segām. Rāpojot vienlaikus strādā gan rokas, gan kājas, un bērna uzmanība dabiski pievēršas kustībai. Arī šeit jāatceras – jo lēnāks temps, jo vairāk bērns sajutīs savu ķermeni un vieglāk nomierināsies.
- Spilvenu vai segu pārnešana: bērns lēnām pārnes spilvenus vai citus mīkstus priekšmetus no vienas vietas uz citu. Piemēram, no dīvāna uz gultu, iekārtojot guļvietu vai atpūtas vietu. Bērnu var aicināt paņemt spilvenu, cieši to piespiest pie ķermeņa un nesteidzīgi aiznest uz norādīto vietu. Spilvenu pārnešana prasa gan spēku, gan koncentrēšanos, tāpēc bērna uzmanība dabiski pārorientējas no skrējiena vai haosa uz mierīgu darbību.
2. Pēc aktivitātes turpinām ar siltuma un miera sajūtām.
Tas būs ciešs, silts apskāviens, lēna muguras vai roku masāža, var uzsegt uz pleciem plediņu.
3. Tālāk – mierīgā elpošana.
Elpot kustoties bērnam ir vieglāk un aizraujošāk, tāpēc:
- ieelpojot rokas paceļam, izelpojot rokas nolaižam;
- nopūšam iedomātu tortes svecīti vai pūšam iedomātus ziepju burbuļus. Pat dažas lēnas izelpas palīdz nomierināties.
4. Noslēgumā – mīļākā pasaciņa vai šūpuļdziesmiņa.
Protams, vislabāk, ja to lasa mamma vai tētis.
Vakara rituāli nenostrādās vienā dienā, bet, atkārtojot katru vakaru, ar laiku tie noteikti palīdzēs bērnam nomierināties. Kad pielāgojam vakara rutīnu bērna vajadzībām, nevis gaidām, kad viņš “savāksies”, ziemas nogurums kļūst vieglāk paciešams gan bērnam, gan visai ģimenei.
27. Februāris, 2026