Rimi bērniem logo

Bērniem droša vasara laukos

Vasara ir laiks, kad gribas būt ārā, līdz ar to katrs pēc savām iespējām izvēlas, kur pavadīt brīvo laiku – pie jūras, kādā kempingā vai laukos. Par bērnu drošību aicina neaizmirst pediatre, Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga.

Pie ūdens
Vasaras sezonā, īpaši karstā laikā, neiztikt bez aktivitātēm ūdenī. Protams, ir jāļauj bērniem izpriecāties jūrā vai ezera ūdeņos. Turklāt bērns gūst ne tikai prieku – ūdens arī relaksē, savukārt peldēšana ir veselīga gan stājai un muskuļiem, gan asinsritei.

Kas būtu jāievēro, pirms laižam bērnus peldēties? Pirmkārt, jānoskaidro, vai izvēlētā peldvieta ir droša kā maziem, tā lielākiem bērniem. Otrkārt, jāinstruē savas atvases par drošību ūdenī un to, cik tālu drīkst peldēt. Ja bērns nemāk peldēt, viņš ir jānodrošina ar peldēšanas palīgierīcēm – piepūšamo vesti, roku pūšļiem u.tml. – un jāmāca peldēt. Treškārt, rūpīgi jāseko līdzi bērna aktivitātēm ūdenī, nenovēršoties no viņa ne mirkli.

Bērni ir jāsargā no saules apdegumiem, karstā laikā bērni līdz gada vecumam drīkst atrasties tikai ēnā

Ja blakus mājai ir ūdenstilpe – baseins vai dīķis – un ir mazs bērns, kas ir aktīvs un kam patīk skriet, atpakaļ neatskatoties, ieteicams ūdenstilpi norobežot ar sētiņu. Ja tas nav iespējams, nekādā gadījumā mazuli nevar laist ārā spēlēties vienu pašu, kā arī nevar pilnībā uzticēt pieskatīšanu vecākajiem bērniem. “Neatļaujiet pašiem mazākajiem spēlēties ceļmalas grāvjos vai tamlīdzīgās vietās, kur mēdz uzkrāties lietusūdeņi, vai vietās ar lielu ūdens straumi,” uzsver pediatre Sanita Mitenberga.

Piesardzība no karstuma
Bērni ir jāsargā no saules apdegumiem. Karstā laikā bērni līdz gada vecumam drīkst atrasties tikai ēnā, un pat tādā gadījumā ir jālieto saules aizsarglīdzeklis (SPF 30–50). “Tas jāuzklāj uz atklātajām ķermeņa daļām 30 minūtes pirms došanās ārā, pretējā gadījumā, iespējams, pirmo pusstundu tas vēl nedarbosies,” atgādina Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga. Tāpat svarīgi saules aizsarglīdzekli ik pēc dažām stundām uzziest atkārtoti, tas jādara arī tad, ja bērns ir peldējies. Krēmu uzzieš rūpīgi, lai būtu noklātas visas atklātās ķermeņa daļas.

Vēl pediatre norāda, ka dienās, kad ir ļoti karsti, ieteicams ierobežot rotaļas ārā laika posmā no pulksten 11.00 līdz 16.00, jo tad saules intensitāte ir vislielākā. Bērna apģērbam karstā laikā jābūt elpojošam, gaišās krāsās, un obligāti jābūt galvassegai, kas pasargās no tiešas saules iedarbības. “Jādod bērniem dzert ūdeni. Mazs bērns pats to neprasīs, tāpēc ik pēc 20 minūtēm jāpiedāvā viņam padzerties,” norāda Mitenberga.

Oda kodums pieaugušajam var nebūt nekas traks, taču mazam bērnam tas var izraisīt niezošus izsitumus un alerģisku reakciju

Kukaiņu kodumi
Atpūtu laukos var iztraucēt dažādi kukaiņi – odi, ērces, bites, lapsenes utt. Oda kodums pieaugušajam var nebūt nekas traks, taču mazam bērnam tas var izraisīt niezošus izsitumus un alerģisku reakciju. Zīdaini var no tā pasargāt, ratiņiem piestiprinot speciālo moskītu tīklu. Samazināt odu uzbrukumu palīdz arī pretodu līdzekļi – tos uzklāj vai uzpūš uz ķermeņa vietām, kas ir atsegtas, bet, kad atgriežas telpās, līdzeklis jānomazgā ar ziepēm un ūdeni.

