Vai bērnam alerģija no pārtikas?

Vecākiem bieži ir jautājumi, kā atšķirt pārtikas alerģiju no pārtikas nepanesamības. Lai arī izpausmes var būt līdzīgas, tas nav viens un tas pats! Skaidro Rimi bērniem ekspertes – uztura speciāliste Olga Ļubina un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Sanita Mitenberga.

Iemesli un atšķirības
Gan pārtikas alerģija, gan nepanesamība ir saistīta ar organisma jutīgu reakciju uz pārtiku. Tomēr iemelsi, kas izsauc alerģiju un kas veido nepanesamību no konkrētajiem pārtikas produktiem, atšķiras. Proti, pārtikas nepanesamību var izraisīt tās sastāvā esošās vielas – pārtikas piedevas, produktos esošo bioloģiski aktīvo vielu izraisītas reakcijas (piemēram, tomāti, jo tie satur histamīnu). Tāpat pārtikas nepanesamības iemesls var būt gremošanas procesam nepieciešamo fermentu trūkums zarnu traktā (piemēram, trūkst fermenta – laktrāzes, kas šķeļ piena cukuru), kā arī psiholoģiskie faktori. Savukārt pārtikas alerģiju izraisa organisma imūnās sistēmas reakcija uz alergēnu – pārtikas produkta specifisko olbaltumu. Reakcijas var būt dažādas, sākot no pavisam nespecifiskiem simptomiem, kā slikta dūša, caureja, izsitumi, vai izpausties pat ļoti smagā veidā – elpošanas traucējumi, sēkšana, tūska.

Sākot bērnu piebarot, kas notiek aptuveni sešu mēnešu vecumā, jaunie produkti tiek piedāvāti pakāpeniski - vienā dienā tikai viens jauns produkts un nelielā daudzumā.

Kādi ir simptomi?
Kā noteikt, vai ir alerģija pret kādu konkrētu produktu? Pirmais rādītājs ir vecāku vērojumi. Sākot bērnu piebarot, kas notiek aptuveni sešu mēnešu vecumā, jaunie produkti tiek piedāvāti pakāpeniski - vienā dienā tikai viens jauns produkts un nelielā daudzumā. Tādējādi var novērot, vai bērna organisms šo produktu pieņem. Biežākie simptomi alerģijai vai pārtikas nepanesamībai ir slikta dūša, caureja, izsitumi uz ādas vai nātrene, ādas niezēšana. Savukārt smagākas reakcijas var būt alerģijas gadījumā - pat elpas trūkums, ķermeņa ādas un gļotādas uztūkums. Alergēni parasti izraisa vienus un tos pašus simptomus, bet dažādi faktori var ietekmēt šo simptomu intensitāti. Piemēram, kā ēdiens tiek pagatavots un cik daudz šī alerģiju izraisošā produkta apēsts. Dažiem cilvēkiem alerģija var izpausties jau pirmajās minūtēs pēc produkta apēšanas.


Jāveic analīzes
Kā norāda uztura speciāliste - pirms lemt, vai no bērna uztura izslēgt kādu konkrētu produktu, ir jānoskaidro, vai tā tiešām ir alerģija un vai tiešām nepieciešams ievērot eliminācijas diētu. Ja atsakies bērnam dot, piemēram, piena produktus, tikai tāpēc, ka šķitis - pēc apēstā jogurta uz ādas parādījusies kāda pumpiņa, tas ir nepamatots iemesls. Ilgtermiņā var rasties kādu uzturvielu deficīts, kas ietekmē bērna augšanas procesu. Ja ir aizdomas, ka ir pārtika, uz kuru bērna organisms reaģē īpatnēji - parādās caureja, vemšana, izsitumi, vēdergraizes vai kas cits -, tad pirmais solis ir konsultācija ar ģimenes ārstu, kurš visdrīzāk ieteiks ārsta alergologa konsultāciju. Pārtikas alerģiju var noteikt ar ādas imūntesta vai asins analīžu palīdzību. Tomēr pārtikas nepanesamību noteikt ir grūtāk, jo tai nav nekāda sakara ar imūnsistēmu un nav drošu diagnostikas testu. Lai noteiktu jutību uz konkrēto pārtikas produktu, jāpārtrauc to lietot uzturā, un, ja simptomi izzūd, produktu lietošana jāatsāk pakāpeniski, tos pamazām atkal pievienojot ēdienreizēs, vērojot, vai alerģiskā reakcija atkal parādās vai ir izzudusi. Pārtikas alerģija parasti rodas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā, un lielāka daļa no tām pazūd skolas vecumā. Tomēr ir alerģijas pret dažiem produktiem, kas neizzūd un ar kurām jārēķinās visu mūžu.

Pārtikas alerģija parasti rodas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā, un lielāka daļa no tām pazūd skolas vecumā. Tomēr ir alerģijas pret dažiem produktiem, kas neizzūd un ar kurām jārēķinās visu mūžu.


Izplatītākie alergēni
Gandrīz katrs pārtikas produkts var izraisīt alerģisku reakciju. Tomēr ir astoņi produkti, kuri satur alergēnus un kas visbiežāk bērniem izraisu alerģisku reakciju. Pirmkārt, tas ir piens un piena produkti. “Līdz pat 15- 17 % bērnu novēro izmainītas reakcijas pret govs pienu, lai gan pētījumos rakstīs, ka govs piena alerģiju sastop tikai 1 – 7 % zīdaiņu un 0.5% pieaugušo,” norāda pediatre. Tāpat novērots, ka govs piena alerģija izzūd līdz trīs gadu vecumam vai līdz sešu gadu vecumam. Otrs izplatītākais alerģiskais produkts ir olas, īpaši olas baltums (dzeltenums ir mazāk alerģisks). Šī alerģija sastopama apmēram 1,6 % bērnu līdz divu gadu vecumam, kas daļai izzūd līdz trīs vai septiņu gadu vecumam. Arī soja un sojas produkti ir izteikti alerģiski. Apmēram 0,4% zīdaiņu vēro alerģiju pret soju, kura vidēji ap 25 % gadījumu izzūd līdz četru vai septiņu gadu vecumam. Bērniem bieži vien alerģiju izsauc arī kvieši un kviešu produkti, zivis un visi vēžveidīgie, kā arī rieksti, īpaši zemesrieksti. Turklāt no zemesriekstiem un to izstrādājumiem mēdz būt visbīstamākā pārtikas alerģija, jo dažos gadījumos zemesriekstu olbaltums var izraisīt nāvējošu anafilaktisko šoku.

Foto: Shutterstock

Veselība

08. Februāris, 2017


Lasi vairāk