Bērnam nātrene. Kā atpazīt, un ko iesākt?
Kā atpazīt nātreni
Lai arī pēc nosaukuma izklausās pavisam nejauka, nātrene ir viena no izplatītākajām ādas slimībām, kas vismaz reizi dzīvē ir skārusi ceturto daļu pasaules iedzīvotāju. Nātrenei ir raksturīgi izsitumi – līdzīgi nātres dzēlieniem. Tas ir pēkšņs ādas apsārtums visdažādākos lielumos, kas var būt neregulāras formas piepacelti ādas laukumi ar bālāku viduci. Āda niez, kņud, var būt dedzinoša sajūta. Nātrenes dēļ bērns izjūt diskomfortu un var būt nemierīgs, niķīgs un kasīt apsārtušo vietu. Nātrenei raksturīga pēkšņa parādīšanās un ir iespējama arī tikpat pēkšņa izzušana. Izsitumi nereti parādās te vienā, te citā vietā.
Nātrene ir alerģiska reakcija, kas pēc saskarsmes ar alergēnu attīstās diezgan ātri
Biežākie cēloņi – alerģiska reakcija pret pārtiku
Nātrene ir alerģiska reakcija, kas pēc saskarsmes ar alergēnu attīstās diezgan ātri: izsutumi var parādīties jau pāris minūtes pēc alergēna uzņemšanas vai arī nedaudz vēlāk – pēc divām dienām. Bērniem akūtu nātreni visbiežāk izraisa pārtikas produkti – imūnsistēma kādu produkta sastāvdaļu uztver kā bīstamu, tāpēc metas cīņā, veidojot antivielas un cenšoties pēc iespējas ātrāk šo sastāvdaļu izvadīt no organisma. Šo procesu ietekmē attīstās un rodas nātrene.
Tomēr nātrenei bez alerģijas pret ēdienu (piemēram, riekstiem, citrusaugļiem, jūras veltēm, tomātiem, dažādām ogām – zemenēm, vīnogām, arī arbūziem vai melonēm) ir arī citi cēloņi:
- saskare ar kādu ķīmisku vielu vai materiālu, kosmētiku, veļas pulveri. Vilna un zīds arī var izraisīt ādas kairinājumu;
- atsevišķu medikamentu lietošana – nātrene var rasties kā blakusparādība, lietojot kādas zāles. Visbiežāk pretsāpju, pretiekaisuma sīrupi vai tabletes, kam pievienotas palīgvielas (piemēram, apelsīna garša), tāpat arī antibiotikas var izraisīt nātrenes tipa izsitumus;
- dažādas pārtikas piedevas – krāsvielas, palīgvielas un E vielas var būt par iemeslu alerģiskai reakcijai un nātrenes izsitumiem;
- ķermeņa pakļaušana fiziskiem stimuliem – piemēram, ilgstoša aukstuma vai karstuma ietekmē var rasties izsitumi. Tāpēc šobrīd, baudot pirmo silto pavasara sauli, vecākiem ir rūpīgi jāuzmana savi mazuļi, izvairoties no ilgstošas atrašanās tiešos saules staros;
- nātrene var būt arī kā simptoms sistemātisku vai saistaudu slimību (piemēram, vaskulīts), kā arī hormonālo traucējumu gadījumā.
Labā ziņa vecākiem ir tā, ka, bērnam augot, imūnsistēma nobriest un visbiežāk pārtikas alerģijas izzūd
Ko iesākt?
Labā ziņa vecākiem ir tā, ka, bērnam augot, imūnsistēma nobriest un visbiežāk pārtikas alerģijas izzūd. Tomēr, līdz tas notiek, vispareizākā rīcība būtu izvairīties no nātrenes izraisītāja – alergēna – un izslēgt to no uztura vai izvairīties no saskarsmes (nomainīt veļas pulveri, medikamentus, izvairīties no citiem ādas kairinājumiem – pārāk auksta vai karsta gaisa). Reizēm to īstenot ir grūti, jo iemesls nātrenei ne vienmēr tiek noskaidrots un ir zināms – ir gadījumi, kad nevar noteikt, kas izraisījis nātreni.
Akūtas nātrenes gadījumā vajadzētu lietot antihistamīna vai pretalerģijas līdzekļus. Zāles jālieto bērna vecumam atbilstošā devā, kas norādīta lietošanas instrukcijā. Par atbilstošāko antihistamīna līdzekli vislabāk konsultēties ar bērna ģimenes ārstu vai pediatru. Ja izsitumi izzūd dienas laikā, nevajag satraukties un nav nepieciešams uzreiz doties pie ārsta. Tāpat stāvokli var atvieglot aukstuma kompreses un dažādi speciālie pretniezes geli. Akūtas nātrenes gadījumā labāk mazgāties vēsā dušā, jo karsta vanna var saasināt izsitumus.
Ja tik ātri nepāriet
Tomēr ir arī gadījumi, kad nātrene tik ātri nepāriet. Par hronisku nātreni var uzskatīt, ja izsitumi redzami ilgāk nekā sešas nedēļas. Tāpat, ja brīžiem tā izzūd un atkal parādās, nātreni uzskata par hronisku. Smagākajos gadījumos nātrene mēdz kombinēties ar izteiktu zemādas audu tūsku, kas var izraisīt sāpes vai dedzinošu sajūtu. Visbiežāk pietūkst seja, īpaši lūpas un plakstiņi, taču tūska var būt arī citur.
Ja nātrene tik ātri nepazūd, ja tā pastiprinās, kā arī ja palielinās tūska, ir nepieciešama ārsta konsultācija
Hroniskas nātrenes iemeslu bieži neizdodas noteikt. Tā var būt arī kā izpausme, ja ir vīrusa infekcija – tad bērnam ir aizlikts deguns, iesnas, sāpes kaklā. Izdzerot pretalerģijas zāles, izsitumi izzūd. Visbiežāk nātreni izraisa infekciozā mononukleoze jeb Epšteina–Barra vīruss. Nepārejoša nātrene var būt gadījumos, kad bērnam zarnu traktā ir parazīti, piemēram, cērmes vai spalīši.
Ja nātrene tik ātri nepazūd, ja tā pastiprinās, kā arī ja palielinās tūska, ir nepieciešama ārsta konsultācija. Ja bērnam nātrene atkārtojas bieži un tās cēlonis nav zināms, vajadzīga alergologa konsultācija, lai veiktu papildu izmeklējumus un atrastu labāko terapijas veidu.
07. Maijs, 2020