“Ja kukaiņa kodums izraisa alerģisku reakciju, remdēt pietūkumu palīdz ledus gabaliņš vai auksts ūdens. Aukstums apmāna ādas receptorus un mazina niezi,” padomu sniedz pediatre. “Lai atpūta pie dabas būtu pēc iespējas mierīgāka, ir svarīgi pasargāt bērnus no ērču encefalīta. Vakcinēties var arī tagad – pēc ātrās vakcinācijas shēmas. Starp pirmo un otro vakcīnu starplaiks ir 14 dienas, nevis mēnesis.”

Tālāk no uguns
Ņemot vērā, ka vasara ir arī aktīvs dārza pikniku un grilēšanas laiks, jāpievērš uzmanība, kur glabājas degšķīdums un asie grila piederumi. Tie jāatstāj bērniem nepieejamā vietā. Sanita Mitenberga brīdina: “Vecāki to, protams, zina, bet izklaidības dēļ bieži vien piemirst, cik traģiski var beigties kaut viena neuzmanīga rīcība un novēršanās no bērniem. Degšķidruma iedzeršana, nokļūšana uz gļotādām vai acīs var radīt nopietnus draudus veselībai.”

Neļaujiet mazajiem tuvoties karstam grilam, pārrunājiet ar atvasēm par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka laikā. Ja apdedzināts pirksts vai iegūta apdeguma brūce, tā jātur zem vēsa tekoša ūdens 20 minūtes. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot ziedes, kuru sastāvā ir vazelīns. Sanita Mitenberga iesaka pārrunāt drošības jautājumus arī ar vecvecākiem, ja bērni vasarā tiek vesti dzīvot pie viņiem. Sadzīves ķīmija, medikamenti, asi priekšmeti arī vecvecāku mājā būtu jānovieto visaugstākajos plauktos, kur mazie netiek klāt.

Jāizvērtē arī rotaļu laukumu drošība, vediet uz tiem rotaļu laukumiem, kas ir atbilstoši bērna vecumam

Saindēšanās risks
Pievērsiet uzmanību pārtikai, kuru lietojat uzturā. Ja ārā ir tveicīgs laiks, produkti, neuzglabāti ledusskapī, ātrāk bojājas. Nereti vecāki, par to neaizdomājoties, sabojāto produktu piedāvā bērnam, un tad ir pārsteigti, kāpēc mazais mokās ar sliktu dūšu.

Neļaujiet bērnam ēst zaļas ogas un nezināmas dabas veltes – kā ogas un sēnes. “Saindēšanās gadījumā izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nogādājiet cietušo pēc iespējas ātrāk slimnīcā. Nedrīkst izraisīt vemšanu, ja ir saindēšanās ar skābēm, sārmiem, mazgāšanas līdzekļiem, benzīnu, šķīdinātājiem. Tikai gadījumos, kas esat pārliecināti, ka tas ir droši, var rosināt vemšanu – iedodiet bērnam izdzert puslitru silta ūdens un kairiniet mēles sakni, tā atkārtojot līdz desmit reizēm,” par pirmās palīdzības sniegšanu stāsta pediatre.

Traumas rotaļājoties
Vasarā pieaug traumu skaits bērnu vidū. Protams, esiet saprotoši un ļaujiet bērnam izbaudīt vasaru svaigā gaisā, bet tajā pašā laikā dariet visu, lai traumas gūšanas risks būtu pēc iespējas mazāks. Ja bērns pavada laiku, braukājot ar velosipēdu, ķivere ir obligāta, bet pašiem mazākajiem jālieto arī ceļu un roku aizsargi, tādējādi pasargājot no kaulu lūzumiem.
Pediatre norāda, ka būtu jāizvērtē arī rotaļu laukumu drošība. Vediet uz tiem rotaļu laukumiem, kas ir atbilstoši bērna vecumam. Ja šādu laukumu ierīkojat savā pagalmā, pārbaudiet, vai rotaļu inventārs nav sabojāts, vai nav kādi āķi, naglas, skrūves, uz kā var sadurties vai aiz kā aizķerties. Šūpolēm jābūt no mīksta materiāla – no gumijas, plastikāta vai brezenta auduma. Pievērsiet uzmanību virvēm, siksnām, kas varētu būt nožņaugšanās iemesls. Batutiem izmantojiet drošības tīklu.
Kā rīkoties, ja iegūta brūce? Tā jāattīra, noskalojot ar vēsu tekošu ūdeni, jāapstrādā ar dezinficējošu līdzekli, pēc tam jāuzliek sterils pārsējs. Ja parādās pietūkums, sāpīgums, vieta kļūst karsta, ir nepieciešama ārsta apskate – varbūt šīs pazīmes liecina par infekcijas iekļūšanu un nepieciešams mediķa padoms, kā rīkoties tālāk.

Veselība

12. Jūnijs, 2019


Lasi vairāk